Trīs jauki padomi

Trīs jauki padomi, kā vēl ērtāk lietot GNOME darbvirsmu.

1. Lieto savu mājas mapi kā darbvirsmu

Ja tavs lietotājvārds ir, piemēram, “zebiekste”, pēc noklusējuma uz darbvirsmas tiks rādīts viss tas, kas atrodas mapē /home/zebiekste/Desktop. Bet var sataisīt, lai kā darbvirsmu lieto pašu māju mapi /home/zebiekste. Uzspiežam Alt+F2, “Run Application” dialogā ierakstām “gconf-editor”. Tas ir tāds GNOME vides regedit. Aizejam uz /apps/nautilus/preferences un ieklikšķinām ķeksīti iepretī “desktop_is_home_dir”. Tur ir citi interesanti ķekšbūrīši, turklāt apakšā katram ir uzrakstīts, ko tas nozīmē.

Tad vēl norādām, lai Firefox failus saglabā mājas mapē.

Man šitā ir ērti. Mājas mapē vajadzētu valdīt kārtībai un tīrībai. Un ja mājas mape ir redzama kā darbvirsma, tad tīrību ir viegli uzturēt. Es mājas mapi lietoju kā starpliktuvi, pagaidu failiem. Pa laikam, kad ikonas sāk uzmācīgi aizsegt fona tapeti, nevajadzīgos failus izdzēšu (vai, ja šaubos, iebīdu mapītē “misene”, to tīru retāk – piem. kad izbeidzas vieta uz diska), un vajadzīgos aizbīdu uz turieni, kur tādiem būtu jāstāv.

Ja vēl nepārliecināju, pievedīšu salīdzinājumu ar savu biroja galdu. Man tur ar laiku iekrājas visādas drazas – papīra lapas, zīmītes, visādu ēdienu iepakojumi, konfekšu papīrīši utml. Pa laikam “sakārtoju galdu” – izmetu nevajadzīgās lietas (parasti tā ir lielākā daļa), vajadzīgās iebāžu īstajā atvilktnē. Tīrā un kārtīgā vidē vieglāk koncentrēties darbam! Man gan jāatzīstas, ka galdā tāpat parasti iekrājas siera salātiņu un saldējumu iepakojumu krājumi un trešajā atvilktnē no augšas glabājas kas vispār vārdā neminams.

2. Uzstādi, lai F1 taustiņš atvērtu kādu bieži lietojamu programmu

Nevaru atcerēties nevienu reizi, kad būtu spiedis F1 tiešām tāpēc, lai tiktu pie palīdzības. Man dažreiz F1 ir uzspiedies nejauši un tad esmu niknojies, ka pilnīgi nevietā izlec tā palīdzība. Un tā F1 stāv galīgi neizmantots. Turklāt tas atrodas tik izdevīgā vietā uz klaviatūras – ātri nospiežams kaut ar aizvērtām acīm! Man F1 atver termināli – xterm. xterm, atšķirībā no gnome-terminal, atveras zibenīgi un es to lietoju katrā dzīves situācijā. Piemēram, jānomaina paplašinājums mājas mapē. Ātrāk kā iet uz darbvirsmu, ar acīm sameklēt failu, klikšķināt un pielabot, ir – F1, “mv manta.abc manta.txt”, piemēram. Vai jāpārkopē kāds fails, vai jāatarhivē kaut kas, vai jāpalaiž programma ar komandlīnijas parametriem, vai jātiek uz kādu dziļu vietu failsistēmas hierarhijā, terminālī tas ir šausmīgi ātri (dzin-dzin, man iebira gīkpluspunkti, juhū). Lai šo padomu padarītu vilinošāku, došu tam neatvairāmu nosaukumu – “Kirilmode taustiņa spiediena attālumā”.

Ak jā, kā šito dabūt – ar to pašu gconf-editor – ejam uz /apps/metacity/global_keybindings un iepretim “run_command_1” ierakstām “F1”. Tad iekš /apps/metacity/keybinding_commands laukā “command_1” ievadām “xterm”. Turpat, kā saprotams, var sadefinēt vēl dažādas citas taustiņkombinācijas.

3. Uzstādi, lai programmas ciet vērtu nevis ar Alt+F4, bet gan ar Alt+~

~ ir tas taustiņš uz klaviatūras pa kreisi no vieninieka. Šādu kombināciju nospiest ir daudz vieglāk kā Alt + F4 – nav jāgriež roku nedabīgā leņķī, jālieto abas rokas vai jāspiež Alt ar delnu. Un pie šī tiešām ātri pierod. Abi kombinācijas taustiņi ir ātri, viegli sataustāmi. Vismaz man tā izveidojusies par automātisku, refleksīvu kustību – gribu, lai logs pazūd, ar kreiso roku uzsitu, un, – pazūd ar’. Šo var uzstādīt iekš “System / Preferences / Keyboard Shortcuts / Window Management / Close Window”. Tur var pamainīt arī citas taustiņkombinācijas un par dažu labu vispār uzzināt. Piemēram, sistēmas izvēlne – “Alt + space”, kā izrādās.