Zooveikalā apmeklētājs interesējas par kādu papagaili un pārdevējs stāsta - "Šis ir ļoti gudrs papagailis. Ja viņu parauj aiz labās kājas, viņš saka "Labrīt". Ja parauj aiz kreisās, viņš saka - "Labvakar"".
Pircējs vaicā - "hmm, jā, bet kas būs, ja parauj aiz abām?"
Papagailis - "Kas būs - kas būs.. Uz dirsas būs."

Kādu laiku atpakaļ vairākās vietās bija saites uz "uzspied, un tavs Firefox nosprāgs!" Drošais, uzticamais, no izlecošajiem logiem un spiegu programmām imūnais Firefox. Blusu tur vēl pa pilnam. Un viņas tepat apkārt lēkā! Piem., šodien pētījām, kā ar XUL uztaisīt savu autocomplete ievadlauku, un nabaga pārlūks krita ik pa brītiņam. Lūk, šis piemērs nogāza manu Firefox 1.0.6. Un tad es domāju - kas būs ar citām pārlūka versijām uz citām platformām - un aizsūtīju šo failu uz browsercam.com. Kas būs, kas būs...

Šī stendere nestrādā!

Nelīdz nekas..

Skrūvējam vaļā stenderi...

Izjauktā stenderes vieta

Sliktais bleķītis

Jaunā stendere

Pielāgošana

Jaunā stendere savā vietā

Durvis turas ciet!

PS. Roku (plaukstu?) modelis ir tm

Skat, skat, kas mums te puķudobē ieperinājies!

un reku vēl :)

Klāt pirmais septembris! Sākas jauns mācību gads, jauns darba cēliens. Droši vien, daļai no jums arī jauna mācību iestāde, sveša vieta un apstākļi, daudz neskaidru jautājumu un neziņas. Centīšos sniegt ieskatu studentu dzīves gana būtiskā sastāvdaļā - apreibinošo dzērienu lietošanā. Jāatzīst, ka nekāds milzīgs eksperts šajā jomā neesmu, tāpēc lūgšu pieredzējušos profesionālos dzērājus komentāros mani labot un papildināt.

Šis raksts nav mudinājums sākt lietot apreibinošos dzērienus, šī nav alkohola propaganda un pļēguru cildināšana. Vienkārši, domāju, ka ir vērtīgi zināt.

Kāpēc dzer?

Var izdalīt 2 galvenos iemeslus.
Pirmais - dzēriens vienkārši ir garšīgs. Atkarībā no gaumes - alus, vīni, liķieri, sidri, kokteiļi utml. - vienkārši garšīgi.
Otrs, nenoliedzami - vēlme apreibināties. Reibums sniedz daudz jaukuma - cilvēks atbrīvojas, aizmirst ikdienas problēmas un raizes, paceļas (vai pagrimst?) virs ikdienas pelēcības un lido.

Dzērienu veidi, īpatnības

Tā ļoti vienkāršojot, dzērienus varētu dalīt divās grupās - alus un pārējie. Alus ir studenta pamatdzēriens. Ir nopērkams vesels lērums alu dažādām garšu gaumēm, tie ir pieņemamās cenās, praktiskos tilpumos. Alus stiprums parasti ir 4% - 6% robežās. Tas nav daudz - nesteidzīgi dzerot, var labi kontrolēt reibuma līmeni. Ir arī t.s. reaktīvie ali - divlitru pudelēs, 10-un-vairākgrādīgi, dažādu meža putnu vārdos. Par tiem parasti dzirdamas nicīgas piezīmes (no lielajiem grādiem un plastmasas iepakojuma cieš garša), tomēr ir reizes, kad tie der - piemēram, pārgājienos (ja mantību jānes uz muguras, stikla pudeles ir tīrais posts), tāpat reizēs, kad spaidīgi ar finansēm un/vai jau ir ielikts labs "pamats".

Studentu ledusskapis

Alum vēl ir tas labums, ka pudeles var krāt un krāt, un vest nodot. Par pēdējā veduma naudu, piemēram, mēs nopirkām kafijas automātu (parasti jau gan pērk alu).

Kā mīnuss minama lieta, ka lielu alus apjomu dzeršana neglābjami saistās ar biežu staigāšanu uz tualeti.

Vīns, šampanietis, vermuts utml. ~20 grādu robežās - parasti ir par maz, lai varētu runāt par kaut kādu reibumu. Iedzert jau var, garšīgi.

Degvīns (nu, šņabis), brendijs, viskijs - nu, tos dzer, lai dabūtu galvā. Parasti dzer ar uzdzeramo - kādu augļu sulu vai kolu. Lāgiem arī jauc kopā. Ar šiem ir tā, ka te vairs nevar lēnā garā kontrolēt reibumu. Ja dzersi, neievērojot normālas pauzes, tad tā arī no rīta kaut kur pamodīsies ar sāpošu galvu un nocūkotām drēbēm.

Reibuma veidošanās ātrumu ietekmējošie faktori

• Pirmais, pašsaprotamais, - cik ātri dzer. Reibuma apjoms ir proporcionāls izdzertajam daudzumam, tātad, dzerot divreiz ātrāk, reibsi divreiz straujāk.
• Tālāk - cilvēka svars. Jo smagāks, jo panesīgāks pret alkoholu, jo vieglāks, jo ātrāk krīt. Tas tāpēc, ka reibums rodas, alkoholam uzsūcoties asinīs, bet smagiem - attiecīgi lieliem - cilvēkiem to asiņu ir vairāk.
• Cik ir apēsts. Tukšā dūšā reibst ātri, ar pamatīgi piestumtu vēderu var dzert un dzert. Tas tāpēc, ka, pirms alkohols tiek asinīs, tam ir jātiek cauri kuņģim. Jo kuņģis pilnāks, jo lēnāk un vienmērīgāk tur procesi notiek. Pilnam kuņģim arī tāds labums, ka, ja sanāk pārspīlēt ar izdzerto (skaidri jūti, ka ir par daudz un būs/kļūst slikti), var visu saturu izpūst ārā un tādējādi no daļas izdzertā alkohola atbrīvoties.
• Treniņš, pieradums. Regulāri praktizējot, panesība pret alkoholu un spēja sevi kontrolēt reibuma stāvoklī uzlabojas. Ķermeņa aizsargreakcijas (sāpošā galva, sliktā dūša rītos) mazinās - kā saka, pie visa pierod.
• Nedaudz ietekmē arī nogurums. Spirgtu cilvēku grūtāk nogāzt no kājām kā galīgi sagurušu.
• Dzērienu jaukšana. Ja dzerot viena veida alkoholu, apreibšanas process ir apmēram paredzams, tad, pārmaiņus dzerot dažādus, atšķirīga stipruma dzērienus, sekas nereti ir nekontrolējamas. (Emm, jā, mēs te pāris dienas atpakaļ dzērām absintu ar vermutu uzdzeramajā.)

Vakara idille kopmītnēs

Kā ar sekām?

Pirms dzert, rēķinies - dzērumā tev krietni mainīsies vērtību sistēma. Visi kalni būs pie kājām, nekas nebūs par grūtu un visas meitenes būs skaistules. Tu *iztērēsi* vairāk naudas nekā plānots, iespējams nosmērēsies, pazaudēsi kādu mantu vai iekulsies citās nepatikšanās. Ja gaidāma iedzeršana, telefonu labāk atstāt mājās un lieku naudu līdzi neņemt. Vēl ir liels risks dzērumā sastrādāt muļķības, par daudz izrunāties. Spēja kontrolēt sevi ir trenējama un lieti noder arī, piemēram, lai izvairītos no dusmu lēkmēm un saglabātu savaldību.

Ar labiem draugiem ir citādi, bet svešākā kompānijā vajadzētu uzmanīgi sekot līdzi savam reibumam - lai nesanāk sabojāt labo iespaidu par sevi, lai no rīta var visiem acīs skatīties.

Ja ir aizdomas, ka bijis par daudz un sāpēs galva - lieliski noder citromons. Jāiedzer laicīgi - jo ātrāk iedzersi, jo ātrāk iedarbosies. Jāatceras, ka par velti jau tā galva nesāp - ķermenis signalizē, ka ir bijis par daudz un esi nodarījis/usi tam pāri.

Ja tomēr ir galīgi slikti - atceries - tualete ir tavs draugs.

Man piedāvāja uztaisīt nelielu sistēmiņu - noliktavas uzskaitei, pavadzīmju taisīšanai. Zinot, kāda ķēpa var sanākt, un, pēc dabas slinks būdams, domāju atteikt. Bet tad, izgudroju - varētu apvienot patīkamo ar lietderīgo - samācīties Ruby on Rails un uztaisīt tajā.

Rails is a full-stack, open-source web framework in Ruby for writing real-world applications with joy and less code than most frameworks spend doing XML sit-ups

Pēc pamācības taisot vienkāršu prototipa sistēmu, sapratu, ka vajadzētu pamācīties arī pašu valodu - Ruby. Why's (poignant) guide to Ruby var lasīt kā lasāmo grāmatu - tur ir daudz literāru atkāpju un ik pa laikam jauki komiksi (!). Tas krietni ievilktos, tā vietā izlasīju Ruby user's guide.

Jā, un tad man pateica par Django.

Django is a high-level Python Web framework that encourages rapid development and clean, pragmatic design.
Django focuses on automating as much as possible and adhering to the DRY principle.

Lasīju par Django, un, jo vairāk lasīju, jo vairāk iepatikās. Automātiski ģenerētā, pielāgojamā administrācijas saskarne ir briesmīgs spēks. Aprakstīju savas vienkāršās prototipa sistēmas datu modeli un šādus tādus sīkumus (~ 50 rindiņas "koda"), un, tā sistēma ir jau, var teikt gatava - jāuztaisa šādas tādas atskaites un paliktu pavisam maz, ko vēl vēlēties. Paraudziņi:

Noslēgumā: Django un Rails salīdzinājums.

Kamēr boss atvaļinājumā, viņa skaļrunīši un zem-galda-ducinātājs stāv pavisam neizmantoti. Lasīju par skaņas laišanu caur tīklu, un dikti sakārojās pamēģināt. Bija gluži vienkārši:

Uz tā datora, kuram tumbas, palaižam esd tā, lai tas ļautos tikt izmantots pa tīklu (tos -kautkas pievieno/paņem-nost pēc garšas):

esd -tcp -port 16001 -promiscuous

Ja viss labi, esd startējoties noskandinās prieka saucienu un pateiks, ka tagad klausoties portu #16001

Tagad no otra datora jau var spēlēt, piemēram, ar xmms un beep-media-player - kā skaņas ārā laišanas spraudni norādām esd, iespējās ievadām pirmā datora ip adresi un aiziet.

Bet tad vēl viena viltība: gstreamer arī var iemānīt, lai tas skaņu sūta prom attālinātajam esd serverim. Laižam gstreamer-properties, kā noklusēto izvada izlietni ( :) ) izvēlamies "Custom", un lauciņā "Pipeline:" ievadām: "esdsink host=ip_adrese:16001". Un gatavs! Tagad pa tīklu skaņa aizies arī no Rhythmbox, Muine, Totem un visām pārējām Gstreamer-draudzīgajam programmām. Vareni. Vienīgā nelaime - no parocīgā "Volume Control" appleta vairs nav nekādas jēgas :/

Radies nāvējošs vīruss, lielākā daļa cilvēku populācijas gājusi bojā, palikušie patvērušies pazemē. Lai izpētītu vīrusa izcelsmi, kāds katordznieks tiek sūtīts pagātnē. Visai baudāms sci-fi. Ja bērnībā nav zinātniskā fantastika lasīta, tad, droši vien, vispār ļoti patiks.

Šeit ir gan Brūss Viliss, gan Breds Pits. Ar viņiem ir interesanti. Katru jaunu filmu (kurā viņi ir), skatoties, ir arvien grūtāk uztvert, kāds tas tēls ir domāts. Brūss visās filmās liekas vienāds - smagais, neatlaidīgais, godprātīgais cietējs, Breds tāpat - ašais, apsviedīgais, šarmantais. Var jau saprast, lomām tiek meklēti piemēroti aktieri (un viņiem ir kartotēka ar, piemēram, lādīti "varoņu lomu tēlotāji" :), loma droši vien tiek pieskaņota izraudzītajam aktierim, un tad aktieris viņu savā stilā nospēlē. Kaut kā tā.

http://imdb.com/title/tt0114746/

Padarbojos vēl ar Java. Interesanti, varētu papētīt vairāk. Bet nē, vēl iepatiksies.

PS. Šodienas produktivitāte: 67% :/

Filmas neskatījos ilgu laiku - vasaras sākumā bija sesija, tad darbs, tad atvaļinājums. Tagad atkal pa laikam kādu sanāk noskatīties. Pēdējā laikā pa otram lāgam esmu noskatījies "Monsters Inc.", "Ice Age", "Zoolander", "Eurotrip". No "jaunajām" filmām - Robots. Nu, jauka bērnu multene, iekļaujas Monsters, Ice Age, Shrek, Toy Story bariņā - labais varonis (šoreiz gan nebija pārāk būdīgs), viņa sidekick, lielais uzdevums, [iekārojamā meitene,] laimīgās beigas.

http://imdb.com/title/tt0358082/

Personal Development

Pa brīvdienām trāpīju šajā lapā: Steve Pavlina - Personal Development. Tur ir lērums ar rakstiem un padomiem, kā tikt vaļā no kaitīgiem ieradumiem, dzīvot veselīgāk, būt viedākam utml. Izskatījās diezgan cerīgi, un, es domāju, - varētu kaut ko pamēģināt.

How to Become an Early Riser - šorīt piecēlos septiņos, redzēs, kā ies tālāk.

How to Give Up Coffee - šodien izdzēru 2 tējas (tropu augļu un meža augļu) un nevienu kafiju. Nujā, vienu kolu.

Triple Your Personal Productivity. Dienas garumā žurnalēju savas nodarbes un, lūk, kas sanāca:

Man liekas, nemaz nav slikti, esmu baigais darbarūķis (nu, šodien). Interesanti, kā ies tālāk.

Java

Šodien vajadzēja drusku padarboties ar Java. Bija lieliska saprašana, ko tieši vēlos panākt, darīšana nebija necik sarežģīta (jāoperē ar XML dokumentu), bet šajā valodā līdz šim nebiju uzrakstījis nevienu pašu rindiņu - tā nu gāja interesanti. Mana darbošanās varētu atgādināt bomža rakāšanos pa atkritumiem - staigāju apkārt un savācu to, kas varētu noderēt. "Tā, te mums vajadzētu tādu detaļu, paskatīsimies, kur esošajā kodā kaut kas līdzīgs ir. Ahā, rokā ir, ņemam ciet, piestiķējam..."

Pa gabaliņam lasu Mind Hacks (tur ir visādi padomi smadzeņu muļķošanai), un priecājos - aprakstītie triki sanāk. Nu, piemēram, reakcijas uzlabošanās, ja skatiens nav "fiksēts":

The gap effect can be spotted if you're asked to stare at some shape on a screen, then switch your gaze to a new shape that will appear somewhere else on the screen. Usually, switching to the new shape takes about a fifth of a second. But if the old shape vanishes shortly before the new shape flashes up, moving your gaze takes less time, about 20% less.

Es, īstenais rociņu spēles (varbūt to spēli sauc citādi) spēlētājs, varu apstiprināt, - jā, tā ir. Īsi par spēli: piedalās 2 spēlētāji, abi stāv kājās viens otram pretī. Vadītājs tur savā priekšā plaukstas, vienu otrai blakus, ar plaukstas pusi uz augšu. Otrs spēlētājs tur savas rokas, ar plaukstas pusi uz leju, virs vadītāja rokām. Vadītājam jāmēģina ar strauju kustību izraut rokas augstāk un ar plaukstu pēc iespējas stiprāk no augšas uzsist pa otra spēlētāja rokām. Ja tas izdodās, spēle tāpat turpinās. Ja otrs spēlētājs pamanās savas rokas paraut nost, spēlētāji mainās lomām. Vadītājam ir svarīgi sagaidīt "īsto mirkli", otram spēlētājam - sakoncentrēt visu uzmanību, lai īstajā brīdī parautu nost rokas. Nu lūk, spēlējot kā otrajam, daudz labāki rezultāti ir, nevis koncentrējot skatienu uz savām vai vadītāja rokām, bet skatoties tām it kā garām, neskatoties uz neko konkrētu.

Pie reizes, pastāstīšu par citu, daudz vienkāršāku spēli, ko pēdējā laikā iecienījuši mani brāļi. Spēlē tā - abi spēlētāji izmet ar rokām akmens-šķēre-papīrīt's. Vinnētājs ar vinnējušo figūru iegāž otram pa seju un spēli turpina. Pļaukas ir vissāpīgākās - ar dūri ir bail stipri sist, ar "šķērēm" vispār nevar stipri iesist.

Man arī sakārojās kaut ko citēt:

Think about it this way.... 99% of PC users are retarded. They have no idea how to do anything technical and they certainly don't want to learn. Windows is the only viable solution because people are idiots. I use linux, FreeBSD, and Windows all for different things myself but I will never expect people to just suddenly learn a new OS that requires actual thinking and problem solving skills to use.

Forši... Izbraukāju šādus tādus līkumus pa pilsētu. Biju uz Imantas ZZK nopirkt slēdzeni. Tās īsteni labās maksāja 25 - 40 latiņus. Tik daudz naudas tērēt žēl, nopirku tādu par 4 latiem un nolēmu kaut ko sameistarot no govs ķēdēm. Tad vēl biju uz vecrīgas LMT filiāli, samaksāju rēķinu, tagad atkal telefons strādā. Kopā ar māsu paēdām Barona ielas Chicko Chicken, M79 nopirku DVD rakstītāju, atbraucu mājās.

Mazais datoriņš saka: kopš šorīta braukts 1:53 stundas, nobraukti 35km, vidējais ātrums 18km/h, maksimālais - 52km/h (yay, esmu pārsniedzis pilsētā atļauto!), esot nodedzinātas 529 kilokalorijas. Parēķinām - rupjmaizes kukulī ir ~500ccal, maksā apmēram 30 santīmus. Mašīna pilsētas apstākļos šādā attālumā nodedzinātu kādus 4 litrus (īstenībā vairāk, jo visur kur varēju izbraukt "pa taisno") - 2 latiņi. Sanāk, man ir īstens studentu transports.

Sanāca jau viens stoppie - glābjot pašnāvniecisku kaķi. Uz zemes, iesāņus no manis gulēja kaķis, pēkšņi sajutās apdraudēts un palēca tieši rata priekšā. Pie jaunajiem amortizatoriem vēl neesmu pieradis, sanāca graciozs triks, tomēr dzīvnieciņš netika traumēts un pats arī tiku cauri bez nesmukuma. Būtu vēl kaut vai 3 centimetri, viss mans un riteņa svars, negatīvā paātrinājuma pastiprināts, būtu tieši kaķīšam uz vēderiņa.

PS. To riteni, man liekas, būs jāsauc par "Akmentiņš lec!"

Gatavs ir, rokā ir. Diezgan muļķīgi, ka nemāku tā gudri pastāstīt par savu pirkumu. Varu nolasīt, kas uz rāmja un detaļām sarakstīts. Ja tikai zinātu, ar ko lielīties, par ko kaunēties. Tātad - 6061. markas alumīnija rāmis (paņemu, saspiežu rokā Carlsberg bundžiņu, nodomāju, kā nu būs), aizmugurē Alivio pārslēdzējs, priekšā nevar saprast - bet nu Shimano ir. 24 ātrumi, stilīgie spīdīgie amortizatori :). Pliks ritenis maksāja Ls 183, kopā ar pārējajiem niekiem (metāla pedāļi, "ragi", spidometrs, dubļusargi, peka, darbs - uzskrūvēšana) sanāca Ls 211. Viņiem veloservisā nebija tādas pavisam lielas slēdzenes, tāpēc tā vēl nav nopirkta. Un mirgojošā gaismiņa dibenā arī vēl nav. Kā nu es tagad braukšu!

... Ojārs izbraukumā.

Grasos pirkt divriteni. Pirms iet veikalos, protams, jāizpēta, kas labs atrodams internetā. Pētu jau visu pēcpusdienu.

Skatīju interneta veikalus, ražotāju lapas, apollo velo rakstus, visādus "bicycle buying guide", un, hmm, skaidrs ir tas, ka nekas nav skaidrs.

Ja būtu jāpērk kādu detaļu datoram - nebūtu nekādu problēmu - tām detaļām ir precīzi mērāmi raksturlielumi, ir testu rezultāti un tad vēl pircēju atsauksmes. Liekas - ko lai tādam divritenim izmēra - svaru tikai. Atsauksmes par dažādu cenu kategoriju riteņiem un detaļām ir ļoti subjektīvas - katrs slavē savējo.

Sākot pētīt interneta veikalus, bija visai miglains priekšstats, pēc kā būtu jālūkojas (tāds gan ir vēlaizvien). Salīdzināju pēc bildītēm - vai ir amortizatori bez gumijas, vai ir metāla klaņi pedāļiem, vai ir disku bremzes, vai ir smukā krāsā. Turpinot pētījumus, noskaidroju vēl dažus vērtēšanas kritērijus (rāmis nedrīkst būt no Hi-ten tērauda; ja detaļu nosaukumos pavīd "Altus", "Alivia", "Acera", tad tas ir ļoti labi; jo vairāk pieminēts "Shimano", jo labāk). Noskaidrojās, ka amortizatoru, disku bremžu klātbūtne pati par sevi nav nekāds rādītājs. Pat tīri dārgiem velosipēdiem tās pašas disku bremzes mēdz iztrūkt - sanāk, ka tāda ārišķība vien ir. Tad labāk, lai nav vispār, nevis ir pats lejas gals.

Jā, un tā es pētīju un pētīju, un secināju, ka neko tādu ļoti stilīgu un tomēr ne-aizdomīgi-lētu manis izvēlētā budžeta robežās (150 - 200) dabūt nevar. Nu un tad jau, tā kā smalkas atšķirības visās tajās pēc izskata līdzīgajās detaļās noteikt nemāku, būs vien riteni atkal jāizvēlas pēc krāsas :-/

Esmu gandrīz pavisam atpakaļ no atvaļinājuma. Bildītes!

Aktieru kolektīvs gatavojas "Hamleta" uzvešanai

Šitādas bildes ir katru gadu - tā izskatās, kad vasarnieki visi reizē grib braukt uz ezeru peldēt.

No labās: Edgars, tējkanna, Jānis
Otrajā rindā: māsa Marta

Paviāniem ir atrasts pielietojums.

Mums ir mazs kaķīt's, pagaidām bez vārda. Kā tas dīvaini ir, ka dzīvnieku mazuļi izskatās tik mīlīgi - kaķīši, sunīši, cālīši, teliņi. Bet cilvēkiem - sarkans un brēc.

Dienā uzrakstu trīs rindiņas. Un tad ilgi tīksminos, cik lieliskas tās trīs rindiņas iznākušas. Vairāk rakstīt negribās - varbūt vairs nesanāks tik labi, kā iepriekš, un iesākts jau ir tik daudzsološi. 3 lieliskas rindiņas - vairāk taču no manis nevar prasīt, vai ne?

Šāda pieeja - galīgi šķērsām. Neapstājies pie sasniegtā, tēmē augstāk, un tad, ar laiku, varēsi paskatīties uz to tālo vietu zem mākoņiem, kur sākumā biji.

In the same vein, I remember reading about a pottery class where the instructor divided the class in half. One half would be graded on 'quality' - they would be graded on the best pot they produced. The other half would be graded on quantity - the more pots they threw, the better their grade, regardless of how good the pots were. The killer was this - in the end, it was the half of the class that was going for quantity that made the best pots. The group shooting for quality spent so much effort trying to craft one perfect pot that they didn't develop their skills; the group going for quantity threw so many pots that they couldn't help but improve their skills. (#)

Paspēlēju Lineage2 Latvijas serverī. MMORPG - jāskraida apkārt, jāsit monstri, jāvāc nauda, jāpērk labāki ieroči, drēbītes, karekļi. Jākačā dažādi varoņa fiziskie raksturlielumi, jāpilda questi un tā tālāk. Var iet kauties bariņos, var taisīt klanus, alianses. Spēlētājs var izvēlēties savu rasi (cilvēks, elfs, rūķis utml.), "specializāciju" - kāvējs, loka šāvējs, burvis utml.

Paspēlēju, sāka apnikt. Spēles procesi ir lēni un pamatīgi. Uzkalpošanās process ir diezgan vienveidīgs - jāsit, jāsit, jāsit. Man nav gana daudz brīva laika, lai viņu tā "pilnvērtīgi" spēlētu.

Puse manas ģimenes (mēs - brāļi paviāni), ir azartiski GTA spēlētāji - visas iznākušas GTA daļas (atskaitot, pagaidām, jauniznākušo GTA:SA) ir izspēlētas krustām šķērsām. Vakardien domāju uzspēlēt jauno GTA:SA. Kā septiņos vakarā apsēdos, tā pusčetros rītā piecēlos. Visādi patīkami jaunumi - labāka grafika (detalizētākas tekstūras un modeļi, ātri braucot ir motion blur efekts, karstās dienās gaiss virmo utml.), iespējas pašam izveidot savu varoni (frizūra, drēbītes), varonim ir kačājamas īpašības - brauktprasme, spēks, izturība, seksuālā pievilcība, resnums :). Atgriežas vilcieni (bija pirmajā GTA un tad pazuda). Visapkārt niggas.

Trešajā GTA bija lidmašīna, kas nosaukta nelidojoša putna - neatceros, kura - vārdā. Ar GTA:VC lidmašīnām varēja pat daudzmaz palidot (un parādījās helikopteri). Iekš GTA:SA mēs tiekam pie reaktīvās lidmašīnas!