‹ paviānu štelles

Sestdienas slapjais brauciens

Aug 28, 2008

Sestdien vienpadsmitos no rīta bija apmākušās debesis, sēdēju Kandavas centrā uz soliņa un blakus man bija mugursoma ar drēbītēm un guļammaisu, un vēl blakus bija divritenis. Bija tā sanācis, ka plānotais nedēļas nogales riteņbrauciens ar draugiem bija laikapstākļu un vēl citu apstākļu dēļ atcēlies, bet es par to nebiju uzzinājis. Tā nu es sēdēju Kandavā gluži viens un domāju, ko nu tālāk. Priekšā divas brīvdienas, esmu nepazīstamā vietā, un pilnīgi brīvs braukt — cik ātri patīk un uz kurieni patīk. Lieliski taču viss bija izkārtojies! Vienīgi tas sociālais aspekts un pilnā mugursoma (to bija iecerēts likt pavadošajā auto).

te tā līmēšana kopskatā
(šis vēl turpceļā uz Kandavu, līmējam)

Atceļā uz Tukumu braucu pa zemes ceļu. Drīz vien sāka viegli smidzināt lietiņš. Redzēju cilvēkus, kas rok kartupeļus, un baltas govis, un māju ar iebrukušu jumtu un tomēr spītīgu uzrakstiņu “Privātīpašums”. Satiksmes bija pavisam maz, braucu un domāju par lietām, un Tukums drīz vien bija jau klāt.

Jauki tā braukt nenospraužot dikti tālu mērķi. Ja ir tāls mērķis, nu piemēram, Rīga — Valmiera, tad pusi brauciena sanāk mētāties pa domām, cik kilometri nobraukti un cik daudz vēl jābrauc, un cik laika ir patērēts, un kāds ir vidējais ātrums, un cik spēka vēl palicis, un cik procenti ceļa nobraukti, un cik nobraukts izsakot daļskaitlī un tā tālāk. Šajā braucienā netālās dzelzceļa sliedes arī tāda drošības sajūta — kad jutīsies, ka pietiek, tuvākajā stacijā vilcienā iekšā un uz mājām.

ak, tik mīlīgi, puķītes ceļmalā!

Braucot no Tukuma uz Kaņieri, no ceļa vienā vietā nodalījās marķēts velo celiņš. Tas izrādījās vienkārši sauss, gluds meža ceļš, patīkama pārmaiņa grantenei. Pie Kaņiera man drusku samisējās ar navigāciju un aizbraucu uz Ķemeriem nevis kartē noskatīto Lapmežciemu. Šī kļūme atklājās jau iebraucot Ķemeros un skatot ielu nosaukumus. Bet nekas, tālāk braucu uz Jaunķemeriem un pārbaudīju, ka jūra vēl vietā. Pastāvīgais smidzeklis bija pamazām mani pilnīgi izmērcējis tik tālu, ka kājas žļurkst. Jūras malas priedītēs uzvilku sausu drēbju kārtu, slapjās somā, un tas bija prātīgi darīts, jo tūdaļ jutos patīkamāk. Lai gan iepriekš arī pārāk slikti nebija, braucot ir silti.

Asaros kā reizi nāca vilciens, mājās, karsta vanna un patīkams nogurums. Aptuveni sabakstot kartē, nobrauktais attālums gāja pāri simtam, kaut braucot nelikās tik daudz. Tā nu diena kopumā sanāca tīri jauka.