Maijvaboles

Paskat, pa manu datoru ložņā programmētājiem tik mīļie un tuvie radījumi - vaboles (bugs).

Agrāk, ik gadu aprīļa beigās - maija sākumā mums laukos bija varena izklaide - medīt maijvaboles. Šai laikā, ap saules rietu un nedaudz pēc tā maijvaboles aktīvi lidinās apkārt un "ražīgos" gados to ir pilns gaiss. Katram rokā pusotra litra plastmasas pudele, kurā likt medījumu, un plikām kājām pa rasu skraidām pakaļ zemu lidojošajiem kustoņiem. Vieksmīgi medīt nemaz nav tik vienkārši - maijvaboles lidojot bieži maina virzienu, ātrumu un augstumu, un, vienkārši skrienot pakaļ var noskriet kilometrus un to vaboli tā arī nenoķert. Nepietiek vaboli ar roku notriekt zemē, pēc tam tā zālē vēl ir jāatrod. Nokritusi zemē, maijvabole vairs neizdod nekādas skaņas, tikai tirina kājas. Jo augstāk tā lidojusi un jo lielāka ir krēsla, jo grūtāk vaboli ir atrast.

Šādās medībās vakarā tipiski savācām apmēram puspudeli vaboļu - ~0.75l. Nākamajā dienā tās tiek izbarotas vistām, kuras aktīvi cīnās par katru pasviesto vaboli, bet naktī tās tiek uzglabātas tāpat pudelē vai citā traukā, visas kopā. Visu nakti viņas aktīvi kustas, radot baigu kaulu zāģa troksni.

Šie divi eksemplāri ielidoja pa Oskara logu, kamēr viņš kārtoja istabu. Pēc fotosesijas palaidu abas (abus) brīvībā.