Fotofilmiņas attīstīšana

Pēc filmu fotoaparāta iegādes un palietošanas nākamais solis sakņu virzienā bija — attīstīt filmiņu mājās. Visa tā padarīšana diezgan ievilkās, jo bija vajadzīga zināma sagatavošanās un morāla nobriešana.

Sāku ar “how to develop film” meklētājā un atradu šo pamācību. Izlasīju un likās kā reiz paredzēta tādiem, kā es — grib visu darīt pats, priekšzināšanu nav, aprīkojuma nav.

Aizgāju uz fotosalonu un nopirku nepieciešamās lietas — attīstītāja un fiksāžas pudelītes, apaļu melnu bunduli, sauktu arī par “tanku”. Un vēl melnbalto filmiņu, ko var attīstīt pa vecam, nevis ar C-41 procesu.

Filmiņu piebildēju paturot prātā, ka attīstīšanā varbūt nekas nesanāks un pūlēties foršiem kadriem pārāk nevajag — lai nav vēlāk žēl. Bet nu nebija arī tā, ka visos 36 kadros būtu mani ceļgali.

Vienu vakaru pavadīju trenējoties likt filmiņu tankā. Šim nolūkam tika ziedota viena SuperNetto pirkta filmiņa. Trenēšanās gaismā izrādījās ļoti prātīga lieta, jo pirmo reizi tumsā man tur nekas nebūtu izdevies. Man nopircies tanks, kuram grope ir tikai apakšā, un filmiņas ietīšanai vajadzīga zināma prasme. Kad varēju trīs reizes pēc kārtas ar ciet acīm ietīt filmiņu, nospriedu, ka būs labi.

Sameklēju internetā proporcijas, kādās jāšķaida ķīmija un cik ilgi katrā jāmērcē. Katrai ķīmijas/filmiņas kombinācijai šie skaitļi ir dažādi. Izrakstīju šīs lietas blociņā. Uz divām puslitra burkām ar šņabja glāzīti atmērīju iedaļas, iemaisīju šķidrumus pareizajās attiecībās.

Bija vakars, aiz loga vēl gaišs, un patiešām tumša dzīvoklī izrādījās tikai tualete. Saliku tur nepieciešamās lietas — detaļās izjauktu tanku, filmiņu, šķēres un pudeļu attaisāmo. Izmēģināju vēl pēdējo reizi gaismā filmiņas ielikšanu, tad gaismu ārā un viss pa īsto. Starpgadījumi neradās. Aptinu tanku ar līmlenti. Vākam nav vītnes, tāpēc to bez notīšanas varētu gadīties nejauši nocelt un tad viss darbs būtu vējā.

Iekārtojos vannasistabā uz ķeblīša, ar burkām, tanku, blociņu, žurnālu un pulksteni. Viena priekšmērcēšanas minūte, 15 attīstīšanas minūtes, 1 mērcēšanas minūte, 10 fiksāžas minūtes, 10 mazgāšanas minūtes. Ik pa minūtei apmaisot. Vāka nost taisīšanas brīdis patiesi satraucošs — būs tur kaut kas sanācis, vai nebūs? Bija, kaut ko redzēt var, pieknaģēju žāvēties. Nākamajā rītā skenēju iekšā.

Šī pirmā filmiņa, šis ir pats sākums, tur vēl daudz lietu, ko uzlabot un izmēģināt.

Citās ziņās, man gadījās ar digitālo dažas bildes nobildēt RAW formātā. Izrādījās, ka f-spot labi tiek ar RAWiem galā un pat integrējas ar UFRaw programmiņu, ar kuru var grozīt krāsas un gaišumus 16 bitos un galā iegūt 8 bitu JPEG attēlu. Lasīju, ka drīzumā f-spot gudrāk darīsies ar RAW+JPEG pāriem — rādīs tos kā viena attēla dažādas versijas.