Nesen gluži blakus darbavietai atvērās alus krogs Stella Pub. Tur ir labi - dienā var paēst, vakarā no sešiem līdz septiņiem ir laimīgā stunda, kad dzērieniem puscena. Pamanīju, ka viņiem ir arī mājaslapa - stellapub.lv.
Jauka un gaumīga mājaslapa ar satriecošu pirmās lapas tekstu, pareizāk sakot, pēdējo teikumu:
Šodien nopietnāk paspēlēju vienu MMORPG.
Čars man jau bija tur uztaisīts, jo agrāk jau biju drusku paspēlējis - toreiz tiku pie pirmā līmeņa zābakiem un ķiveres un tālāk nespēlēju. Manējais čars ir cilvēku tēviņš, pašreiz uzkačāts līdz 22-ajam līmenim.
Tātad, ierodos ciema centrā. Dodos uz noliktavu un nododu smagās bruņas rūķim glabāšanā. Aizeju uz baznīcu pie māstera. Tā kā man ir pietiekošs līmenis, klana labvēlība un ģildes piederību apliecinošais papīrītis, māsters ļauj pildīt kvestu - iedod papīrīti, ar kuru jādodas pie viena tumšā elfa. Atradis vietu, kur būtu jābūt tam elfam, sāku gaidīt. Elfs drīz ierodas, ir laipns un runīgs, labprāt runājas - stāsta mītus un leģendas. Par kvestu gan viņš mani neiepriecina - izstāsta, ka, lai šo kvestu izpildītu, sākumā būs jāizpilda četri citi. Iedod lērumu ar papīriņiem. Dodos atpakaļ pie māstera saskaņot - rādu papīriņus, dabūju citus. Dodos uz pirmo kvestu, tas ir viegls - slābanā Ursula mani nogulda, uzbur zilas dzirksteles (dikti kut) un laiž tālāk. Otrajam kvestam es dodos samedīt nepieciešamās gigantzirnekļu kājas. Lai tiktu zirnekļu medību vietā, sākumā jāatrod atslēga. Atrodu to atslēgu, tieku pie zirnekļiem, noklapēju, savācu kājas, atdodu atslēgu citam spēlētājam, kurš jau skrien pretī. Otrajā kvestā man atkal liek parādīt ģildes papīrīti, pajautā, vai zirnekļu kājas ir pirmā svaiguma un brīdina, ka man ir zems manas līmenis un kvests, iespējams, neizdosies. Tālāk, kvesta ietvaros, man jācīnās ar puscaurspīgīgu vampīru, kas kāro manu asiņu un viss, gatavs. Trešo kvestu varēšu pildīt tikai rīt, jo tur to manu noteikti vajag, un ceturto kvestu tikai pēc nedēļas (māstera spītības dēļ). Tad es atkal varēšu atgriezties pie sākotnējā kvesta ar tumšo elfu un skatīties, kas tur tālāk notiks.
Jāteic, spēle ir visai reālistiska. Satriecoši kvalitatīva 3D grafika - ar smalkām smalkām tekstūrām, nezkuras paaudzes šeideriem un neaprakstāmu detalizētību. Telpiska, smalkām niansēm pilna skaņa. Daudz citu spēlētāju un NPC - pieklājīgi, un nevienu PK arī negadījās sastapt. Monstru gan pamaz - visās malās tikai kvesti. Spēlējās bez lagiem, acīmredzot, apakšā stāv jaudīgs serveris ar labu pieslēgumu.
Spēle, kā jau pēc apraksta var nojaust - "Hospital Wars: Dungeons of ARS"
Šorīt ritenis paliek pagrabā, uz centru braucu ar tramvaju.
Kas ir labāk -
Kas ir sliktāk -
Nav skaidrs - labi vai slikti -
Iekš Osnews izlasīju, ka pa brīvu dala attālinātus KDE virtuālos datoriņus (nu, remote desktop), skrēju reģistrēties. Sadabūju NX klienta programmu, slēdzos klāt un, nekā, serverim esot pārslodze, bariem cilvēku reģistrējas, nekas neiet.
Tomēr gribējās to NX izmēģināt un pamēģināju, kā strādā ar izstrādātāju piedāvātajiem testa serveriem. Lūk, bildīte:
Iespaidi labi. Par spīti tam, ka attālinātais dators Vācijā, sistēma bija gana lietojama - Gimpā zīmēt sevišķi ērti nebija, bet, tā, necik daudz neraustījās. Samērojami, ja ne labāk, kā ar VNC lokālajā tīklā darbā.
Podā salīdzināts Opera 9p1 un Firefox 1.5 Beta 2 atmiņas patēriņš. Secinājumi bija - abi rijīgi, bet Firefox drusku rijīgāks. Opera cītīgāk atbrīvo operatīvo atmiņu, stumjot datus uz virtuālo.
Veicu līdzīgu salīdzinājumu zem Ubuntu Breezy. Atšķirībā no CooLynX, mans salīdzināmais Firefox ir 1.0.7 - jo tas ir tas, ko ikdienā lietoju. Tiesa gan, arī apkarināts ar paplašinājumiem. Viss salīdzinājums, protams, ir galīgi neobjektīvs, kaut vai to pašu paplašinājumu dēļ. Piemēram, pateicoties adblock, Firefox nerādīja visas reklāmas un tā droši vien nedaudz ietaupīja. Lai salīdzinājumu padarītu pilnīgi bezjēdzīgu, jāpiebilst, ka man ir arī visai miglains priekšstats par to, ko manis mērītie lielumi - RSS (RES, Resident Set Size) un VSZ (VIRT, Virtual Size) nozīmē. Viens skaidrojums, ko atradu (šeit):
VIRT is virtual memory usage, it can probably be best described as the app's used address space - every library the app uses, every data it creates, everything is included here. If the app requests 100M memory from the kernel but actually uses only 1M, VIRT will still increase by 100M.
RES is resident memory usage, i.e. what's actually in the memory. In a way it could be probably used for measuring real memory usage of the app - if the app requests 100M memory from the kernel but actually uses only 1M, this should increase only by 1M. There are only two small problems, a) RES doesn't include memory that's swapped out (and no, the SWAP field in 'top' is not usable, it's completely bogus), b) some of that memory may be shared.
Kas tad man tur sanāca:
Skaitļi uz Y ass ir megabaiti. Nekādi jēdzīgi secinājumi nesanāk. Skaidrs tikai, ka Firefox ēd vairāk, bet Opera arī ar pāris MB neapmierinās. Turpinājumā - mērījumu dati, no kuriem tika taisīts grafiks
Mērījumi tika veikti, pēc katra soļa izpildot šādu muļķīgu skriptiņu:
echo "--- `date` ---" >> timings ps -eo comm,rss,vsz | grep opera >> timings ps -eo comm,rss,vsz | grep firefox >> timings
Tālāk, kas sanāca tajā timings failā:
--- C okt 27 07:39:33 EEST 2005 --- opera 19364 32340 firefox-bin 26764 66096 --- C okt 27 07:40:00 EEST 2005 --- opera 23288 43252 firefox-bin 30488 85104 --- C okt 27 07:40:29 EEST 2005 --- opera 24284 60492 firefox-bin 31524 87224 --- C okt 27 07:40:56 EEST 2005 --- opera 25928 62260 firefox-bin 31532 87224 --- C okt 27 07:41:35 EEST 2005 --- opera 27644 63668 firefox-bin 33048 88724 --- C okt 27 07:42:05 EEST 2005 --- opera 30372 66780 firefox-bin 34096 89852 --- C okt 27 07:42:39 EEST 2005 --- opera 31688 68036 firefox-bin 35328 91144 --- C okt 27 07:43:49 EEST 2005 --- opera 34716 87888 firefox-bin 39364 119636 --- C okt 27 07:44:41 EEST 2005 --- opera 38532 115872 firefox-bin 40268 104376 --- C okt 27 07:45:38 EEST 2005 --- opera 44792 142780 firefox-bin 44588 116432 --- C okt 27 07:46:13 EEST 2005 --- opera 45464 132724 firefox-bin 44148 109044 --- C okt 27 07:47:23 EEST 2005 --- opera 45812 98552 firefox-bin 47748 119328 --- C okt 27 07:47:57 EEST 2005 --- opera 45804 90356 firefox-bin 47748 119328 --- C okt 27 07:49:00 EEST 2005 --- opera 46084 90568 operamotifwrapp 11828 16400 operapluginclea 660 2644 firefox-bin 63684 136060 --- C okt 27 07:50:10 EEST 2005 --- opera 49672 94304 operamotifwrapp 17396 21792 operapluginclea 660 2644 firefox-bin 74088 146104 --- C okt 27 07:50:53 EEST 2005 --- opera 46528 91244 operamotifwrapp 16244 20564 operapluginclea 660 2644 firefox-bin 72084 137388 --- C okt 27 07:51:32 EEST 2005 --- opera 46528 107492 operamotifwrapp 16244 20564 operapluginclea 660 2644 firefox-bin 72072 137568
Tiek laista klajā "Pointless Pictures" pirmā filma
Noskaties pašu filmu (1MiB, DivX5, Dolby Surround etc.)
No savas puses piedāvāju - "Making of".
Visiem, kas Simus spēlējuši, zināms, ka ēdiens sākas no ledusskapja.
Pēc veco mantu un atkritumu izsviešanas, trauku nomazgāšanas, virsmu un grīdas izslaucīšanas, izmazgāšanas, iziešanas dušā, ķēros klāt pie ledusskapja atkausēšanas. Bija tā aizsalis, ka durvis neturējās ciet.
Krāmēju ārā pārtiku un atradās visādas interesantas lietas - tukša konservbundža, uzpūtušās piena pudeles, aizpuvis katliņš, pašā dziļumā nepārliecinoša izskata gaļas gabaliņš. Atradās pat viens alus (seko pauze). Tālāk, pati ledus kušana. Sākumā entuziastiski pūtu ar fēnu, labs efekts, bet ātri apnika. Atstāju mierā, lai kūst, tikai vadus un pagarinātāju pacēlu augstāk, lai tie nenonāk peļķē. Tagad, vakarā, bija izkusis. Nepatīkamākā daļa - ledusskapja mazgāšana. Vislabprātāk es viņu izstieptu zaļā pļavā un tad apstrādātu ar karsta ūdens strūklu, stāvot pa gabalu. Bet tā nevar, tupu rāpu ar švammīti un siltu, putainu ūdeni izberzu plauktiņu pa plauktiņam. Un tad sasmēlu no grīdas ūdeni, izlietnē nomazgāju izņemamās detaļas, un atkal mazgāju iekšpusi ar tīru ūdeni. Tagad žūst.
Vakardien bija iesvētības. Tāpat kā pagājušogad, darbojos pašā pirmajā posmā. Pagājušogad es biju vaidelotis Zirgagalva. Katram fuksim tika noskaidrota pati vārīgākā, sargājamākā vieta un tā tika ieziesta ar īpašo olu un smilšu brīnumziedi. Šogad bija cita darīšana - katram fuksim bija jāatrod sava īpašā atslēga, kas atdarīs durvis uz īstajiem fizmatiem. Fukši atslēgas meklēja uz zemes izklāta segas pārvalka iekšpusē - tur bija sabērtas iepūdētas zivis.
Gāja visādi, daži diezgan aši aptvēra, ka zivs jau arī ir tā atslēga, citi rakājās ilgi un izmisīgi. Par fukšiem varu teikt atzinīgus vārdus, - viņi, sekojot instrukcijām, paši uzriktēja segas pārvalku, paši piekārtoja, paši vāca sabotāžas mēģinājumu sekas, paši arī visu beigās novāca.
Te, tālāk būs neliela atkāpe. Reiz es tiku iepazīstināts ar šādu žurku iznīcināšanas metodi: noķeram slazdā žurku. Paturam viņu bez ēšanas kādu krietnu laiku. Noķeram vēlvienu žurku un salaižam abas kopā. Viena žurka ir labi paēdusi, bet otra šausmīgā badā. Badīgā žurka paēdušo nokož un ēd. Tad viņa tiek palaista brīvībā. Reiz "asins garšu sajutusi", viņa izķer un iznīcina pārējās žurkas. Es nezinu, vai šī metode patiešām strādā, bet, iesvētībās, lai īsinātu laiku un dažādotu izpriecas, mēs ar vairākiem fukšu pāriem darījāmies drusku līdzīgi. Tātad, kārtējie divi fukši ir jau krietni ilgi ostījuši un rakājušies zivīs un visbeidzot tikuši pie savām atslēgām. Pa starta durvīm jau veļas ārā nākošais fukšu pāris, un mēs iepriekšējajiem dodam pēdējo uzdevumu - instruēt atslēgas meklēšanā tos nākošos. Un lūk, tie, kas bija gana ilgi paši zivis ostījuši, vis neteica nākošajiem vienkārši "izvelc vienu zivi!"..
Microsoft Bakes Windows AntiSpyware Into Vista
Iedomāsimies, ka Microsoft nodarbotos ar mājputnu selekciju. Viņu galvenais peļņas avots ir dējējvistu tirdzniecība. Diemžēl, veikto ģenētisko modifikāciju dēļ, vistas dēj zaļas olas.
Microsoft ir apstiprinājuši plānus savām vistām uzmontēt speciālas olu pārkrāsošanas iekārtas. "Uz vistu astēm tiks uzstādīti baltas vai brūnas krāsas pulverizatori", teic MS vistokpības produktu pārvaldnieks Gregors Salms, - "mēs uzskatām, ka olām no vistas ir jānāk apmēram pareizā krāsā".
Gluži nesen rakstīju par VPN savienojuma uzstādīšanu Lanet tīklā. Pēc uzrakstīšanas domāju – tomēr traki, ka mans VPN savienojums balstās uz pašrakstītiem skriptiem bez kādas kļūdu apstrādes. Strādāt strādā – bet, nav eleganti. Jābūt kādam standarta veidam, kā darboties ar savienojumiem un maršrutiem. Lūk, RTFM un rokā ir! Tātad, jaunais piegājiens, kā uztaisīt VPN savienojumu. Jāaiztiek būs tikai 3 faili.
Pirmais – tuneļa konfigurācijas fails /etc/ppp/peers/lanet. Ja tāda nav, jāuztaisa. Saturs:
pty "pptp 195.13.128.6 --nolaunchpppd" name TAVS_LANET_LOGINS remotename PPTP require-mppe-128 lock noauth nobsdcomp nodeflate persist ipparam lanet defaultroute replacedefaultroute
Otrais – jānorāda sava parole iekš /etc/ppp/chap-secrets:
# Secrets for authentication using CHAP # client server secret IP addresses "TAVS_LANET_LOGINS" * "TAVA_PAROLE"
Trešais – jāpapildina fails /etc/network/interfaces, pievienojot informāciju par tuneli ppp0:
[ .. viss, kas tajā failā jau ir .. ] auto ppp0 iface ppp0 inet ppp pre-up echo `route add 195.13.128.6 gw 10.0.2.254 dev eth0` > /dev/null provider lanet
Pēc šiem labojumiem uztaisām sudo ifup ppp0 un, aiziet!
Galvenie uzlabojumi, salīdzinot ar agrāko, ir divi:
/etc/network/interfaces tīkla iekārta ppp0 ir “sasieta” ar tuneli “lanet”. Var taisīt ifup ppp0 un ifdown ppp0 un attiecīgi tiks startēts un apturēts VPN tunelis. Ar “auto ppp0” ir pateikts, ka šo tīkla iekārtu ir jāiedarbina arī startējot datoru.route komandām. Divas agrākās ”route del default dev eth0 && route add default dev ppp0 ” aizvieto /etc/ppp/peers/lanet pēdējās divas rindiņas – tās pasaka, ka, pēc tuneļa pacelšanas tam ir jākļūst par noklusēto tīkla iekārtu. Trešā rindiņa, kas rūpējas, lai pieprasījumi pašam VPN serverim vēl aizvien tiktu sūtīti caur eth0, ir iebāzta iekš /etc/network/interfaces. Viņa ir tā jocīgi noformēta lai šīs komandas kļūdas gadījumā (maršruts jau eksistē) VPN savienojums tomēr tiktu startēts. Ja tava tīkla iekārta nesaucas eth0, tad šo vietu būs jāpielabo.Testēts un strādā Ubuntu Breezy. Droši vien, ka strādā arī citās Debian-bāzētās distribūcijās.
Ja jums kādreiz vajag iekš linux kādu video saspiest uz DivX - es jums saku - lietojiet mencoder. Tā ir programmiņa no tiem pašiem izstrādātājiem, no kuriem nāk mplayer. Visu, ko mplayer māk parādīt uz ekrāna, mencoder māk saspiest uz DivX.
Bet, reku tā filmiņa, ko gribēju saspiest un parādīt.
Par internetu LU kojās (linux&vpn). Cik nu pats zinu/saprotu. Savu internetu sākumā sataisīju lai “kaut kā strādā”, un vēlāk, kad kas plīsa, pielaboju tikai tik daudz, lai atkal strādā. Tāpēc, “risinājums” nav necik elegants, bet, galvenais, ka strādā.
Īsumā – LU kojās mēs dzīvojam savā apakštīklā – noslēgtā pasaulītē. Ceļu uz ārējo pasauli izlauž, izveidojot VPN savienojumu – jaunu virtuālu tīkla iekārtu – un norādot, ka datu plūsmu jātēmē uz turieni. Lai dabūtu, “ka strādā internets”, 5 veicamie soļi ir –
Tātad, sākumā, tīkla karte, IP adrese
ifconfig paskatāmies, kas notiek ar tīkla karti. Komandas ifconfig izvads:
ifconfig
eth0 Link encap:Ethernet HWaddr 00:00:21:11:3E:A1
inet addr:10.0.2.61 Bcast:10.0.2.255 Mask:255.255.255.0
inet6 addr: fe80::200:21ff:fe11:3ea1/64 Scope:Link
UP BROADCAST RUNNING MULTICAST MTU:1500 Metric:1
RX packets:6545753 errors:0 dropped:0 overruns:0 frame:0
TX packets:7191254 errors:0 dropped:0 overruns:0 carrier:0
collisions:0 txqueuelen:1000
RX bytes:4214073944 (3.9 GiB) TX bytes:72613371 (69.2 MiB)
Interrupt:18 Base address:0x9000
lo Link encap:Local Loopback
inet addr:127.0.0.1 Mask:255.0.0.0
inet6 addr: ::1/128 Scope:Host
UP LOOPBACK RUNNING MTU:16436 Metric:1
RX packets:41491 errors:0 dropped:0 overruns:0 frame:0
TX packets:41491 errors:0 dropped:0 overruns:0 carrier:0
collisions:0 txqueuelen:0
RX bytes:1662733 (1.5 MiB) TX bytes:1662733 (1.5 MiB)
Šajā piemērā un turpmāk, tīkla kartei ir nosaukums eth0. Redzam, ka viņai ir IP adrese 10.0.2.61. Piešķirta IP adrese ir laba zīme – tātad tīkla vads ir vesels, karte strādā, operētājsistēma viņu ir atradusi un ir atradies arī DHCP serveris, kas ir piešķīris to adresi. Ja karte nestrādā, ifconfig viņu nemaz neparādīs. Ja karte ir, bet nav piešķirta IP adrese (bojāts vads, nepareizi uzkniebts/iesprausts vads, tīkls vispār neiet), būs šāds skats:
ifconfig eth1
eth1 Link encap:Ethernet HWaddr 00:04:61:54:C3:C8
BROADCAST MULTICAST MTU:1500 Metric:1
RX packets:0 errors:0 dropped:0 overruns:0 frame:0
TX packets:0 errors:0 dropped:0 overruns:0 carrier:0
collisions:0 txqueuelen:1000
RX bytes:0 (0.0 b) TX bytes:0 (0.0 b)
Interrupt:23 Base address:0xc400
(Tīkla kartē eth1 vispār nekas nav iesprausts.) Jāpiezīmē, ka, ja dators ir jau ieslēgts un iespraužam to tīkla vadu, viņš nesāks tūlīt meklēt IP adresi (kā to dara Windows). Viņu vajag drusku pabakstīt:
ifdown eth0 ifup eth0
Šīs komandas pasaka – “sākumā aizsūti tīkla karti gulēt, un tad atkal pasaki viņai, lai sāk strādāt”. Šīs komandas (tāpat kā lielāko daļu komandu tālāk) jāizpilda ar root tiesībām – vai nu kā root lietotājam vai ar sudo komandu. Ja saka, ka tādu ifdown un ifup nav, var mēģināt
ifconfig eth0 down ifconfig eth0 up
Ja nav arī ifconfig komandas, tad ir pavisam traki. Katrā ziņā, katrai distribūcijai ir savi līdzekļi tīkla karšu konfigurēšanai, piemēram, Fedorām ir system-config-network vai arī redhat-config-network jaukas grafiskas programmiņas. Pats lietoju ubuntu, un te ir grafisks rīks network-admin – iespējams, ka tā nāk GNOME sastāvā.
Jānoskaidro, vai mums ir visas vajadzīgās lietas VPN tuneļa būvēšanai. Pirmkārt, mppe atbalsts kernelī. To noskaidro ar komandu
lsmod | grep mppe
ppp_mppe_mppc 13956 2
ppp_generic 25748 6 ppp_async,ppp_mppe_mppc
Ja kaut ko izdrukā, tad ļoti labi – kerneļa moduļi ir, un ir jau ielādēti (vai iekompilēti). Ja neizdrukā, tad varam izmēģināt laimi ar komandu
modprobe ppp_mppe_mppc
Šī komanda mēģina kernelī ielādēt mppe moduli. Ja izdod kļūdu, tad ir slikti – nav moduļa ko ielādēt. Var, protams, pārkompilēt kerneli, bet iesākumā vienkāršāk būtu paņemt distribūciju, kurai noklusētajā kernelī tas mppe atbalsts jau ir. Par Ubuntu, Fedora, SuSE droši zinu, ka tur tas modulis ir.
Tālāk, jāpārliecinās, ka ir komandas pppd un pptp – vienkārši iedauzām viņas konsolē un pārliecināmies, ka izdrukā kaut kādu help tekstu nevis “command not found”. Ja nav – ņemam pakotņu pārvaldnieku un instalējam – parasti tās pakotnes sauc “ppp” un “pptp-linux” vai līdzīgi. Ja pakotnes nav uz kāda no instalācijas diskiem, sanāk vistas un olas problēma – lai dabūtu strādājošu VPN savienojumu, vajag tikt internetā, bet, lai tiktu internetā, vajag VPN. Tad var iet pie drauga, nolādēt pāris failiņus, ierakstīt, teiksim, USB atmiņā, iet atpakaļ un konstatēt, ka nolādēti nepareizie. Un tad iet vēlreiz, un tad vēlreiz lai palasītu kādu HOWTO, un tad vēl 10 reizes. Vēl var izmantot avārijas-pagaidu risinājumu – uz drauga datora uzstādīt HTTP Proxy un no sava datora līst internetā caur drauga proxy. Internets it kā šķietami strādās, ar to niansi, ka visi dati iet caur drauga datoru (viņš var kaut ko okšķerēt, viņš var apvainoties, viņš var izslēgt datoru). Bet kā pagaidu variants dažu pakotņu nokopēšanai tas der.
Visi konfigurētie VPN savienojumi stāv zem /etc/ppp/peers. Katrs fails tajā mapē atbilst vienam savienojumam. Uztaisām failu “lanet”. Diemžēl šī faila saturs tā krietni atšķiras dažādām distribūcijām – dažādām ppp un pptp versijām. Lietojot Ubuntu, man viņš ir šitāds:
# # PPTP Tunnel configuration for tunnel lanet # Server IP: 195.13.128.6 # Route: add 195.13.128.6 gw 10.0.2.254 dev eth0 # Route: del default # Route: add default ppp0 # pty "pptp 195.13.128.6 --nolaunchpppd" name sd20016 remotename PPTP require-mppe-128 file /etc/ppp/options ipparam lanet
Tātad, kas mums te ir – norādīta servera IP – 195.13.128.6. Tālāk, route komandas, kas apraksta, pa kādiem ceļiem turpmāk būs jāsūta datus. Tālāk viena maģiska komanda pty "pptp 195.13.128.6 -<del>nolaunchpppd", kas tiks lietota tuneļa palaišanai. Tālāk vēl šādi tādi parametri - pieslēgšanās vārds (mans ir sd20016, Tev būs cits :), vēlviens pieslēgšanās vārds "remotename" – tajā var rakstīt kas ienāk prātā.
Lai kaut kas varētu sanākt, noteikti jānorāda require-mppe-128 – tas norāda savienojumam lietojamo šifru un uz nevienu citu Lanet VPN serveris neparakstīsies.
Tālāk, norādīts, ka jāielasa arī uzstādījumu fails /etc/ppp/options. Tajā failā failā stāv globālās, visiem savienojumiem pielietojamās direktīvas. Fails lielākoties sastāv no aizkomentētiem direktīvu paraugiem, vienīgās neaizkomentētās ir:
noauth nobsdcomp nodeflate
Lietotājvārds, parole stāv failā /etc/ppp/chap-secrets. Faila saturs:
# Secrets for authentication using CHAP # client server secret IP addresses "sd20016" * "manaparole"
Uz ubuntu, komanda pon [tuneļa nosaukums]. Nu, piemēram,
pon lanet
Uz Fedoras tuneli palaida ar komandu pptp-command start lanet. Tur visu to /etc/ppp/peers/lanet varēja aizpildīt, lietojot pptp-command. Vienīgā lieta, ko bija ar roku jāpiemet, bija tā direktīva izmantot mppe-128. Apraksts, kā darīties ar pptp-command.
Ja tunelis veiksmīgi palaists, komandai ifconfig būtu jāuzrāda jaunu tīkla iekārtu:
ifconfig
[...]
ppp0 Link encap:Point-to-Point Protocol
inet addr:213.175.114.204 P-t-P:213.175.115.254 Mask:255.255.255.255
UP POINTOPOINT RUNNING NOARP MULTICAST MTU:1496 Metric:1
RX packets:4128610 errors:0 dropped:0 overruns:0 frame:0
TX packets:4493020 errors:0 dropped:0 overruns:0 carrier:0
collisions:0 txqueuelen:3
RX bytes:3916153404 (3.6 GiB) TX bytes:4033823977 (3.7 GiB)
Tālāk tikai jānorāda, ka visus datus jāsūta nevis uzreiz uz tīkla karti eth0 bet uz jauno tuneli – ppp0. Šo lietu dara ar komandu route. Izmantojot route, mēs varam aprakstīt, kur vēlamies datus dažādās situācijās sūtīt. Piemēram, izteikums “ja pieprasījums tiek sūtīts uz cu.serveris.lv, sūtiet to caur iekārtu ppp0” route sintaksē izskatās –
route add cu.serveris.lv ppp0
Lai pateiktu, ka visus pieprasījumus jāsūta caur ppp0, lietojam komandu
route add default ppp0
Te jāuzmanās – pieprasījumi Lanet VPN serverim, kas uztur dzīvu pašu tuneli – tie jau arī ir pieprasījumi un tos mums jāturpina sūtīt uz tīkla karti nevis uz VPN tuneli.
Skripts, kas visu saimniecību palaiž, man izskatās šāds:
modprobe ppp_mppe_mppc route add 195.13.128.6 gw 10.0.2.254 dev eth0 pon lanet route add default ppp0 route del default dev eth0
Vēl atliek parūpēties, lai, katru reizi ieslēdzot datoru, šis skripts tiktu izpildīts. Man tas ir sataisīts ar init.d skriptu.
Ja ir pieejams pptp-command, tad ir vienkārši – tur var norādīt, kurš ir noklusētais tunelis, kuru startējoties jāpalaiž un tas skripts tālāk visu pats izdara.
Es labi apzinos, ka, sekojot šai, krietni nepilnīgajai instrukcijai, sataisīt sev strādājošu internetu bez priekšzināšanām (nu, un Google lietošanas iemaņām, man šito neviens nemācīja) varētu būt grūti. Taupot laiku un vienkārši aiz slinkuma izvēlējos uzrakstīt nevis visu sīki un smalki, bet ātri un vispārīgi. Par neskaidrajām lietām var jautāt un tad par tām centīšos noskaidrot/uzrakstīt vairāk.
Pirmo reizi uz jūras pusi braucu pagājušogad, vēl ar veco riteni. Toreiz mans mērķis nebija tieši sasniegt jūru, bet, braukt gar Daugavas krastu uz augšu pēc iespējas tuvāk pašai Daugavai un izpētīt, kas tur ir. Sākumā es atdūros Ķīpsalas ziemeļu galā, tur man bija kontakts ar vilku suņiem. Braucot tālāk (bildīte), iekūlos jaunās pussalās - un kādu gabalu augšpus Voleriem griezu apkārt (tāpat jau bija daudz nobraukts izmēģinot visas mazās taciņas un trāpot daudzos strupceļos).
Tad, tieši pirms divām nedēļām - dienu pirms brauciena uz Kundziņsalu - vakarpusē sakārojās pabraukt ar riteni un domāju - jāpamēģina vēlreiz braukt uz Bolderājas pusi. Šoreiz mērķis bija tikt pēc iespējas tuvāk jūrai. Braucu pa lielo ceļu. Ripoja varen labi - jau pēc pusstundas biju gluži netālu no Bolderājas. Bet nelaime - sāku braukt vakarā septiņos un strauji krēsloja. Man nebija tās sarkanās mirgojošās gaismiņas aizmugurē, tāpēc vēl tālāk braukt nebūtu prāta darbs. Gan pats neko neredzētu, gan būtu citiem grūti saredzams. Un jābrauc pa lielu ceļu. Un tā pēc pusstundas atkal biju atpakaļ kojās.
Un, visubeidzot, šodien. Jūra! Jāatrod jūra! Ārā laiks nebija pārāk labs - ik pa laikam uzlija. Tomēr dikti gribējās pamēģināt. Iekrāmēju somā fotoaparātu, rezerves riteņa kameru, atslēdziņas. Izstūmu riteni, uzpumpēju riepas (bija palikušas pamīkstas). Cik varēju, nokasīju netīrumus no spriegotāja zobratiņiem. Pievilku pedāli (man ir problēma ar kreiso pedāli - viņš skrūvējas vaļā. Ik pa kādiem 10km jāpievelk). Braucu uz Imantas ZZK - pa ceļam sanāca 2 reizes pastāvēt zem koka un pagaidīt, kamēr vējš un lietus pierimstas. Veikalā nopirku eļļu ķēdei un sarkano mirgojošo lampiņu. Nevarēju nociesties un uzskrūvēju lampiņas turekli, izpriecājos kā tā lampiņa mirgo (3 veidos - visu laiku deg, mirkšķina, un trešo es nevaru aprakstīt). Eļļu ķēdei vajadzēja, jo pēdējā laikā braucot sāku dzirdēt īpašo sausas ķēdes skaņu - švirkstoņu, šņikstoņu, skrapstoņu.
Tālāk - mazu gabalu pa riteņbraucēju celiņu, tad uz lielā ceļa vienā pūtienā (nu, ar pāris lietus - pedāļa pievilkšanas pieturām) līdz Bolderājai. Bija stiprs pretvējš, bet mierināju sevi ar domu, ka atpakaļceļā tas vējš būs no muguras.
Bolderājā tā īsti iebraukt nesanāca, norbraucu tā gar malu. Toties Daugavgrīvā gan sanāca braukt pa galveno ielu. Grozīju galvu, lasīju uzrakstus un galvā it kā kādam citam stāstīju visu apkārt redzamo. "Tātad, kas mums te ir. Lūk, dzīvojamo māju ieskauts veikals Beta. Un tālāk, kas par negaidītu pārsteigumu, Saulīte!". Paļaujoties uz sajūtu, kurā virzienā ir kojas un kur tad vajadzētu būt jūrai, nogriezos no lielās ielas. Atradu mazu taciņu, kas likās pareizajā virzienā. Taciņa pēc brīža palika gauži smilšaina. Mitrās smiltis tika visos zobratos un cītīgi šņirkstēja un bojāja man garastāvokli. Sausas smiltis arī ir posts ritenim, bet vismaz tik skaļi nešņirkst. Bet, es domāju, štrunts par bitēm zobratiem, ka tik medus jūra! Izbraucu cauri mazam mežiņam. Ceļa malā dīķītis. Tajā - dažas pīles un .. gulbis.
Lūk, priekšā tāds kā kalniņš, uzbraucu tajā - uz mirkli nesaprotu, kas tur priekšā ir tas lielais pelēkais. Un tad - urā - tā taču jūra! Piebraucu, cik tālu varēju, tālāk piestūmos (riteni jau nu vienu neatstāšu aizdomīgā Daugavgrīvā). Riteņa peka grima smiltīs, zem tās paliku somu. Izvilku fotoaparātu un ņēmos bildēt uz visām pusēm. Lūk, bildes:
Tā ir jūra.
Šeit, kā Jāzepam.
Te var redzēt, ka es ritenim esmu ļoti nodarījis pāri.
Sabildējos, pamīcījos smiltīs un griezos atpakaļ. Pie gulbja bija divas tantiņas ar suni. Viņas gulbi baroja un stāstīja, ka parasti esot divi gulbji, bet šodien viens nezkāpēc nav.
Visās malās šņirkstošs, lidoju atpakaļ uz Daugavgrīvu. Vējš pūta mugurā kā burā un pat pa smilšaino ceļu ripoju ar 30km/h. Atpakaļceļš pa asfalta ceļu, pateicoties vējam, bija ļoti ātrs. Par sarūgtinājumu, izrādījās, ka slapjums un smiltis ir kaut ko sliktu izdarījušas astotajam ātrumam un bija jābrauc ar septīto. Riteni būs krietni jātīra un jāved taisīt - nevar vēl zināt, cik šis brauciens galā izmaksās. Nu un tā - ar vidējo ātrumu 30 - 35km/h ātri vien biju atpakaļ Āgenskalnā un slapjš, bet laimīgs spēros iekšā kojās.
Tagad vakarā no jūras bildēm salipināju kopā panorāmu. Izrādījās, ka jūras panorāma ir ķēpīga lieta - viļņi visu laiku kustas! Un horizonts arī drusku līgojas. Kā nu sanāca, tā sanāca -
Man ir baigā ideja Symbian (nu, vai kādas citas viedo telefonu platformas) programmai - riteņbraucēja programma! Tātad, ņemam to vadu no divriteņa ātruma mērāmā sensora un iespraužam telefona Mic ieejā. Gudrā programma saņemtos signālus nevis atskaņo, bet no tiem izrēķina ātrumu, visādus vidējos ātrumus un attālumus, zīmē grafikus utt. Tas nekas, ka mikrofona ieeja sanāk aizņemta, runāšanai var lietot Bluetooth austiņu. Tālāk, ja telefonā ir GPS uztvērējs - ļoti labi. Ja nav, ņemam GPS uztvērēju, kas māk Bluetooth. Gudrā programma rāda karti un iezīmē tajā paša braucēja atrašanās vietu. Un vēl bultiņu ar kustības virzienu. Vai arī, karti var sarotēt tā, lai kustības virziens ir uz augšu (nu, kā spēlēs). Tad vēl, kad Google Maps apžēlosies par mums, varēs uztaisīt, ka karti lādē pa GPRS un sašķiebj kā iekš Google Earth (sašķiebj ne telefonā, bet tur, otrā galā). Viena 160x128 bildīte JPG formātā aizņem 4K. Ja bildi atjauno reizi 20sek (nu, braucot pa pilsētu, ik pēc kvartāla - puskvartāla), brauc 20 minūtes un GPRS datu pārraide maksā 20snt/MB, tad tas brauciens izmaksā piecus santīmus - normāli. Lūk, es jau sagimpoju, kā izskatītos (tur izmantoju Google Maps bildīti no Dallasas):
Man ir papilnam vēl citu ideju. Piemēram, bremzējot iedegt to gaismiņu riteņa aizmugurē - tā kā mašīnām bremžu gaismas. Vai, braucot atpakaļgaitā, izdot pīkstienus - kā smagajām mašīnām, autobusiem utml.
Vakardien, klejojot, pie pzrk atradu saiti uz last.fm. Viena lieta, ko viņi dara - uzskaita savu lietotāju spēlēto mūziku - ko katrs klausās. Uzskaite notiek tā, ka jāielādē spraudnis savai mūzikas spēlējamai programmai un tas katras līdz galam atskaņotās dziesmas nosaukumu aizsūta viņiem. Viņi krāj statistiku, rāda topus un citus muzikālās gaumes ziņā līdzīgus lietotājus ("kaimiņus"). Otra lieta - var ielādēt viņu pašu speciālo mūzikas spēlējamo programmu un klausīties "savu" radio. Tajā programmā norādu kādu mākslinieku/grupu un tūdaļ spēlē apmēram tāda stila mūziku. Ja kāda dziesma nepatīk, to var izlaist. Un tas ir par brīvu. Par maksu (€3 mēnesī) var precīzāk norādīt, tieši kādu mūziku klausīties un vēl visu ko. Trīs naudiņas par piekļuvi tādam mūzikas krājumam, man liekas, nav daudz.
Vēl es šodien no laacz pieminētā mozilla developer center trāpīju uz lapu ar CSS trikiem. Iepriekš nezināju/nebiju aizdomājies un izskatījās daudzsološi - apaļie stūrīši bez bez bildēm, formas bez tabulām, lapas kājene vienmēr turas pie lapas/loga apakšas. Un no tās lapas es tālāk uzgāju vietu ar daudz mazajām blogu bildītēm. Ja man kādreiz būs īsts blogs, domāju, es tur varētu ielikt šīs:
Ziema tuvojas. Rīti paliek arvien salīgāki. Pie koju miskastēm bomžu tantiņa bija sakūrusi mazu ugunskuriņu un sildījās. Braucot sala nagi un zālē izskatījās, ka ir sarma. Braucot pār Akmens tiltu, bija gluži sapņains skats:
Breds... Andželīna... Vilšanās. Gaidīju smalku, manierīgu spiegu spēli, dabūju Džeimsu un Džeinu Bondus. Bonda filmās pa laikam apstājas un parunā, bet te - visu laiku skrien, šauj, dur. Visu laiku. Un pārāk daudz pārspīlējumu (dikti stilīgi, dikti asprātīgi un viltīgi, pilnīgi neievainojami un nenogurdināmi) un grūti noticamu vietu. Man ir prātā šitāds salīdzinājums - ja filmas būtu kā ēdieni, sanāktu, ka šī sastāv gandrīz tikai no garšvielām.
Īstenībā jau nav tik traki, skatīties var, garlaicīgi nebūs, domāt arī nevajadzēs.
Slavenais angļu, khm, humors. Vietām līdz absurdam bezjēdzīgs. Bija jautri; pieņemu, ja būtu citā omā un jautrākā kompānijā, būtu smējies kā kutināts.
Parasti nerakstu par tām lietām, par kurām man ir tikai viedoklis un nav tādas stipras pārliecības, - bail kļūdīties un izrādīties par muļķi. Pāri paliek pavisam maz, ko varētu rakstīt. Kaut arī ik pa laikam gribās kaut ko pastāstīt, par kaut ko pažēloties utml. Bet nu, jāsaņemās un jāraksta, - kas būs, būs.
Tātad, tie spītīgie zinātnieki un cilvēki vispār. Vai cilvēkam ir tāda īsta brīva griba? Tiešām nezinu, vai ir vai nav, bet kaitina tas, ka dažkārt mēģina iegrozīt patiesību sev pa prātam. Taisām teoriju? - labi, ņemam savus priekšstatus par vēlamo teoriju (cilvēks ir dabas kronis, cilvēkam *ir* brīva griba, latviešu tauta - kaut arī nīkuļo - ir visīpašākā uz zemes virsas utml.) un kaut kā sastiķējam ar pārbaudāmiem faktiem.
Ar to brīvo gribu ir tā, ka cilvēkiem ir varen grūti apsvērt (vai kur nu vēl pieņemt) nepatīkamus minējumus - ka cilvēkam varētu nebūt brīvas gribas, ka viss ap mums notiekošais varētu būt tikai tāda kā lielas filmas gara atskaņošana. Kā jau teicu, es jau nezinu kā īstenībā ir, bet tā tiepīgā spurošanās pret šādu iespējamību liek domāt, ka tieši tā arī varētu būt.
Fiziku zinu tik, cik no vidusskolas, netiesājiet bargi :). Tātad.
Šī brīvās gribas tēma ir tiešā sakarā ar nenoteiktībām. Viens no apstākļiem, kas paglābj cilvēkus no droši iepriekšparedzamas nākotnes, ir - pasaule tak ir pilna ar nejaušībām, nenoteiktībām. Piemēram, atomu elementārdaļiņām nevarot noteikt precīzu atrašanās vietu - tās ar kaut kādu varbūtību atrodas kaut kur kaut kādā apgabalā. Esot it kā "izsmērētas" telpā. Ha! Gribu redzēt to izsmērēto elektronu. Vai tad tas, ka nemākat izmērīt, uzreiz nozīmē, ka tam daļēji jāatrodas vairākās vietās?
Manuprāt, to, vai mums ir brīva griba un iepriekš noteikts liktenis, bla bla, nevajadzētu būt iespējamam noteikt. Vienkārši, mēs zinām tikai tik daudz, cik ar saviem maldīgajiem jutekļiem varam uztvert un ar savu ne tuvu ne perfekto prātu izdomāt. Nevaram (nevajadzētu varēt) izlēkt ārā no tā "ietvara", kurā dzīvojam. Nevaram pat noteikt, vai tāds ietvars maz ir. Nav nekādu nenoteiktību, mēs tās nemākam/nespējam izmērīt vai saskatīt sistēmu. Te, kā reiz, iederas banālais citāts "Dievs kauliņus nespēlē".
Var pievest visādus piemērus un analoģijas. Piemēram, programmas - emulatori. Datorprogrammai, ko darbina pietiekoši precīzi uzbūvētā emulatorā, nav nekādas starpības vai viņa strādā savā dabiskajā vidē vai tajā mākslīgajā, emulētajā.
Un tā ideja par dzīvošanu "ietvarā" nav nekāds jaunums. Atceramies Matrix triloģiju; tad vēl ir tā filosofijas grāmata "Sofijas pasaule" - stāsta gaitā izrādās, ka grāmatas galvenā varone Sofija dzīvo savu dzīvi filosofijas grāmatā. Un vēl tā filma - Trūmena Šovs - arī par šo pašu tēmu.
Uz šo garo vāvuļojumu sadūšojos, lasot J.Sedola "Alogritmu filozofiju" un atceroties A. Buiķa "Vai mēs esam tie, kas patiesībā esam" (konkrēti, mani tur sašutināja nodaļa par Bībeles kodu).
Un, visubeidzot, nobeigumā, pantiņš, ko pa laikam trallina mani brāļi:
"Kaķīts mans, kaķīts, mans
Melns ar baltām ķepiņām.
Nesaka mjau, nesaka ņau,
Jo tam vispār galvas nav..."
Papildināts:
Bija dažas neskaidrības, kuras laikam jāpaskaidro smalkāk.
Ar brīvo gribu ir domāta brīvība pašam noteikt savu likteni (nevis samierināties, ka viss jau ir iepriekš noteikts un visi pasaules notikumi var virzīties uz priekšu tikai vienā vienīgā veidā - nu, viss determinēts). Nav domāta tā otra brīvība - vai cilvēks ar visām miesiskajām vajadzībām vispār ir spējīgs uz brīvu rīcību (cik brīvprātīgs ir lēmums - "vo, gribās kolu, jāiet nopirkt").
Tālāk, par brīvās gribas saistību ar nenoteiktībām. Man liekas, šīs lietas ir diezgan cieši saistītas. Ja izrādītos, ka nevaram uzrādīt neko, kas būtu īsta nenoteiktība, sanāktu, ka pasaule "strādā" pēc stingri noteiktiem likumiem un, tātad, ir determinēta un mans liktenis ir zvaigznēs rakstīts. Par laimi, dzīvojot šeit iekšā, mēs nevaram visu pasauli uzmodelēt un "paskatīties nākotnē", citādi dzīve vispār būtu pilnīgi bezjēdzīga.
Visbeidzot, "dzīvošanas ietvarā" tēma arī ir ar visu iepriekšējo tiešā saistībā. Ja mēs dzīvojam modelī, simulatorā, grāmatā, realitātes šovā, - tad mums nekāda lielā rīcības brīvība nav. Tie "tur ārā" var mums sūtīt aģentus Smitus, Hildai adresētas pastkartes, briesmīgas vētras, viņi var spēlēties ar mūsu likteņiem kā iepatīkas.
Tagad, kad esmu ar šiem spriedelējumiem savu tēlu galīgi degradējis, vajadzētu izdomāt, kā visu pateikto pataisīt par joku un vēl smalki par to visu paironizēt, bet nekas labs nenāk prātā.
Kā jau kartē var redzēt - bijām Kundziņsalā - lūk, bilde no turienes:
tm šodien saņēma jaunās mantiņas. Daudz strādāt nesanāca, jo ik pa laikam sakārojās vai ar gaisa šaujamo pašaut vai spēka bumbu pagriezt. Darba pagalmā mētājām parkiem un pludmalēm paredzēto X-zyLo. Lidoja varen labi, tikai bieži trāpīja mašīnās vai grūti pieejamās vietās zem mašīnām:
Burtiņi "TM" sarkanā aplītī apzīmē vietu, kur stāvēja Toms, "ME" zaļā aplītī - manu vietu. Ar sarkano krustiņu iezīmēta vieta, kur tas brīnums iekrita kādas 3 reizes. Baltie burtiņi "TE" sarkanajā aplī nozīmē TietoEnator un tur es strādāju. Pie iebrauktuves pagalmā ir uzzīmēta ķēde. Tajā kāds ik pa laikam iebrauc.
Par MiniGPS laacz rakstīja jau labu laiku atpakaļ. Pēdējā laikā diezgan regulāri staigāju uz lekcijām un, tā kā ik pa laikam tomēr aizmirstas skolā pārslēgties uz kluso profilu, saņēmos un uzinstalēju MiniGPS. Tagad ir varen labi - ieeju LU, telefons pārslēdzas uz kluso profilu. Izeju - pārslēdzas uz vispārīgo. Tīrais prieks.
Vakardien, braucot mājās, bija stipra avārijas priekšnojauta. Par laimi, nekas neatgadījās.
Šorīt, ripojot nost no Akmens tilta, apritēja pirmie uzskaitītie 500km. Katru dienu sanāk nobraukt ~10km (kojas - darbs, darbs - kojas, ..) un tā tie kilometri lēnām krājas.