Cilvēka acs nav nekāda izcilā - gan ļoti ļoti tumši sarkans, gan ļoti ļoti tumši zils tai šķiet vienkārši melns. Toties fotoaparāta "acs" ir spējīga reģistrēt nelielas krāsu nianses arī, ja attēls kopumā ir ļoti tumšs. Tās tik un tā nevar redzēt iegūtajā attēlā, *bet*, attēlu var elementāri parediģēt, lai šīs sākotnēji nelielās atšķirības padarītu cilvēka acij saskatāmas. Skatot vecas fotogrāfijas, atradu vienu acīmredzami neizdevušos - no vāji apgaismotās garderobes tajā nekas nav redzams, jo fotoaparātam baterijas bija gandrīz vai beigušās un zipspuldze nenostrādāja. Attēls izskatījās apmēram šādi - Šo attēlu var iegūt arī oriģinālajā izmērā (400KB). Tā kā attēlā bija redzami daži gaiši punktiņi, iedomājos tam palielināt gaišumu un kontrastu, varbūt atklātos vēl kas. Tiešām atklājās: Attēls ir ļoti graudains un ar "trokšņains", kas arī ir saprotams, fotografējot tika iegūta ļoti trūcīga krāsu informācija, fotoaparāta ekspozīcija bija iestādīta tā, it kā fotografētu ar zipspuldzi. Tas ir līdzīgi kā, ļoti klusu skaņas signālu padarot skaļāku - kad tas ir skaļāks, var sadzirdēt skaņas kropļojumus, kas bija arī klusajā signālā, bet kurus iepriekš nesaklausījām. Lai kaut cik tiktu vaļā no graudainības, jālieto kādu "Remove Noise" tipa filtru - es lietoju vienu no Paint Shop Pro standarta filtriem "Salt and Pepper" un ieguvu šādu rezultātu: Lielas jēgas no šāda attēla nav, jo nav asuma. Fotoaparāts nevarēja tumsā asumu automātiski iestādīt. Bet tik un tā interesanti - sākumā taču bija šķietami pilnīgi melna bilde. Vēl viena lieta, ko iesaku pamēģināt, ir šāda: Atrodam tumšu vai pilnīgi aptumšojamu telpu, atrodam stabilu vietu fotoaparātam, gaismā manuāli atrodam un nofiksējam fokusu, uzliekam ekspozīciju 15 sekundes vai vairāk, izslēdzam gaismu, liekam fotoaparātam sākt fotografēt un tad ar lukturīti spīdinam uz sienas burtus, rinķus, krustus, sirdis vai kas nu ienāk prātā.