Lego Mindstorms

Permalink • Dzīve • 11.01.09

Pirms diviem mēnešiem Toms veica maiņas darījumu un kopš tā laika mums mājā ir Lego Mindstorms. Paldies Tom, mērkaķītis ir priecīgs!

Trīs servo motori, sensori, vadības bloks. Motorus var griezt abos virzienos, dažādos ātrumos, tiem var likt bremzēt. Ir taustes, skaņas, attāluma, gaismas sensori. Papildus var nopirkt kompasu, GPS un droši vien kaut ko vēl. Vadības bloks ar datoru runājas pa USB vai Bluetooth, var darboties arī autonomi, bez datora. Vēl čupa ar Lego būvmateriāliem un vēl disks ar programmatūru datoram — Mindstorms programmu izstrādes vidi, radošo darbnīcu, kaut kā tā.


saite, ja video nerādās

Viens no pirmajiem meistarojumiem — aizmugures piedziņas mašīna, kurai priekšējie rati stūrējas kā īstajām automašīnām. Vēlāk sanāca uztaisīt arī tādu, kas stūrējas līdzīgi, bet ir pilnpiedziņas.


saite, ja video nerādās

Šim stūrēšana notiek, kustinot visu vidukli. Parasti ir sanācis tā, ka vienkāršās konstrukcijas strādā labāk par sarežģītajām. Mašīnas, kas stūrēja kā kāpurķēžu traktori, ar fiksēti novietotiem ratiem, bija ātrākās, caurgājīgākās, izturīgākās.


saite, ja video nerādās

Pirmais piegājiens zīmēšanas aparātam. Lēns un ne pārāk precīzs, bet kaut kas sanāk. Šo darbina gana sarežģīts kods, katra burta izskats ir aprakstīts fonta failā un ir programmiņa, kas burtus veidojošās līnijas pārveido kustēšanās, grozīšanās un marķiera cilāšanas komandās.


saite, ja video nerādās

Otrais zīmētājs strādā akurātāk un ātrāk. Lai to demonstrētu, fonts ir sarežģītāks un teksts garāks.


saite, ja video nerādās

Tas pats robots, kas iepriekšējā filmiņā, vizualizē dziesmu. Dziesmu sākumā konvertēju uz 8 bitiem, saglabāju nekompresētā formātā lai no python koda vieglāk apstrādāt. Robots nevar tik strauji pakustēties kā video redzams, — augsts un nestabils, ātri kustoties apgāztos. Tāpēc vizualizācija patiesībā tika zīmēta lēnāk un video vēlāk paātrināts.

Liekot lietā izdomu iespējas tiešām milzīgas. Papagailis, kas atsaucas vai paštaisīta radiovadāma sacīkšu mašīnīte vai prototipa modelis pirms “īsta” robota būvēšanas vai (lieliska Toma ideja) rakaris, kas dauzās apkārt pa māju un apķēpā sienas. Lego Mindstorms būtu lieliska dāvana mazam vai lielam bērnam, kam patīk ķimerēties, meistarot, konstruēt.

Mūzikas klausīšanās ar Spotify

Permalink • Kompīši • 4.01.09

Vai mūzika nav brīnumaina? Laikā sakārtotas skaņas, ritmā stiepti vārdi un kādu efektu tā atstāj! Maina garastāvokli, pastiprina emocijas, gādā baudījumu. Melodijas, ritmi, vārdi. Tas mani arvien ir sajūsminājis, kāda liela vara mūzikai ir pār cilvēku.

Daudzus gadus atpakaļ vienā saulainā vasaras dienā sēžam jāņogu krūmos un lasām jāņogas. Mums spēlē mūziku viena S-30 tumbiņa, vads nāk caur logu no istabas. Es vēl atceros, kā skaņas vadu izmantoju elektrības pagarinātāju. Skaņas pārvadīšanai labi noder arī tīkla vadi. Un skanēja klasiskā mūzika un no tās tumbas netālu zālītē guļ mūsu suns un pilnīgi nekustīgs, paceltu galvu, klausās. Un mēs lasām tās jāņogas.

Pievēršamies interneta nūģismiem un mūzikas baudīšanas praktiskai pusei. Mūzikas klausīšanās ar Spotify! Interneta serviss un datorā uzstādāma programmiņa, ar kuru par 10€ mēnesī var klausīties kādu dziesmu iegribas jebkurā brīdī. Dziesmas var meklēt, kārtot sarakstos, sarakstus var publiskot un veidot kopīgi. Noklausītās dziesmas tiek ziņotas uz last.fm. Ir pieejams gana daudz dziesmu, lai būtu ilgi ko klausīties un daudz jauna ko atrast.

Es visvairāk sapriecājos par divām lietām. Pirmā — ir katrā brīdī pieejama liela mūzikas kolekcija, bez ķēpāšanās ar datu glabāšanu un bez pirātisma ēnas. Otrā — dziesmu saraksti ir vēl viens veids, kā atrast jaunu mūziku. Tos var veidot vairāki cilvēki kopā, ar tiem ir viegli apmainīties. Pamanīju jau vairākas lapas, kur mainīties ar dziesmu sarakstiem — spotifyfriends.com, spotifylists.com, spotylist.com.

Spotify programmatūra nav pieejama Linux operētājsistēmām, bet var darbināt izmantojot wine un strādā.

Pirmdienas rīts

Permalink • Velo • 24.11.08

Mēs šorīt sēžam kapejnīcā un pulkstens vēl ir vienpadsmit, rīta saules stari slīpi nāk žalūzijās un ir tādas mīlīgas gaismiņas. Es skatos ārā pa logu, ārā pie sienas ir atsliets divritenis. Slapjš tāds, jo pirms brīža vēl pilināja. Es pārlaižu acis cietajai priekšējai dakšai, aizbraucu pie pakaļējās, tā ir izvīta gluži tāpat, kā manam vecajam rockmachine ritenim. Acis aizbrauc atpakaļ pie stūres, tā ir izliektā, un tad pie stūres iznesuma. Iedomāju, kā dažādi iznesumi ietekmē pozu uz riteņa un tad pievēršos bremzēm. Tās drošvien ir ačgārni saliktas, kā visiem šejienes riteņiem. Švīks, un es esmu slapjā žļurkstošā pļavā, manam ritenim ir traktorriepas un katrs bremžu spiediens atstāj tumšu strīpu zālienā, un tad nāk dubļaini slīpumi, tur ir pavisam slideni un izbaudāmi. Es piestāju, noliecos uz priekšu, tuvu pie stūres un izbaudu to slapjo zāli, dubļainās riepas, slīpos saules starus. Tad mēs paņemam pusizdzertās lattes un ejam atpakaļ strādāt, haha.

Skaties tālāk, roc dziļāk

Permalink • Dzīve • 22.11.08

Meklējot jaunas grūtības un izaicinājumus, pirms diviem mēnešiem nomainīju darbu. Nu ir tā, kā gribēju, galvā gāžas jaunas zinības un rakstās pāri jaukajām bērnības atmiņām. Darbadienas vakarā smadzenes nestrādā un acis iet krustā, bet gan jau vēlāk tā intensitāte drusku pāries. Man patīk, es caurām dienām lūros svešā kodā, iemācos lietot jaunas bibliotēkas un apjēdzu jaunas paradigmas.

Nesēdi alā; izdomā, ko vēlies, ievelc elpu, rīkojies!

Kā iet OpenMoko telefonam?

Permalink • Kompīši • 8.11.08

Jau gandrīz divus gadus atpakaļ rakstīju par Linux darbinātu mobilo telefonu — Neo1973. Neo1973 ir telefona modeļa nosaukums un OpenMoko ir projekts, kas šos telefonus taisītu. Kā viņam izgāja, kas notika, un kas notiek tagad?

Neo1973 sākotnēji tika solīts 2007. gada sākumā. iPhone bija gaidāms gada vidū un par tādu Android neviens vēl ij nenojauta. Neo1973 no tehniskā viedokļa izskatījās visai pieklājīgi — GPRS, GPS, Bluetooth, mini-USB, 640×480 izšķirtspējas skārienjūtīgs ekrāns. Daudzi atzīmēja, ka vēl prasītos WiFi un sprieda, vai to varēs iemānīt SD kartes vietā. Programmatūras jautājums neskaidrs, tā tika pa galvu pa kaklu rakstīta un bija arī skaidrs, ka gada pirmajā pusē nekas ikdienā lietojams vēl nebūs gatavs.

Neo1973 telefona iznākšana no marta pārcēlās uz aprīli, no aprīļa uz maiju, un tā līdz, šķiet, septembrim. Aizkavēšanās notika, jo ik pa laikam atklājās jaunas tehniskas ķibeles dzelžu līmenī, un masveidā ražot brāķi nav pārāk gudri, vai ne?

Septembrī Neo1973 beidzot bija nopērkams, tika uzražota neliela partija un tā tika ļoti ātri izpirkta. Šo telefonu nopirka arī tolaik mans kolēģis Aivars, tā ka es arī dabūju viņu aptaustīt un pabakstīt. Satriecoši smalks ekrāns un visādas nebūšanas programmatūrā visās malās. Zvanīšana nestrādā, baterija izlādējas ātrāk kā dienā — enerģijas taupīšanas režīmi vēl nestrādā kā nākas.

Izstrādātāji nekavējās pie sasniegtā un steidza nākamo telefona modeli — “Freerunner”. Izskats tam ir tāds pats, kā oriģinālajam Neo1973, bet iekšā ir spēcīgāks procesors, video akselerators, WiFi un akselerometri. Pēc tehniskajiem rādītājiem turas līdzi iPhone. Diemžēl ļoti daudz atkarīgs arī no programmatūras — kā tā spēj šīs tehniskās iespējas realizēt. Ar Freerunner izstrādi arī gāja lēni, tas kavējās un kavējās un nepacietīgie pircēji sarakstē ik pārdienas vaicāja — “nu, cik vēl ilgi jagaida?”. Un nabaga izstrādātāji arvien atbildēja — nu jau tiešām pavisam drīz!

Izstrādātājiem vispār droši vien viss 2007. gads un pirmā 2008. gada puse bija kā trakomāja. OpenMoko algotu darbu strādāja varbūt kādi 20-30 cilvēki. Un viņiem bija jāizdara viss — sākot ar telefona dzelžu dizainēšanu, sastāvdaļu izvēlēšanos, sarunu vešanu ar elektronikas ražotājiem, turpinot ar programmatūru — linux kodola pielāgošanu, sistēmas bibliotēkām, programmām, turpinot ar iekšējo infrastruktūru, tīmekļa lapām, serveru administrēšanu, biroja administrāciju. Un tas viss zem pastāvīga telefona kārotāju spiediena. OpenMoko izstrādātāji sarakstē mēdza atzīmēt, ka ir pārstresojušies, pārstrādājušies un krīt no kājām, mēnešiem nav normāli atpūtušies, bet tomēr turpina, gāž uz priekšu.

2008. gada maijā Freerunner beidzot nonāk pārdošanā. Tas ir pieejams pārdošanā arī tagad, par apmēram 250 latiem. Tiek jau gatavots nākamais modelis. Freerunner ir šādas tādas tehniskas, dzelžu līmeņa ķibeles. Viena — telefona GSM modulis varētu strādāt visās četrās GSM frekvenču joslās, bet kaut kur pietrūkst datu kanāli vai kas, un sanāk, ka tālrunis tomēr spēj strādāt tikai trijās. Attiecīgi tiek taisīti dažādi telefoni Eiropas un ASV tirgum. Vēlviena nebūšana — video akselerators (Glamo) un atmiņas karte ir uz vienas, turklāt visai lēnas atmiņas kopnes. Video pilnā 640×480 izšķirtspējā nevar paskatīties, jo vienkārši kopnes caurlaidība ir par mazu, lai nekompresētu video varētu piegādāt Glamo. Un ja vēl video fails tiek lasīts no atmiņas kartes… Glamo māk dekodēt dažus video formātus dzelžu līmenī, tāpēc cerība uz kvalitatīvu video tomēr ir. Ar šo telefonu var piezvanīt un saņemt zvanus — dažreiz. Daudzi arī sūdzas par atbalsi — otrs sarunu biedrs runājot dzird pats sevi.

Kopš Freerunner ir nopērkams, beidzot pa īstam iekustas un uzņem apgriezienus programmatūras izstrāde šim telefonam. Nekas tā pa īstam un tiešām labi nestrādā, bet darbs rit daudzās frontēs. Ir pieejamas vairākas distribūcijas — gatavi operētājsistēmas un programmu komplekti. Runājot par izmantotajām tehnoloģijām, no GTK tika pāriets uz Qtopia, uz laiku tika piesaistīts Enlightenment izstrādātājs un tika pievilktas vairākas Enlightenment bibliotēkas. Kā zinām, Enlightenment strādā nāvīgi ātri un izskatās ļoti glīti pat uz veciem dzelžiem, pat visu efektu taisīšanai izmantojot tikai centrālo procesoru — tātad pašā laikā Freerunner telefonam, kam ir taču jāskrien līdzi iPhone blingam.

planet.openmoko.org agregators paliek jo nedēļu jo dzīvīgāks, tiek ziņots par arvien jaunām iesāktām vai “gandrīz jau strādā” programmām. Pirms kāda laika tika noportēts Duke Nukem 3D, pavisam nesen — Doom. Gluži nesen Google izlaida savu Android platformu kā brīvprogrammatūru, un raugi, tā jau tiek darbināta uz Freerunner. Zvani vēl īsti nestrādā un līdz strādājošām īsziņām vēl tālāk (Freerunner nav fiziskas klaviatūras, bet Android vēl nav uztaisīta ekrāna klaviatūra), bet “darbvirsmas” un paneļi jau tirinās un izmēģinātāji ir sajūsmināti!

Ko es? Es turpināšu skatīties uz procesiem, bet no pirkšanas tomēr atturēšos. OpenMoko telefoniem līdz ikdienas lietošanas līmenim vēl krietni tālu, šobrīd tie vēl arvien vislabāk kalpo kā gīku spēļmantas. Es viņu gan noteikti apsvēršu, ja savajadzēsies domājošo elementu kādam īpašam projektam, robotam vai kam tādam.

Canon Elan II

Permalink • Foto • 25.10.08

Canon Elan II — ō, tas ir karsts sūds! Esmu ar viņu ļoti mierā.

Kad ar Zenit TTL jau biju tā kaut cik apradis, es domāju, viss ir forši, BET, saimniecībā lieti noderētu fotoaparāts ar autofokusu un EF lēcu saderību. Zenīta manuālumā gan ir puse visa jaukuma — tā regulēšanās, fotogrāfijas uzņemšanas process. Otra puse ir stilīgais izskats un cietā somiņa — var šūpot plecā, griezt ap galvu, iemest somā. LOL, Aristoteļa svētkos es lēkāju cilvēku pūlī un pārtrūka Zenīta somas siksniņa un tad es rāpoju tur pa leju, pa kāju mežu, un meklēju savu fotoaparātu. Runājot par kāju mežu, tas mani arī izglāba no apsarga. Es biju tuvu skatuvei un priekšā stāvošais apsargs pamāj, lai pienāku tuvāk. Es ar galvu māju viņam pretī noliedzoši un tad viņš sāk lauzties caur cilvēkiem manā virzienā! Ašs pietupiens, šur-šur starp kājām un es jau esmu gluži citā vietā, hahā!

Tātad, autofokuss un EF lēcu saderība. Izlasu Canon EOS filmu autofokusa kameru ceļvedi un redzu, ka man pašā laikā būtu Elan II. Pirku no eBay, septiņdesmit dolāri plus kuģošana, kas ir septiņdesmit dolāri, vai ne.

on the way to Ladies' View
(Fotogrāfijā gabaliņš no Kilārnijas apkārtes. Bildēts, saprotams, ar Elan II)

Ar Elan II patlaban ir izšautas 3 krāsu filmiņas, šeit bildes, un kā tad ir? Lielāks un smagāks par Canon 350D, kuru daži apsaukā par dāmu fotoaparātu, jo nevarot savā lielajā ķetnā saturēt. Nuja, šajā ir kur ieķerties. Ir visādas podziņas un ripulīši un glaunas lietiņas — pats ievelk filmu, uzstāda filmas ISO jūtību. Pirms kadra bildēšanas var pateikt, ka šo kadru gribēšu vairākas reizes eksponēt. Māk attīt filmu atpakaļ tā, ka paliek ļipiņa ārā. Lielāks, gaišāks skatu meklētājs kā 350D, un mana Canon EF 28-135 IS USM lēca platajā galā nu jau izskatās pēc platleņķa. Uz filmu kameras tā sanāk ideāla “walk-around” lēca. Bildēšanas process satriecoši līdzīgs Canon 350D, tādi paši režīmi, līdzīgi skaitlīši skatu meklētājā, tik vien tā atšķirība, ka pēc kadra uzņemšanas nevar ekrāniņā paskatīties. Ir gadījies pēc klikšķa pacelt kameru pie acīm un paskatīties aizmugures plastmasā haha.

Par izmēru, nuja, Elan II ir pārāk masīvs klucis, lai ikdienā staipītu apkārt, ikdienai vajadzētu ko mazāku. Tiek izvērtēts Olympus 35 RC, bet ar to man tikai viena filmiņa pagaidām, es vēl neko neteikšu.

Datu rezerves kopēšana ar Jungledisk

Permalink • Kompīši • 14.10.08

Kā zināms, dzīvē svarīgākās lietas nemaz nav lietas. Piemēram, rezerves kopijas. Tās ir metodika, process, un daudz datu visās malās. Rezerves kopija no vienas cietņa partīcijas otrā vai no iekšējā cietņa uz blakus datoram stāvošo USB cietni ir nestilīgi, jo, ja zibens iesper vai māja nodeg, tad abi pagalam. Rezerves kopijas jāglabā internetā!

Jungledisk:

  • “virtuāls” datu nesējs, failu sistēmā izskatās kā atsevišķš disks vai mape, bet dati patiesībā glabājas tīklā (izmanto Amazon S3 servisu)
  • Sūtot un glabājot dati ir šifrēti
  • Neierobežots datu apjoms, 15 centi par gigabaitu
  • Strādā uz Win, Mac, Linux
  • Var lietot no vairākiem datoriem
  • Iekļauta automātiska rezerves kopiju taisīšana

Sanāk, ka līdzīgs Dropbox, par kuru Toms nesen rakstīja. Atšķirības:

  • Maksā nevis par servisu, bet pa taisno Amazon (Dropbox paši arī izmanto to pašu Amazon S3)
  • Datu glabāšana sanāk nedaudz lētāk, un maksā tikai tik, cik reāli izmanto
  • Nav augšējā 50GB ierobežojuma

Ko tad glabāt? Fotogrāfijas, būtu dikti žēl pazaudēt visas savas lielās, neasās bildes no ballītēm un brīvdienu izbraukumiem un ikdienas gaitām un un. Patlaban es to rezerves kopēšanu taisu kā matainie — ar rsync komandu. Man ir ērtā vietā skriptiņš ar vienu rindiņu:

time rsync -rvvWhu --size-only --stats --progress ~/Photos ~/jungledisk/Photos

Zem ~/Photos ir manas bildes un zem ~/jungledisk atrodas virtuālais disks. rsync visus klāt nākušos failus pārkopē no lokālās mapes uz attālināto. Salīdzina tikai pēc izmēra, failā iekšā vai atribūtos neskatās — lai ātrāk. Sākotnējo 43GB pārdzīšana aizņēma vairākas dienas, bet tagad jau klātpienākošo bilžu aizsūtīšana notiek pienācīgā laikā.

Cik maksā? Uzmanīgais lasītājs būs ievērojis, ka jāmaksā par gigabaitu. Amazon izcenojums. Es rēķinu, ka man katru mēnesi no kartes automātiski noskaitīs trīs līdz piecas naudiņas. Tas der. Tas ir mazāk kā vienas pusdienas galu galā.

Kā ar Mozy, SpiderOak, Dreamhost rsync iespēju, Picasa Web Albums, ... ? Ja pameklē, tīmeklī ir pa pilnam attālinātu rezerves kopiju risinājumu. Skaidrs, ka iesākumā vērtīgi izpētīt un pamēģināt pirms savu lielo vērtīgo blāķi kaut kur kopēt. Ja vēlies padalīties ar savu pieredzi personīgo datu rezerves kopēšanā — komentāri!

Ciltskoka zīmēšana ar geni.com

Permalink • Kompīši Kompīši • 7.10.08

Ciltskokus zīmēt ir forši. Zināt savus senčus daudzās paaudzēs un savus attālos brālēnus un māsīcas ir interesanti un vērtīgi. Ar lineālu uz lielām lapām zīmētie ciltskoki ir pagājība, mūsdienās tos ļoti eleganti var zīmēt internetā. Lūk, viena lapa: geni.com. Vienkārši un vizuāli zīmē klāt zarus savam ciltskokam, papildini cilvēku profilus ar papildus informāciju, ielūdz savus radus papildināt koku. Radi pievienojas un pievieno kokam savas zināšanas un ielūdz vēl citus radus un sanāk sociālais tīkls! Sniega bumbas sajūta, kad koks “pats no sevis” izplešas un aizpildās ar datiem.

Kādus datus par katru personu var pievienot? Vai, ļoti daudz un dažādus. Dzimšanas datus, kontaktus, adresi, “par mani”, darbavietas, notikumus. Notikumus var aprakstīt sīkāk — piem., vīram un sievai būs notikums “kāzas”, kurā var pielikt datumu, piezīmes, bildes, video, kāzu viesus.

Vai koks nepaliek nepārskatāms, kad tajā cilvēku paliek vairāk? Nē, jo visa kopējā informācijas krātuve (“mežs”) vienmēr tiek skatīta konkrēta cilvēka kontekstā. Piemēram, ja es skatos savu koku, tad tur būs visi mani pēcnācēji, visi mani priekšteči un pēc izvēles daudz radu un laulību “uz sāniem”.

Kā ar privātumu? — visi pievieno datus uz nebēdu un beigās kāds svešinieks varēs par mani visu uzzināt? Privātuma lietas var diezgan smalki noteikt — kādus datus redzēs tuvākie ģimenes locekļi, radi, draugi un pārējie. Privātuma lietas es varu noteikt savam profilam un tiem manis izveidotajiem profiliem, kuru īpašnieki nav piereģistrējušies geni.com un tā pievākuši profilu sev.

Iesaku izmēģināt!

Vienritenis

Permalink • Velo • 29.09.08

saite, ja video nerādās

Šī gada pirmā aprīļa ašais pirkums. Internetā viegli atrast padomus, kā iemācīties braukt. Vidēji, lai iemācītos, vajagot trenēties 2 nedēļas pa 2 stundām dienā. Iemācīties var katrs, vajadzīga tikai neatlaidība. Es trenējos pa darbu, ik pa laiciņam, apvienojot ar acu atpūtināšanu no monitora. Pāris reizes arī braucu uz māju. Brīnišķīgs socializēšanas līdzeklis — sveši cilvēki uz ielas uzsāk sarunu, pat lūdz iedot pamēģināt pabraukt!

Gnome 2.24 release party!

Permalink • Kompīši • 22.09.08

Saspicē acis un rauj vaļā plānotāju! 24. septembrī, trešdien, Andalūzijas Sunī, Rīgā, no 19:00.

24. septembrī nāk klajā Gnome 2.24. Šis ir brīnišķīgs notikums, to aicinu līksmi atzīmēt! Saskandināsim kausus un apslacīsim laptopus! Arī, ja esi Windows, Mac, KDE lietotājs, būsi ļoti laipni gaidīts. Runāsim par būtisko, tur par kompilātoriem, pavārmākslu, veselīgu dzīvesveidu, skaistākajām kinofilmām, makšķerēšanu un, pasākuma pilnīga triumfa gadījumā, dzīves jēgu. Būs forši!

Kas ir Gnome? Kas par release party? Gnome ir darbvirsmas vide. Brīvā programmatūra. Ja tev ir sanācis datorā iebāzt Ubuntu LiveCD, tad tā darbvirsma, paneļi, izvēlnes, sistēmas uzstādījumu dialogi — tā ir Gnome. Šis ir dikti vienkāršs un, saprotams, nekorekts skaidrojums. Atnāc trešdien un tad mēs aizraujošā manierē izstāstīsim un izrādīsim! Nu, teiksim, es mēģināšu uz sava Kazahstānu pārcietušā kompīša to jauno Gnome dabūt virsū, un ja tur kas sanāks, paķeršu līdzi.
Līdz trešdienai!

PS. Inspirācija šim pasākumam nāk no pieredzējušā Gnome laidienu svinību organizētāja Toma Bauģa. Toms ir brīnišķīgs cilvēks un mēs viņu vēl šobaltdien turam siltā piemiņā (viņš pirms gada aizbrauca uz Īriju). Drīz arī beidzot dibināsim īsto un oficiālo Toma fanuklubu. Būs tiešsaistes veikaliņš ar nopērkamām pilnīgi autentiskām Toma valkātām zeķēm, būs ekskluzīvas tikai faniem pieejamas video podraides ar Tomu, kafiju un Nicorette. Protams, būs domubiedru grupas visos lielākos sociālos tīklos. Mēs nākam! Čau, Tom!

Previous Next