Objektīvs un kontaktpedāļi

Nu tad, laiks palielīties par pēdējā laika guvumiem. Pirmām kārtām, man ir iepirkti šorti! Brūni, ar tādu kā puķu rakstu, baigi labie.

Otrām kārtām, ir iegādāts objektīvs fotoaparātam! Svārstījos un urbināju degunu un kasīju pakausi – gudroju par Tamron 28-75/2.8 un Sigma 24-70/2.8, bet visubeidzot iegādāju lietotu Canon 28-135/3.5-5.6 IS, jo to visātrāk varēja dabūt. Tamronu un Sigmu būtu jāpasūta un jāgaida un jāgaida, bet te – sludinājums iekš ss.lv, zvans, un objektīvs rokā. Līdz šim lietojis tikai KITu, jūtos laimīgs un apmierināts. IS, tavu brīnumu, tiešām strādā, un milimetri ļauj visādus neķītrus pludmales kadrus pievilkt ievērojami tuvāk. Pēdējās trīs bildes flikerī ir jau ar jauno objektīvu.

Visbeidzot, trešām kārtām, šodien ar māsu saviem riteņiem iegādājām kontaktpedāļus un veloapavus. Pedāļi ir tādi, ka vienā pusē tā kā parasts pedālis, otrā tas īpašais. Tā ka var vēl arvien braukt arī ar parastiem apaviem. No velo.lv foruma diskusijām varēja noprast, ka, braucot pirmo reizi ar kontaktpedāļiem, stulbi kritieni būšot bezmazvai neizbēgami. Nu, līdz pierod un pareiza kājas izraušana no pedāļa kļūst automātiska un neapzināta. Tomēr, tfu tfu tfu, pirmajā izbraukumā pa Mežaparku nekādi incidenti negadījās. Un jā, ar kontaktpedāļiem ir cita aršana. Pats sabrīnījos, cik naski un viegli ripoju augšā kalniņos. Un pie luksofora līdz kādiem 20km/h izkodu bembi :) Nujā, pie luksoforiem gan tagad muļķīgi – vai nu jāāķē ārā kāja, vai jāriņķo uz vietas, vai jāstutējas pret kādu stabu, vai jāplāno uz priekšu un līdz luksoforam jāripina lēnītēm.