Rīga - Burtnieki ar riteni

Es visbeidzot vairs nevaru noturēties nepastāstījis par šīs sezonas pirmo garāko pārbraucienu, un vispār līdz šim garāko pārbraucienu – 120km no Rīgas uz Burtniekiem. Acis darba nobijās… bet nekā dikti traka tur, kā izrādās, nav.

Pagājušo nedēļu nopirku jaunu riteni – Corratec S03 Akmentiņš līdz ar to tiks transportēts uz laukiem. Tas ir kā kā uz riteņu paradīzi. Tur neviens viņu vairs nedzīs pa ziemas slapjdraņķi. Tur ar viņu tiks izbraukts mierīgā garā saulainās svētdienās pa baltiem ceļiem ar zaļām pļavām apkārt, un pļavās ganīsies zirgi, lieli un mazi.

Jaunais ritenis ripo satriecoši labi. Piektdienas rītā apskatījos meteo.lv, ka vējs nav gluži ideāls, bet nav arī galīgi nelabvēlīgs – lielāko ceļa gabalu pūš no sāniem. Nopirku spēka dzērienus un šokolādītes, apāvos velokurpītes un metos braukt. Ik pa 35km uzpildīju bāku un radiatoru. Minos ar aprēķinu nevis uzturēt konstantu ātrumu, bet uzturēt konstantu spēka patēriņu. Un es spriedu pie sevis, – priekšā ir visa diena, nav nekādas steigas. Tā ir jauka apziņa, un tā ļāva galā nokļūt ar izsīkušiem spēkiem, bet bez pārpūlētiem locekļiem, kā velosacensībās. Sacensībās ir citādāk, nekādi nevaru sev iestāstīt – “brauc savā tempā” ja citi apdzen.

Motociklu grāmatā jauki aprakstīti ego-kalnos-kāpēji:

He rejects the here, is unhappy with it, wants to be farther up the trail but when he gets there will be just as unhappy because then it will be “here.” What he’s looking for, what he wants, is all around him, but he doesn’t want that because it is all around him. Every step’s an effort, both physically and spiritually, because he imagines his goal to be external and distant.

Man liekas, ka šoreiz labi izdevās nebūt ego-kāpējam.

Pēdējie 20km no Valmieras uz Burtniekiem bija diezgan nejauki. Parasti tie prasa mazāk par 40min. Bet tagad diezgan krietnais vējš iegriezās iepretim, un bija jau arī kāds gabaliņš aiz muguras, un es to atlikumu nomocīju 2 stundas. Uz Lāčplēša ielas izripoju 10-os rītā, lauku mājas sētsvidū ieripoju bez-desmit-četros. Diezgan pailgi, vai ne, es vainoju vēju.

Gaidu vasaru, vasarā varēs ar teltīm un riteņiem dauzīties apkārt. Rekur ir iedvesmojoši Sapnis.com padomi. Dullā Jordi Mallach pārdrošie izbraucieni arī vilina darīt kaut kā līdzīgi pakaļ (pieckārtīgi saīsinot distanci varbūt tikai).