Ko vēl tādu lai nomazgā...

Visiem, kas Simus spēlējuši, zināms, ka ēdiens sākas no ledusskapja.

Pēc veco mantu un atkritumu izsviešanas, trauku nomazgāšanas, virsmu un grīdas izslaucīšanas, izmazgāšanas, iziešanas dušā, ķēros klāt pie ledusskapja atkausēšanas. Bija tā aizsalis, ka durvis neturējās ciet.

Krāmēju ārā pārtiku un atradās visādas interesantas lietas - tukša konservbundža, uzpūtušās piena pudeles, aizpuvis katliņš, pašā dziļumā nepārliecinoša izskata gaļas gabaliņš. Atradās pat viens alus (seko pauze). Tālāk, pati ledus kušana. Sākumā entuziastiski pūtu ar fēnu, labs efekts, bet ātri apnika. Atstāju mierā, lai kūst, tikai vadus un pagarinātāju pacēlu augstāk, lai tie nenonāk peļķē. Tagad, vakarā, bija izkusis. Nepatīkamākā daļa - ledusskapja mazgāšana. Vislabprātāk es viņu izstieptu zaļā pļavā un tad apstrādātu ar karsta ūdens strūklu, stāvot pa gabalu. Bet tā nevar, tupu rāpu ar švammīti un siltu, putainu ūdeni izberzu plauktiņu pa plauktiņam. Un tad sasmēlu no grīdas ūdeni, izlietnē nomazgāju izņemamās detaļas, un atkal mazgāju iekšpusi ar tīru ūdeni. Tagad žūst.