Kājāmgājēji, sargieties

Jā, beidzot es atkal varu pus' pa zemi, pus' pa gaisu braukt pa pilsētu. Šodien beidzot dienesta viesnīcas pirmā stāva flīzes ir gana piekaltušas, lai pa tām varētu aiziet uz riteņu telpu un dabūt savu brīnumu dienasgaismā. Slapjumā un mitrumā bija krietni sasmērējies -

Man vakar tika atvestas 3 atslēgas un jauna kamera, pumpis arī darba gatavībā - varēju ķerties pie kameras nomaiņas.

Kā jau tas dzīvē notiek, negāja gluži kā plānots. Izrādījās, ka ne ar vienu no atvestajām atslēgām ratu noskrūvēt nevar - "kā man neiet!". Braukt ļoti gribējās. Aizgāju uz T-Market, bet tur, kā jau varēja sagaidīt, atslēgas nevarēja nopirkt. Blakus T-Market ir kāds autocentrs, tur pārdevējs man notirgoja īsti monstrozu atslēgu -

Viņa maksāja 6 latus, bet man tiešām ļoti gribējās braukt. Lieki piebilst, šī atslēga arī nederēja (17/19, man laikam vajag 15. vai 16. izmēru). Negribējās padoties, nācās improvizēt.

Sākumā mēģināju izmantot alus pudeles korķīti, tad ņēmu talkā dakšiņu, un dabūju to ratu nost. Un pēc kameras nomaiņas atkal virsū. Turieties!