Pirmkursnieka ceļvedis alkoholā
Sep 01, 2005
Klāt pirmais septembris! Sākas jauns mācību gads, jauns darba cēliens. Droši vien, daļai no jums arī jauna mācību iestāde, sveša vieta un apstākļi, daudz neskaidru jautājumu un neziņas. Centīšos sniegt ieskatu studentu dzīves gana būtiskā sastāvdaļā - apreibinošo dzērienu lietošanā. Jāatzīst, ka nekāds milzīgs eksperts šajā jomā neesmu, tāpēc lūgšu pieredzējušos profesionālos dzērājus komentāros mani labot un papildināt.
Šis raksts nav mudinājums sākt lietot apreibinošos dzērienus, šī nav alkohola propaganda un pļēguru cildināšana. Vienkārši, domāju, ka ir vērtīgi zināt.
Kāpēc dzer?
Var izdalīt 2 galvenos iemeslus.
Pirmais - dzēriens vienkārši ir garšīgs. Atkarībā no gaumes - alus, vīni, liķieri, sidri, kokteiļi utml. - vienkārši garšīgi.
Otrs, nenoliedzami - vēlme apreibināties. Reibums sniedz daudz jaukuma - cilvēks atbrīvojas, aizmirst ikdienas problēmas un raizes, paceļas (vai pagrimst?) virs ikdienas pelēcības un lido.
Dzērienu veidi, īpatnības
Tā ļoti vienkāršojot, dzērienus varētu dalīt divās grupās - alus un pārējie. Alus ir studenta pamatdzēriens. Ir nopērkams vesels lērums alu dažādām garšu gaumēm, tie ir pieņemamās cenās, praktiskos tilpumos. Alus stiprums parasti ir 4% - 6% robežās. Tas nav daudz - nesteidzīgi dzerot, var labi kontrolēt reibuma līmeni. Ir arī t.s. reaktīvie ali - divlitru pudelēs, 10-un-vairākgrādīgi, dažādu meža putnu vārdos. Par tiem parasti dzirdamas nicīgas piezīmes (no lielajiem grādiem un plastmasas iepakojuma cieš garša), tomēr ir reizes, kad tie der - piemēram, pārgājienos (ja mantību jānes uz muguras, stikla pudeles ir tīrais posts), tāpat reizēs, kad spaidīgi ar finansēm un/vai jau ir ielikts labs "pamats".
Studentu ledusskapis
Alum vēl ir tas labums, ka pudeles var krāt un krāt, un vest nodot. Par pēdējā veduma naudu, piemēram, mēs nopirkām kafijas automātu (parasti jau gan pērk alu).
Kā mīnuss minama lieta, ka lielu alus apjomu dzeršana neglābjami saistās ar biežu staigāšanu uz tualeti.
Vīns, šampanietis, vermuts utml. ~20 grādu robežās - parasti ir par maz, lai varētu runāt par kaut kādu reibumu. Iedzert jau var, garšīgi.
Degvīns (nu, šņabis), brendijs, viskijs - nu, tos dzer, lai dabūtu galvā. Parasti dzer ar uzdzeramo - kādu augļu sulu vai kolu. Lāgiem arī jauc kopā. Ar šiem ir tā, ka te vairs nevar lēnā garā kontrolēt reibumu. Ja dzersi, neievērojot normālas pauzes, tad tā arī no rīta kaut kur pamodīsies ar sāpošu galvu un nocūkotām drēbēm.
Reibuma veidošanās ātrumu ietekmējošie faktori
- Pirmais, pašsaprotamais, - cik ātri dzer. Reibuma apjoms ir proporcionāls izdzertajam daudzumam, tātad, dzerot divreiz ātrāk, reibsi divreiz straujāk.
- Tālāk - cilvēka svars. Jo smagāks, jo panesīgāks pret alkoholu, jo vieglāks, jo ātrāk krīt. Tas tāpēc, ka reibums rodas, alkoholam uzsūcoties asinīs, bet smagiem - attiecīgi lieliem - cilvēkiem to asiņu ir vairāk.
- Cik ir apēsts. Tukšā dūšā reibst ātri, ar pamatīgi piestumtu vēderu var dzert un dzert. Tas tāpēc, ka, pirms alkohols tiek asinīs, tam ir jātiek cauri kuņģim. Jo kuņģis pilnāks, jo lēnāk un vienmērīgāk tur procesi notiek. Pilnam kuņģim arī tāds labums, ka, ja sanāk pārspīlēt ar izdzerto (skaidri jūti, ka ir par daudz un būs/kļūst slikti), var visu saturu izpūst ārā un tādējādi no daļas izdzertā alkohola atbrīvoties.
- Treniņš, pieradums. Regulāri praktizējot, panesība pret alkoholu un spēja sevi kontrolēt reibuma stāvoklī uzlabojas. Ķermeņa aizsargreakcijas (sāpošā galva, sliktā dūša rītos) mazinās - kā saka, pie visa pierod.
- Nedaudz ietekmē arī nogurums. Spirgtu cilvēku grūtāk nogāzt no kājām kā galīgi sagurušu.
- Dzērienu jaukšana. Ja dzerot viena veida alkoholu, apreibšanas process ir apmēram paredzams, tad, pārmaiņus dzerot dažādus, atšķirīga stipruma dzērienus, sekas nereti ir nekontrolējamas. (Emm, jā, mēs te pāris dienas atpakaļ dzērām absintu ar vermutu uzdzeramajā.)
Vakara idille kopmītnēs
Kā ar sekām?
Pirms dzert, rēķinies - dzērumā tev krietni mainīsies vērtību sistēma. Visi kalni būs pie kājām, nekas nebūs par grūtu un visas meitenes būs skaistules. Tu *iztērēsi* vairāk naudas nekā plānots, iespējams nosmērēsies, pazaudēsi kādu mantu vai iekulsies citās nepatikšanās. Ja gaidāma iedzeršana, telefonu labāk atstāt mājās un lieku naudu līdzi neņemt. Vēl ir liels risks dzērumā sastrādāt muļķības, par daudz izrunāties. Spēja kontrolēt sevi ir trenējama un lieti noder arī, piemēram, lai izvairītos no dusmu lēkmēm un saglabātu savaldību.
Ar labiem draugiem ir citādi, bet svešākā kompānijā vajadzētu uzmanīgi sekot līdzi savam reibumam - lai nesanāk sabojāt labo iespaidu par sevi, lai no rīta var visiem acīs skatīties.
Ja ir aizdomas, ka bijis par daudz un sāpēs galva - lieliski noder citromons. Jāiedzer laicīgi - jo ātrāk iedzersi, jo ātrāk iedarbosies. Jāatceras, ka par velti jau tā galva nesāp - ķermenis signalizē, ka ir bijis par daudz un esi nodarījis/usi tam pāri.
Ja tomēr ir galīgi slikti - atceries - tualete ir tavs draugs.