Spieķu varā

Man šodien vajadzēja padauzīties apkārt pa pilsētu un es izvēlējos braukt ar riteni. Beidzot mans kilometru skaitītājs ir ticis pāri maģiskajam pirmajam tūkstotim! Patlaban ir uzskaitīti jau 1010 kilometri.
Pa kailo asfaltu un seklajām peļķītēm braucas labi. Tiesa, žēl skatīties, kā visa apakša piedzīta ar dubļiem. Būtu jāved atrādīt uz “pavasara apkopi”, bet šitādu netīru kauns rādīt.
Ritenis kādu laiku bija stāvējis nelietots un riepas palikušas tādas pamīkstas. Pa bruģi itin komfortabla braukšana, bet vietām “sit cauri”. Iebraucu Statoilā un uzpumpējos un tagad man ir baigā sporta piekare :)
Pa cilvēku pilnajiem trotuāriem manevrēt visērtāk izrādījās ar 2-4 ātrumu. Īpaši uz brauciena beigām, kad jau spēciņš sāk izsīkt, no 2-5 strauji ieskrieties paliek smagāk, bet no 2-4 – var aiztraukties kā raķete līdz nākamajam šķērslim dažus metrus tālāk. Ja ceļš tīrs, no 2-4 var veikli, gandrīz bez “paātrinājuma bedres” tikt uz 2-5, 2-6, un, ja apstākļi pavisam labvēlīgi, ar nelielu aizķeršanos, 3-6. Ar 3-8 laikam neesmu braucis kopš tās reizes, kad ar riteni biju pie jūras.