Piedzīvojumi vilcienā

Šajā notikumā man nebija tā "laime" būt klāt, to man atstāstīja māsa. Tas bija pagājušogad, liekas, vasarā, siltā dienā.

Mana māsa noorganizēja, ka brāļi atbrauc uz Rīgu un paciemojās pie viņas. Pastaigāt pa Rīgu, paskatīties, kā māsa un es dzīvojam, nu un tā. Papildus bonuss bija braukšana ar vilcienu - viņi, neticamā kārtā, vēl nekad nebija braukuši ar vilcienu. Ciemošanās ritēja veiksmīgi un galu galā bija atkal jādodas mājās. Dīzeļvilciens Rīga - Lugaži, jāveļas ārā Valmierā.

Māsa arī brauca, jo vienus tos paviānus nevar laist, aizbrauks uz Strenčiem. Vilcienā nav bijis daudz pasažieru, viņi sēdējuši mazajā vagoniņā pie lokomotīves un bijuši tajā vienīgie. Viss gājis labi, bet, necik ilgi un vienam brālim sācis gribēties pa vieglajām darīšanām.

Tualeti nav varējuši atrast, brālis sēdējis vagonā un cieties. Bet laiks gājis un spiediens kļuvis arvien nepanesamāks, līdz palicis galīgi neizturams. Esot bijusi sulas paka vai limonādes pudele vai kas tamlīdzīgs, un radusies brīnišķā doma darīšanas nokārtot tajā. Delikāto lietu veikt vagonā, kur jebkurā brīdī kāds var ienākt, nav bijis pieņemami, tā nu atjautīgie bērni ir nolūkojuši kontrolieres skabūzīti.

Brālis paņēmis pudeli un devies uz šo pašu skabūzīti. Pēc brīža atgriezies - pamatīgi nošķiedies. Slapjas rokas, visa priekša, bikses, pilošs brālis. Pudele palikusi kontrolieres "kupejā". Sākumā viss esot gājis normāli, bet tad, vai nu pudele tapusi pilna, vai sācis iet sāņus, bet nu kārtīgi esot šķiedies. Rokas noslaucīja, sameklēja tukšu maisiņu un gāja pakaļ atstātajai pudelei. Kupejā bijis baigs skats - visas malas ar sīkām pilītēm norasinātas. Savākuši pudeli, atgriezušies sēdvietās, un gudrojuši, ko nu iesākt. Bijusi silta diena. Māsa smakas nejūt, bet brāļi esot sēdējuši ar aizspiestiem deguniem un vaikstījušies.

Un tad nāca kontroliere. Šie domājuši - kas nu būs? Viņi vienīgie vagonā, mīzalu smaka un piešķiesta kontrolieres kabīnīte. Kontroliere pagājusies pa vagonu, ielūkojusies savā skabūzī, un aizgājusi.

- tas arī viss. Tālāk brauciens noritējis bez starpgadījumiem, huligānismā nav apsūdzēti, un viss laimīgi. Mātei šis stāsts, viņas pašas labad, nav stāstīts, tur jāpaiet vismaz pāris gadiem, līdz šo varēs atslepenot.