Vareni izdzīvojos pa sestdienu un svētdienu pa laukiem. Tik sen nebij braukts ar divriteni - pa foršiem grantētiem lauku ceļiem, grāvjiem, arumiem, slapju pļavas zāli, meža tehnikas izdzītām dziļām dubļainām risēm.. mmm. Uzzināju vienu interesantu lietu par vienu savu mazo brāli (Jāni). Viņam uz galda stāvot sērkociņkastīte, uz kuras rakstīts "Ver vaļā!". Kastīti atverot, iekšpusē paveras tāda grūti aprakstāma dranķība. Kastīti atverot vaļā līdz galam, nāk redzams uzraksts "Jāņa kāju nagi". Pasākuma sāls ir tajā apstāklī, ka roku nagus viņš vēl aizvien pats apgraužot, bet kāju - vairs nē, jo tie tagad tiek kolekcionēti sērkociņkārbiņā.