Tāpatās par mobilajiem sakariem

Vēlos radoši palūkoties uz mobilajām komunikācijām – manuprāt, pašreizējais stāvoklis ir uzlabojams un vajadzētu dažas būtiskas korekcijas visā sistēmā. Šis nav darāmo darbu saraksts jeb todo – vairāk, manis kā spalvaina truša skatījums, 20. gadu simteņa norietā.

Pašam personīgi lielākās problēmas pakalpojumu lietošanā rada sistēmas atvērtība – šis nosacījums, pēc manām domām, nereti ir nekorekts pret pakalpojumu lietotājiem, un nereti traucē kā mobilo telefonu īpašniekiem, tā pārējajiem. Ja nevēlaties iedziļināties sāpes iztirzājumā, nobeigumā piedāvāju savu risinājumu (tieši vienu, jo citu risinājumu nespēju iedomāties un neticu, ka tāds vispār ir).

Atvērtā vide veido ilūziju par sakaru elastību. Protams, zvanīt uz cita operatora tālruni nav obligāti, bet, kurš gan to nav darījis? Gan jau ka sabiedrības lielajai daļai ir gadījies zvanīt gan uz citu operatoru abonentu numuriem, gan priekšapmaksas kartēm. Un protams arī, gan jau ka ir zvanīts arī uz fiksētajiem numuriem un paaugstinātas maksas numuriem (“deviņi – nulle – deviņi …”?). Lai gan sarunas nav garas, tomēr, pēc manām domām, biežas un pat pārāk biežas.
Kāds gan no tā ļaunums? Nevar zināt, kad un kā tev kāds piezvanīs! Vai zināji, ka sēdēšana uz poda un vienlaicīga tērzēšana pa telefonu ir normāla lieta vismaz trijās man zināmās ģimenēs? Protams, “lai tak zvana”, bet varbūt tavs sarunu biedrs tur otrā galā no jūsu sarunas uzbudinās? Vai varbūt, tu patlaban taisi kreiso pagriezienu dzīvā krustojumā, bet tavam sarunu biedram patīk pabaidīt – “Look, Jennifer Lopez!!!” Mēs, dabiski, varam pieķerties pie morāles, ētikas un elementāras pieklājības normām, bet nedomāju, ka tas būs pietiekams atspaids, lai ar ieslēgtu skaņu dotos uz teātra, operas, vai firmas vadītāju izrādi.

Izzūdošās informācijas apmaiņas robežas. Man bieži ir kas uz sirds un ko es daru – sūtu savas bēdas īsziņās draugiem! Negribi tās muļķības lasīt?! – Nomaini numuru! Negribi, ka es tev reizi pusstundā uzpīkstinu? Maini numuru! Negribi mainīt? Ej bekot!
Tiklīdz ieliec SIM karti telefonā – tu esi pieslēgts – tu esi tīklā. Tevi var sazvanīt jebkuršs, jebkurā brīdī. Tev varēs pat izsūtīt automātiskas īsziņas no interneta! Atceroties, ka, piemēram, LMT pieslēgums ir 37% *L*atvijas iedzīvotāju, jārēķinās, ka tev piezvanīt, atsūtīt SMS vai MMS ar neķītru bildi jebkurā brīdī var praktiski jebkurš.

Asimetriska kontaktu veidošana. Pēc manām domām, šī lieta ir pamatā daudziem pārpratumiem. Tu zvani Ojāram, bet viņam rādās nepazīstams numurs. Varbūt viņš domā, ka zvana kāds svešinieks – labi – bet kādēļ tad viņam būtu “jāceļ augšā”? Varbūt viņš šobrīd ar vienu roku tīra zobus un ar otru skujas? Tavs zvans tracina viņa telefonu uz rīta tualetes galdiņa, līdz tas tiek līdz malai un iekrīt klozetā. Protams, ir risinājums – handsfree, bet naktīs tu tajos austiņu vados nožņaugsies.

Bezpersoniskums / anonimitāte. Agrāk, katra cilvēka adresi un telefona numuru varēja noskaidrot telefonu grāmatā. Tagad pēc numura nevar noteikt vairs pat operatoru. Tā rezultātā, tu dienās mēdz, ejot pa ielu, ieskriet luksofora stabos, jo esi aizdomājies, kas gan bija tas noslēpumainais rīta zvans ar spiedzieniem fonā.

Nu ko tad lai iesāk?

• Katram telefona aparātam vajadzētu būt stingri definētiem numuriem, no kuriem tam var piezvanīt. Šos numurus varētu mainīt uz iesnieguma pamata, piekrītot abām pusēm un saņemot izziņu no pašvaldības. Domāju, ka lielākā daļa cilvēku izvēlētos, lai darba priekšnieks ne brīvdienās, ne citās dienās piezvanīt nevar.
• SIM kartes kontaktiem būtu jābūt simetriskiem starp zvanītājiem. Zvanam būtu jāvar notikt tikai tad, ja zvana saņēmēja numurs ir zvanītāja kontaktos un otrādi. Šos kontaktus varētu veidot paši sakaru operatori, lai izvairītos no tādiem muļķīgiem kontaktiem kā “Mīļais zaķītis”.
• Telefonu numuriem, atbilstošajiem telefonu modeļiem, statusiem (vai ir zonā, kurā šūnā, signāla stiprums, pēdējā bilde no telefona kameras) un datiem no atbilstošā pakalpojumu sniegšanas līguma būtu jābūt visu laiku pieejamiem vienotā elektroniskā sistēmā. Priekšapmaksas kartes ir jāaizliedz satversmes līmenī. Tā mēs varbūt kādreiz atbrīvosimies no “Bumba skolā!” zvaniem, ko bērns caur šalli iešļupst savā pa piecīti iegādātajā zelta zivtiņas 5110 nokijā.
• Īsziņas, multiziņas un datu pārraides pakalpojumus būtu jāatslēdz. Nekādu netīru spēlīšu! :P

Pēc manas saprašanas, būtu jāpiedāvā nevis sakaru brīvība, anonimitāte un neparedzamība, bet stingri kontrolējami, paredzami un droši sakari. Nezinu gan, vai mūsu operatori ir uz ko tādu spējīgi.