Otrais Doles salas apciemojums

Permalink • Velo • 30.03.08

Sestdiena, ārā labs laiks, ritenis gaitenī kaujas gatavībā. Kalnciema iela pilna ar mašīnām virzienā prom no centra. Droši vien brauc staigāt pa jūrmalu. Sākumā aizbraucu uz darbu un paņemu tur aizmirsto telefonu. Telefons drošības sajūtai. Ja nu ritenis saplīst vai kas cits atgadās brauciena tālākajā punktā. Mūziku no telefona šoreiz neklausīšos, galvā skan dziesmas no Across the Universe.

Virzos pa Krasta ielu Rumbulas virzienā, stiprs pretvējš. Pēc Dienvidu tilta braucu gar Daugavas malu. Daudz cilvēku pastaigājas, gozējas saulītē. Turpinot braukt cieši gar Daugavas krastu iekuļos strupceļā — priekšā slīkšņa, kurai cauri bez gumijniekiem netikt.

no pass

Atgriežos uz šosejas, raiti aizripoju līdz Dārziņiem, pa ieliņām līdz Daugavas HES valnim. Uz Daugavas HES beidzot vējš pūš pa pusei mugurā un bez dižas piepūles var braukt ar 30km/h, ļoti patīkami. Doles sala drīz ir klāt.

Iekš Google Maps var redzēt, ka visapkārt Doles salai ved ceļš, braucu pa to. Ceļš ir lielākoties koku ieskauts, tāpēc vēl slapjš un vietām vēl pilnīgi sniegā. Rati slīd. Ķēde drīz vien sāk knikšķēt un šņirkstēt. Salas tajā galā, kas uz Rīgas pusi, vistālāk no HES, viens bērns ceļmalā komentē — tev netīras bikses. Es zinu.

Atgriežos uz HES vaļņa, vienu brīdi braucu pa to slīpo betonu, bet tas tomēr negluds, pa asfaltu ripo daudz labāk. Braucu uz Ķekavas pusi un vējš atkal sanāk pretī.

Sāk palikt vēls, beigties līdzpaņemtais ūdens, un pārņemt spēku izsīkums. Tas ir tā, ka locekļi ir vārgi un drebelīgi, un pulsu nevar uzdzīt vairāk par 140, vienkārši nav spēka. Šosejā, kas ved no Ķekavas uz Rīgu, galvā neskan dziesmas, acu priekšā rotājas grilēti cāļu stilbiņi. Par laimi vējš ir mugurā un es ripoju ar 30-35km/h.

Rīgā iebraucu Statoilā un noņammāju divus hotdogus un karsto šokolādes dzērienu. Efekts ir labi jūtams, ļoti zolīdā ātrumā aizbraucu atlikušo ceļu līdz mājai. Mājā — iebakstīju iekš OpenStreetMap svaigi izbraukātās vietas, nogurums, atlaidos gultā un tā arī aizmigu. Kaut kad naktī pamodos, noskatījos filmu Zeitgeist.

Tātad, četras ar pusi stundas, 67 kilometri. Braucu ar jau pirms pāris nedēļām pirkto Merida Crossway 8 SX ’07. Tas tika iegādāts, jo lietoto riteni biju pa ziemu tā salauzis, ka īsti neatmaksājās labot. Galvenā atšķirība no MTB šim ir 28” rati. Tas nozīmē, pa taisniem gabaliem foršāk ripo. Ripo tiešām forši, viegli. Lielisks miermīlīgai pilsētas braukšanai, tūrisma braucieniem pa labiem ceļiem. Šķēršļotā apvidū un uz sliktākiem ceļiem, protams, tomēr ērtāks ir MTB — zemāks, labāka manevrētspēja, platām robainām riepām labāka saķere.