Kā es tiku skaidrībā ar dziesmām

Laiciņu atpakaļ izskatīju diskus, kas mētājas pa skapi. Tur bija liels bardaks – diski bez vāciņiem, nepareizos vāciņos, tukši vāciņi, maz uzrakstu. Un tad visus diskus pēc kārtas liku kompītī un tos diskus, kuros bija dziesmas, bildes vai datu rezerves kopijas, kopēju uz datoru. Datu rezerves kopijas (visādi veco laiku dokumenti, iesāktās programmas) nokopēju, lai ierakstītu uz DVD. Savukārt ar dziesmām un bildēm ir tā. Patlaban manu cieto disku pa lielākai tiesai aizpilda filmas. Daļa dziesmu un bilžu ir uz cietā diska, bet daļa ir arī kompaktdiskos. Bet, ja padomā, daudz saprātīgāk būtu visas dziesmas un visas bildes glabāt cietajā diskā (bildes drošībai arī uz diskiem, bet tas tā). Toreiz, kad man bija 6GB cietais disks, dziesmas un bildes vajadzēja rakstīt diskos – lai vispār kaut kā varētu sarūmēties. Tagad tās aizņem nelielu daļu no maniem 240GB plašumiem un ir diezgam muļķīgi rakstīt diskos, iestumt skapja dziļumā un no datora izdzēst.

Tātad, par dziesmām. Ierīkoju mapi “mp3”, zem tās “albums”, “va”. Zem “albums” iet pilnie albumi, zem “va” – atsevišķās dziesmas lielā čupā. Būtu labi, ja varētu pilnīgi visas dziesmas mest vienā mapē, t.i. – failu sistēmas līmenī nekā nešķirot, jo visa šķirošanai nepieciešamā informācija jau ir failu ID3 tagos. Tāpat, failu nosaukumiem nevajadzētu būt nozīmei – jo dziesmu nosaukumiem jābūt tagos. Kad failu pārlūki sāks piedāvāt kaut kādas uz dziesmu tagiem balstītas “virtuālās mapes”, tad tā arī būs jādara – jāmet visu vienā lielā mapē.
Tātad, ieguvu mapes “albums” un “va”. Ja ar “albums” vēl apmēram skaidrs, kas katrā mapē iekšā, iekš “va” valdīja pilnīga nekārtība – katrai dziesmai nosaukums savā stilā (“01_name_artist.mp3”, “artist_name.mp3”, “TRACK01.MP3” un tā tālāk), dažām tagos viss ar lielajiem burtiem, dažām tagu vispār nebija, daudzas dziesmas atkārtojās vairākas reizes. Devos uz gnomefiles.org apskatīties, kādas programmas dabūjamas dziesmu tagošanai un nonācu pie EasyTAG. Izrādījās, ka šai programmai ir galīgi nejēdzīga saskarne. Un, strādājot reizē ar vairākiem tūkstošiem failu, tā bija lēna. Vienu lietu man ar viņu izdevās izdarīt – dziesmas “va” mapē, kam ir ID3 tagi, pārsaukt formā “artist – title.mp3”.
Tālāk uzgāju MusicBrainz projektu. MusicBrainz serviss, līdzīgi kā pazīstamie CDDB un FreeDB, palīdz tagot dziesmas. Tikai, tā gudrāk. CDDB, FreeDB māk atpazīt pilnus albūmus – viņi paņem visu albūma dziesmu garumus, no tiem izrēķina kaut kādu čeksummu un pēc tās identificē albūmu. Ja man pietrūkst viena dziesma, vai viņai ir nepareizs garums, – nekā. MusicBrainz savukārt savu čeksummu būvē atsevišķiem failiem, analizējot to pirmo 30 sekunžu audio informāciju. Sanāk, ka MusicBrainz man dažkārt spēs atpazīt dziesmu, par kuru es pats nezinu, kas tā ir.

Nākamais atklājums, pie kura arī apstājos, bija amaroK mūzikas spēlējamais. Vai, drīzāk jāsaka, amaroK mūzikas klausīšanās vide. amaroK ir KDE programma, un es, kā jau kārtīgs GNOME lietotājs, pie KDE programmām ķeros tikai galējas nepieciešamības gadījumā. Bet amaroK man iepatikās. Viņš rāda skanošajām dziesmām disku vāciņus, piedāvā līdzīgas dziesmas no manas kolekcijas, rāda dziesmu vārdus un informāciju par izpildītājiem no Vikipēdijas. Ļauj darboties ar pleilistēm (ir tāda “Suggested Songs” pleiliste, ko viņš pats veido), rāda vizualizācijas, runājas ar last.fm, ir kontrolējams attālināti no pārlūka, ļauj iekonfigurēt globālos karstos taustiņus, runājas ar MusicBrainz servisu. Un smuks splash screen.