Ubiquity

Permalink • Kompīši • 2.09.08

Noskaties filmiņu par Ubiquity!

Treknajā valgajā melnzemē kurmji rok tuneļus un sakņaugi mīcās pa vagām un komandrindas saskarnes mutējas visādos neiedomājamos veidos. Un tad viņas ķepurojas uz augšu, un pa retam kāda izbāž savu neglīto galvu dienasgaismā, un mēs sajūsmā saucam kaut ko priecīgu. Čau, Gnome Do! Prieks tevi ieraudzīt, Deskbar! Kas tas, vai manas acis neviļ? Kāds prieciņš arī nepareizā ticībā esošiem — Enso! Ar visādiem gudriem auto-complete, bet tomēr šajās programmās vairāk raksta komandas nekā baksta izvēlnes.

Pēdējās dienās progresīvā cilvēce priecīgi sveic Ubiquity — paplašinājumu Firefox pārlūkam. Ar to var no jebkura Firefox loga ātri uzmeklēt Vikipēdijas šķirkli, ģeogrāfisku vietu google kartēs, iesūtīt Twitter ziņu un tādas visādas lietas.

Ubiquity īpaši piesaista manu uzmanību, jo —

  • tas strādā pārlūkā — ir ērti un dabiski piekļūt interneta resursiem un servisiem. Un, kā zināms, šajās dienās viss interesantais notiek pārlūkā. Kuru gan vairs interesē “Desktop Search” vai integrācija ar kaut kādu vecmodīgu e-pasta programmu.
  • Ubiquity komandas tiek rakstītas JavaScript valodā. Ar to man sanāk ikdienā darboties, tāpēc tā vien nagi niez pamēģināt uzrakstīt kādu Ubiquity komandu

Iespļāvu plaukstās un uzbliezu Ubiquity komandu, kas tulko angļu datorvārdus un latviešu valodu izmantojot termini.laka.lv. Pirmo reizi savā īsajā mūžā lietoju jQuery. Pēc Ubiquity spraudņa uzstādīšanas nāc uz šo adresi, tur varēsi pa smalko tikt pie šīs komandas.

Sestdienas slapjais brauciens

Permalink • Velo • 28.08.08

Sestdien vienpadsmitos no rīta bija apmākušās debesis, sēdēju Kandavas centrā uz soliņa un blakus man bija mugursoma ar drēbītēm un guļammaisu, un vēl blakus bija divritenis. Bija tā sanācis, ka plānotais nedēļas nogales riteņbrauciens ar draugiem bija laikapstākļu un vēl citu apstākļu dēļ atcēlies, bet es par to nebiju uzzinājis. Tā nu es sēdēju Kandavā gluži viens un domāju, ko nu tālāk. Priekšā divas brīvdienas, esmu nepazīstamā vietā, un pilnīgi brīvs braukt — cik ātri patīk un uz kurieni patīk. Lieliski taču viss bija izkārtojies! Vienīgi tas sociālais aspekts un pilnā mugursoma (to bija iecerēts likt pavadošajā auto).

te tā līmēšana kopskatā
(šis vēl turpceļā uz Kandavu, līmējam)

Atceļā uz Tukumu braucu pa zemes ceļu. Drīz vien sāka viegli smidzināt lietiņš. Redzēju cilvēkus, kas rok kartupeļus, un baltas govis, un māju ar iebrukušu jumtu un tomēr spītīgu uzrakstiņu “Privātīpašums”. Satiksmes bija pavisam maz, braucu un domāju par lietām, un Tukums drīz vien bija jau klāt.

Jauki tā braukt nenospraužot dikti tālu mērķi. Ja ir tāls mērķis, nu piemēram, Rīga — Valmiera, tad pusi brauciena sanāk mētāties pa domām, cik kilometri nobraukti un cik daudz vēl jābrauc, un cik laika ir patērēts, un kāds ir vidējais ātrums, un cik spēka vēl palicis, un cik procenti ceļa nobraukti, un cik nobraukts izsakot daļskaitlī un tā tālāk. Šajā braucienā netālās dzelzceļa sliedes arī tāda drošības sajūta — kad jutīsies, ka pietiek, tuvākajā stacijā vilcienā iekšā un uz mājām.

ak, tik mīlīgi, puķītes ceļmalā!

Braucot no Tukuma uz Kaņieri, no ceļa vienā vietā nodalījās marķēts velo celiņš. Tas izrādījās vienkārši sauss, gluds meža ceļš, patīkama pārmaiņa grantenei. Pie Kaņiera man drusku samisējās ar navigāciju un aizbraucu uz Ķemeriem nevis kartē noskatīto Lapmežciemu. Šī kļūme atklājās jau iebraucot Ķemeros un skatot ielu nosaukumus. Bet nekas, tālāk braucu uz Jaunķemeriem un pārbaudīju, ka jūra vēl vietā. Pastāvīgais smidzeklis bija pamazām mani pilnīgi izmērcējis tik tālu, ka kājas žļurkst. Jūras malas priedītēs uzvilku sausu drēbju kārtu, slapjās somā, un tas bija prātīgi darīts, jo tūdaļ jutos patīkamāk. Lai gan iepriekš arī pārāk slikti nebija, braucot ir silti.

Asaros kā reizi nāca vilciens, mājās, karsta vanna un patīkams nogurums. Aptuveni sabakstot kartē, nobrauktais attālums gāja pāri simtam, kaut braucot nelikās tik daudz. Tā nu diena kopumā sanāca tīri jauka.

Mēnesis mašīnā pa Krieviju un Kazahstānu

Permalink • Dzīve • 19.08.08

Hei, hei, kur gadījies kur ne, pēc mēnesi ilgā brauciena pa Krieviju un Kazahstānu esmu laimīgi atpakaļ Latvijā.

Vareni. Mēnesi dzīvojos pa putekļiem un gulēju te teltī, te uz UAZ aizmugurējā sēdekļa. Bet nu jau atkal eju uz darbu, un sēžu birojā pie datora, un pusdienas laikā eju uz pusdienām, rindiņā aiz citiem birojcilvēkiem pa Lāčplēša ielas trotuāru. Vakaros gudroju, ko labāk no visām svarīgajām lietām izdarīt, un kāpēc nav ar ko iziet iedzert. Svarīgās lietas ir bilžu bakstīšana, interneta lasīšana, istabas kārtošana, grāmatas lasīšana, iešana ārā, vēstuļu sūtīšana un dienasgrāmatas rakstīšana.

čuč
(Te es čuč mašīnas ēnā, bildēja laikam Mārtiņš)

Jā, viena šim gadam iecerētā lieta ir ar uzviju nodarīta: pa pilnam dabūju izbaudīt bezrūpību un dzīvošanu prom no pilsētām un slāpes un karstumu un vēl visādas labas lietas. Bija jauki, ka galva tiešām pamazām iztīrījās no visām ikdienas lietām. Un kad ilgāku laiku tā ir, var nodoties jaukai nekā nedarīšanai. Var visu ko izdomāt — kāpēc manās bildēs nav cilvēku, un kam vispār dzīvē ir vērtība un nozīme un tā.

Atgriežoties — gribējās jau mājās, bet palika arī žēlīgi, ka šis foršais notikums nu ir cauri. Viss, beidzies, marš atpakaļ pie virpas. Bet bija jauki atgriezties, tuvākie kolēģi bija jau sailgojušies, labprāt klausījās stāstus un skatījās bildes. Un mājinieki, saprotams, tāpat, un vispār visi sastaptie cilvēki.

Jā, gribēsies braukt atkal. Vēl ilgāk, vēl tālāk, vēl vairāk piedzīvojumu.

jaunais.hanzanet.lv

Permalink • Kompīši Kompīši • 4.07.08

Nesen uzpeld jaunais hanzanets, un to “vislabāk izķidā” pods.lv. Pods ar nazi uzšķērž hanzaneta vēderiņu un iebrauc tajā ar pirkstu, akurāti velk pirkstu gar hanzaneta mugurkaulu līdz pirksts krietni noklājies ar iekšējiem orgāniem, tad pietuvina to pie domīgi sarauktās sejas, piedur pie lūpām, saviebjas un publicē.

Internetbanka ir nepatīkama nepieciešamība

Interneta banka ir piņķeris — tajā ir grūti pieslēgties (jāatceras skaitlīši, jāmeklē rokā kodu karte), tajā maksājot vajag zināt kontu numurus un vispār ir nepatīkami veikt maksājumus un redzēt, kā kontā naudas paliek mazāk. Es internetbanku lietoju dažas reizes mēnesī lai kaut ko samaksātu vai pārskaitītu. Vai pa retam pēc ballēšanās, lai saprastu, kur palikusi visa nauda. Tā nu mani, lietotāju, galvenokārt interesē funkcionalitāte — lai varu pēc iespējas ātrāk un mazsāpīgāk izdarīt iecerēto un tad žigli to logu ciet.

Jauc lietojamību un vizuālu pievilcību

Nepatīk fonti, nepatīk krāsas, nepatīk korporatīvās bildītes… Sabīstas no oranžā! No oranžā nevajag bīties, un lietojamība raksturo to, cik ērti ir sistēmu lietot, nevis to, cik glīti tā izskatās. Runā, ka vislabāk lietojamību ir pārbaudīt veicot lietojamības testēšanu — cilvēkam dod konkrētus paveicamos uzdevumus un skatās, cik labi un ātri tas tiek galā. Nevis spriež un min, bet pamēģina. Es savu konta izrakstu un savu jauna maksājuma formu atradu bez kādiem starpgadījumiem, tā ka ar lietojamību viss forši, nekādas pretī muldēšanas. Vajadzētu izmēģināt dažādus scenārijus uz dažādiem cilvēkiem, bet tos gan jau veic pati Hansabanka.

Latvieši ir kritizētāji

Bailīgi kaut ko jaunu Latvijas interneta vidē taisīt, jo garlaikotā publika tūdaļ kāri metīsies plosīt. Bet, kā saka, suņi rej, bet karavāna laiž tālāk, vai ne?

Latgales Tūrisma kauss 2008

Permalink • Dzīve • 30.06.08

sacensībās "Latgales Tūrisma kauss 2008"

Šajā nedēļas nogalē piedalījos sacensībās “Latgales Tūrisma kauss 2008”. Daudz spilgtu iespaidu un apjausma par vēl vienu scēnu, ar ko aizrauties, kam veltīt savu enerģiju, laiku, resursus. Līdzīgi kā laivošana, riteņbraukšana, makšķerēšana, medības, fotografēšana vai atvērtā koda programmēšana — izrādās, ir daudz cilvēku, kam dzīšanās pa bezceļu dubļiem ir nopietna aizraušanās vai pat sirdslieta.

Par pašu piedzīvojumu vairāk uzrakstīju Eclipse Tour blogā. Šeit piederētos daži vārdi arī par Eclipse Tour. Tas ir 3 nedēļu brauciens ar diviem bobikiem uz Krieviju un Kazkhstānu skatīties pilnu saules aptumsumu, starts pēc divām nedēļām. Mājaslapa.

Fotofilmiņas attīstīšana

Permalink • Foto • 15.06.08

Pēc filmu fotoaparāta iegādes un palietošanas nākamais solis sakņu virzienā bija — attīstīt filmiņu mājās. Visa tā padarīšana diezgan ievilkās, jo bija vajadzīga zināma sagatavošanās un morāla nobriešana.

Sāku ar “how to develop film” meklētājā un atradu šo pamācību. Izlasīju un likās kā reiz paredzēta tādiem, kā es — grib visu darīt pats, priekšzināšanu nav, aprīkojuma nav.

Aizgāju uz fotosalonu un nopirku nepieciešamās lietas — attīstītāja un fiksāžas pudelītes, apaļu melnu bunduli, sauktu arī par “tanku”. Un vēl melnbalto filmiņu, ko var attīstīt pa vecam, nevis ar C-41 procesu.

Filmiņu piebildēju paturot prātā, ka attīstīšanā varbūt nekas nesanāks un pūlēties foršiem kadriem pārāk nevajag — lai nav vēlāk žēl. Bet nu nebija arī tā, ka visos 36 kadros būtu mani ceļgali.

Vienu vakaru pavadīju trenējoties likt filmiņu tankā. Šim nolūkam tika ziedota viena SuperNetto pirkta filmiņa. Trenēšanās gaismā izrādījās ļoti prātīga lieta, jo pirmo reizi tumsā man tur nekas nebūtu izdevies. Man nopircies tanks, kuram grope ir tikai apakšā, un filmiņas ietīšanai vajadzīga zināma prasme. Kad varēju trīs reizes pēc kārtas ar ciet acīm ietīt filmiņu, nospriedu, ka būs labi.

Sameklēju internetā proporcijas, kādās jāšķaida ķīmija un cik ilgi katrā jāmērcē. Katrai ķīmijas/filmiņas kombinācijai šie skaitļi ir dažādi. Izrakstīju šīs lietas blociņā. Uz divām puslitra burkām ar šņabja glāzīti atmērīju iedaļas, iemaisīju šķidrumus pareizajās attiecībās.

Bija vakars, aiz loga vēl gaišs, un patiešām tumša dzīvoklī izrādījās tikai tualete. Saliku tur nepieciešamās lietas — detaļās izjauktu tanku, filmiņu, šķēres un pudeļu attaisāmo. Izmēģināju vēl pēdējo reizi gaismā filmiņas ielikšanu, tad gaismu ārā un viss pa īsto. Starpgadījumi neradās. Aptinu tanku ar līmlenti. Vākam nav vītnes, tāpēc to bez notīšanas varētu gadīties nejauši nocelt un tad viss darbs būtu vējā.

Iekārtojos vannasistabā uz ķeblīša, ar burkām, tanku, blociņu, žurnālu un pulksteni. Viena priekšmērcēšanas minūte, 15 attīstīšanas minūtes, 1 mērcēšanas minūte, 10 fiksāžas minūtes, 10 mazgāšanas minūtes. Ik pa minūtei apmaisot. Vāka nost taisīšanas brīdis patiesi satraucošs — būs tur kaut kas sanācis, vai nebūs? Bija, kaut ko redzēt var, pieknaģēju žāvēties. Nākamajā rītā skenēju iekšā.

Jancis jauc javu

valmieriešiem pazīstamais vecais sieriņš

visiem patīk mašīnas

Šī pirmā filmiņa, šis ir pats sākums, tur vēl daudz lietu, ko uzlabot un izmēģināt.

Citās ziņās, man gadījās ar digitālo dažas bildes nobildēt RAW formātā. Izrādījās, ka f-spot labi tiek ar RAWiem galā un pat integrējas ar UFRaw programmiņu, ar kuru var grozīt krāsas un gaišumus 16 bitos un galā iegūt 8 bitu JPEG attēlu. Lasīju, ka drīzumā f-spot gudrāk darīsies ar RAW+JPEG pāriem — rādīs tos kā viena attēla dažādas versijas.

28" un 26" salīdzinājums, Motorolas austiņas un Zenīts

Permalink • Velo • 29.05.08

Šo svētdien, 1. jūnijā, Rīgas velomaratons. Ja vēlies piedalīties, reģistrēties varēs arī uz vietas, sacensību dienā. Bet es te skrāpēju galvu, ar kuru riteni man tajās sacensībās braukt — 28” Meridu vai 26” Corratec, jo visa trase ir pa asfaltu. Katram savi plusi un mīnusi. Visriktīgāk būtu braukt ar šosejas riteni, bet tāda man vēl nav. Lai salīdzinātu esošos, ar abiem riteņiem “sacensību režīmā” nobraucu veloceliņu uz Jūrmalu, 10 kilometrus. Abiem bija plikas riepas, ar abiem braucu bez kontaktpedāļiem. Te es pievedīšu tabelīti ar iegūtajiem rezultātiem:

Ritenis Laiks Vidējais ātrums Vidējais pulss
Merida CROSSWAY 8 SX ’07 21:55 28,4 185
Corratec X-Vert S03 ’07 21:09 29,5 186

Secinājums skaidrs, brauks ar Corratec.

Vēl vēlos pastāstīt, ka nesen nopirku Motorola HT820 Bluetooth austiņas. Lielos vilcienos līdzīgas iepriekšējām Cardo S-2 austiņām. Smalkākas, skaidrākas augstās frekvences, nedaudz mazāk nikni basi. Vairāk slāpē apkārtējos trokšņus, kas nav gluži labi riteņbraukšanai — brīdinošu rūcienu sev aiz muguras ir vērtīgi dzirdēt. Stiprāks/jutīgāks raidītājs/uztvērējs.

Vēl arī esmu iegādājis Zenit TTL filmiņu fotoaparātu un piebildējis jau pāris filmiņas. TTL nozīmē Through-the-Lens, ekspozīciju mēra caur lēcu un eskponometra šautriņa ir redzama skatu meklētājā. Tētukam ir Zenit ET, kam eksponometrs ir atsevišķi un šautriņa mazā lodziņā fotoaparāta virspusē. Nu ja, bet tā jau viss līdzīgi kā manai digitālai Canon spoguļkamerai, tikai iztrūkst automātiskie režīmi, autofokuss un vēl atmiņas karte dikti maza :) Pie vienas darīšanas ir nopirkts arī lētā gala Canon skeneris, ar ko ieskenēt filmiņas. Labajā kvalitātē vienu kadru skenē 12 minūtes, bet sanāk arī tīri normāli. Flickr vajadzībām pietiek atliektiem galiem. Krāsu bildēm ir ievērojama ķēpa saregulēt pareizas krāsas.

Ak, un tad vēl es atradu savu pirmo ģeokešu. Ja nezini, kas tas tāds ir, skaties šeit. Ģeokešu meklēšana ļoti labi apvienojas ar riteņizbraucieniem — meklēšanas procesā sanāk uzdurties tādām vietām, ko vienkārši “uz dullo kaut kur” braucot neuzietu.

Visbeidzot, šodien Vērmaņdārzā sapelnījām hēlija balonus un likām tos lietā!

Iezīmes:

SEB MTB 2. posms Krimuldā

Permalink • Velo • 12.05.08

Krimuldas posms bija saulains un smilšains, līdzīgi kā Cēsis-Valmiera. No saules esmu dabūjis riteņbraucēja iedegumu. Smiltis bija ik pa laikam, bet lielākoties seklas — var pārbraukt pāri saglabājot ātrumu. Braucu šo trasi jau trešo gadu (pirmais, otrais) un jau tīri labi atceros līkumus un reljefu.

Haizivjzēni
Mani brāļi haizivjzēni pirms sacensībām

Mans šī brauciena rezultāts ir diezgan viduvējs, vidējais ātrums tikai 21km/h, laiks — 1:42 (Cēsīs-Valmierā par 6km garāku distanci nobraucu 1:44) Bet nu, tas viss bija, protams, speciāli. Sekoju, lai mans pulss neiet īpaši pāri 185. Vidējais pa braucienu sanāca 184. Ik pa laikam bija sajūta, ka slinkoju, varētu taču viegli braukt ātrāk. Jo tā līdz šim pierasts, — visu laiku braukt, cik tik ir spēka. Vēl viena lieta, iepriekšējā vakarā bija sanākusi pasēdēšana, kurā piedalījās arī Džeks un Daniels, un tāpēc sacensību rītā nebiju pašā spožākajā sportiskajā formā. Varbūt kāds braucējs mani atcerēsies pēc skaļām atraugām trasē (atvainojos).

Brālis Jānis finišēja 8 minūtes pirms manis, māsa mani ir redzējusi trasē (bet tomēr nespēja panākt, hahā!) Ap to vietu, kur viņa mani redzēja, ar mani cīkstējas viena sieviešu braucēja. Viņa mani ik pa laikam apdzina, bet man slinkojot spēka daudz un es viņai atkal slaidi pabraucu garām, tā vairākas reizes.

Serpentīnā uzbraucu, pirms paša finiša vēl apdzinu braucēju grupiņu, un sasniedzu arī šīs dienas maksimālo pulsu — 203. Pēc sacensības jutos gluži labi, nepārmocījies. Tādā tempā varētu vēl braukt un braukt. Atceros, pēc daža finiša pagājušā sezonā vēl piecas minūtes sēdēju zili zaļš un nevarēju atgūties.

Pēc sacensībām kā parasti putriņa un tēja; vilciens uz Rīgu nebija pārāk pilns.

Kritiskā masa

Permalink • Velo • 7.05.08

Pirmo reizi piedalījos 1. maija Kritiskajā masā. Tas ir neoficiāls riteņbrauciens pa pilsētas ielām, notiek daudzviet pasaulē, Rīgā arī. Riteņbrauciena mērķi — vienkārši lielā kompānijā izbraukāties, parādīt, cik riteņbraucēju daudz, pievērst uzmanību riteņbraucēju problēmām, izklaidēties kacinot policiju. Policisti sakacinās no tā, ka braucēju bars cenšas turēties kopā, aizņemot visu ceļa joslu, un reizēm brauc pa sarkanajām gaismām, jo visi pa vienu zaļo nevar pagūt. Brīžam arī izaicinoši gājieni. Amizēšanās ar policiju atgādina filmā Vāģi (Cars) izklaides ar traktoriem un kombainu.

Košas drēbes, izrotāti un neparasti riteņi, uz bagāžniekiem pieskočotas magnetolas, draudzīgs atmosfērs.


saite, ja video nerādās

Ja gribas pētīt tālāk, angliskās vikipēdijas šķirklis, saites uz rakstiem lv mēdijos.

SEB MTB maratona pirmais posms Cēsis - Valmiera

Permalink • Velo • 27.04.08

SEB MTB maratona pirmais posms Cēsis-Valmiera nobraukts. Bija silts, sauss, putekļains.

Brauciens bija ātrs, man vidējais ātrums rādās 24,1km/h. Nu un 24km/h pa meža saknēm nav gluži tas pats, kas pa asfaltu. Esmu arī nepajokam nodzinis savu sirsniņu, ar vidējo pulsu 189, maksimālo 201 (finiša spurtā kalnā augšā pie baznīcas, es tur apdzinu divus braucējus):

lol, sirds riktīgi ņemas

Nākamais posms ir jau 11. maijā Krimuldā!

Previous Next