Kursadarbs apmēram pabeigts, tikai vēl nav anotācijas visās trijās valodās. Latviski un angliski ir, vajag trešo. Patlaban gudroju par šādu variantu:

Sendienās, kad rakstīju paskālā, manām funkcijām arvien bija tieši viens izejas punkts - funkcijas beigās. Dažādie iespējamie izpildes ceļi tika būvēti ar if-then konstrukcijām lielā dziļumā, boolean tipa karodziņiem (bija standarta nosaukumi continue, changes_done utml.). Lai vai kā, katra funkcija tomēr tika izpildīta no sākuma līdz beigām, ar lielākiem vai mazākiem lēcieniem pāri izlaižamajiem koda gabaliem.

Function saknes(a,b,c:integer);
Var res: string;
    d: integer;
Begin
  If (a = 0) Then
    res := 'nav kvadrātvienādojums'
  Else Begin
    d := b*b - 4*a*c;
    If (d < 0) Then
      res := 'sakņu nav';

    If (d = 0) Then
      res := '1 sakne';

    If (d > 0) Then
      res := '2 saknes';

  End;
  saknes := res;
End;

Citādi jau nevarēja - nebija tāda return operatora.

Tagad apmēram vienādi daudz lietoju Python, PHP un Javascript. Ievēroju, ka manas funkcijas vairs nav tādas, kā agrāk, - tagad funkcijām ir apmēram tikpat izejas punktu, cik ir būtiski atšķirīgu izpildes ceļu. Apmēram šādi:

function saknes(a,b,c):
  if (a == 0) return 'nav kvadrātvienādojums'
 
  d = b*b - 4*a*c
  if (d < 0) return 'sakņu nav'
  if (d == 0) return '1 sakne'
  if (d > 0) return '2 saknes'

Manuprāt, šādi ir lasāmāk - ja, piemēram, funkcijas sākumā ir 7 ievaddatu korektuma pārbaudes, nav jātaisa if-then konstrukcijas 7 līmeņu dziļumā un/vai jālieto karodziņi.

Vienu brīdi, kad šīs stila, piegājiena un metodes izmaiņas ievēroju, palika bailīgi - vai otrais paraugs - ar daudzām izejām no funkcijas - nav slikts (līdzīgi, kā goto, break utml.) Pagudroju, nekādi sliktumi nenāca prātā. Visā visumā, tas atgādina tādu elastīgāku switch operatoru.

Man gadās visādas muļķības izdomāt - varbūt otrajam variantam tomēr ir kāds ievērojams trūkums?

Ja ar 5. tramvaju brauc līdz Buļļu ielai un tad pa Dzegužu ielu drusku paiet Daugavas virzienā - nokļūst Dzegužkalnā. Ziemā tur šļūcām uz plēves. Bija itin jautri. Īpašu asumu piedeva tas, ka, ja nošļūciena beigās nepagūst nobremzēt - trāpa vai nu jaunā nogāzē krūmos, ķieģeļu sienā, uz ielas, vai celmā. Lūk, uzskatāmībai, bildīte:

Bilde ir nedaudz maldinoša - šī izprieca notika jau vakarā, tumsā, bet man bija slinkums glīti iekrāsot tumšas debesis. Ar sarkanu krustiņu iezīmēta vieta, kurā parasti šļūkšanas ekipāža izjūk - tālāk kats, rijot sniegu, šļūc pa savam.

Piektdien atkal biju tajā pusē - tur ir ierīkota jauna izklaide - Tarzāna-džungļu tipa šūpoles! Stāvas kraujas malā augstā koka zarā iesieta virve ar stienīti lejasgalā. Bildīte:

Atrast vienkārši - jādodas uz Dzegužkalna augstāko punktu (zaļā bultiņa pirmajā bildē).

Kad iepērcies, iztērētās naudas nozīme ekonomikai ir lielāka par iztērēto apjomu. Nopērkot Latvijas gurķus par 3 latiem, daļu šīs naudas pārdevējs iztērēs pērkot gurķus sev, apmeklējot zvērudārzu utt. Teiksim, kādi 2 lati iecirkulēs atpakaļ naudas apritē un tiks atkal iztērēti. Tipiski, tavi 3 latiņi valsts ekonomikai nozīmē 6 latiņus.

Importētās mantas - beigta nauda. Importējot, nauda tiek no aprites izņemta un atpakaļ neatgriežas. Lielveikalā pērkot importētus banānus, daļa naudas aizies importētājam, no tā tālāk ārā no valsts.

... ekonomikas pamati.

Un tagad - kā ir ar programmatūras pirkšanu? Lielumlielā daļa pirktās programmatūras ir izstrādāta ārpus LV. Nopērkot Windows par 60 latiem, paredzams, ka ~ 50 lati pametīs valsti. Naudas aprites cikls apraujas, iztērētā nauda tiks tērēta citur, nodarbinātība pie mums neuzlabosies, valsts ekonomika neko neiegūst. Beigta nauda.

Viena no lietām, ko iegūstam līdz ar brīvo/atvērto programmatūru - iespēja izvēlēties piegādātāju. Programmu pirmteksti ir brīvi pieejami - uzturēšanas un atbalsta kompāniju var uztaisīt "no nekā". GNOME darbstaciju administrēšanai/uzturēšanai nav jāslēdz līgums ar GNOME Foundation, atradīsies vietējie darboņi - studenti, firmiņas, kas pa lēto visu izdarīs.

Šeit mazie mīkstie ar saviem kopējo izmaksu argumentiem lieliski izgāžas. Nu, pieņemsim, ka GNOME uzstādīšana un uzturēšana pirmajos piecos gados ir par 20% dārgāka. Vēlāk paliek lētāk, bet tas tā.

Tātad, iztērējot 60K latiņus, 50K aizies pāri robežai. 10K turpinās cirkulēt pie mums. Samaksājot 72K latiņus vietējajām kompānijām GNOME uzturēšanas darbiem, visi 72K paliek šeit pat.

Starpība nav procentos, starpība ir kārtās. 1 latiņš, ko valsts iegulda brīvā programmatūrā, ir 5-6x vērtīgāks par tādu pašu ieguldījumu Windows.

Nākas iztērēt nedaudz vairāk, bet tas ir ieguldījums vietējajā IT nozarē. Jaunizceptajiem universitāšu absolventiem būs vairāk iemeslu palikt savā zemē pelnīt naudu, nevis doties uz to pašu ASV. Lēts veids, kā "uzkačāt" valsts IT nozari.

Aptuvens tulkojums - atdzejojums no Dave Neary - Multiplier effect.

turpinot tēmu:

(pirms)

Draugu loka paplašināšanas darbos var noderēt šis skriptiņš - viņš sameklē tos tavus draugu draugus, kurus lasa vismaz divi tavi draugi.

- strādā!

Pa piedzīvojumiem pārejot no jaunākas uz vecāku Ubuntu sistēmu. Var nelasīt.

Kad šī gada aprīlī iznāca Ubuntu Hoary un sākās izstrāde pie Ubuntu Breezy (iznāks oktobrī), tūlīt pat salaboju savu apt/sources.list un kļuvu par priecīgu nestabilās, zaļās izstrādes versijas lietotāju. Lai gan brīdināja - sākumā, kamēr veic nopietnākās izmaiņas (piem., GCC 4), ies raibi.

Līdz pat pagājušās nedēļas beigām bija labi - ik pa laikam kaut kas salūza, tomēr nekas nopietns negadījās. Nu, un tad sāka viss pa gabaliņam vien lūzt nost. Radās neatrisināmi pakotņu konflikti, iksi nestrādāja, gudroju, - nekas cits neatliek, jāiet atpakaļ uz stabilo Hoary.

Vienāda problēma bija gan ar mājas, gan darba datoru. Sāku ar mājām. Īsumā - novācu visas grafiskās programmas, salaboju apt/sources.list atpakaļ uz Hoary, mēģināju uzlikt atpakaļ grafisko vidi. Vienā brīdī, cīnoties ar pakotņu konfliktiem, tiku tik tālu, ka iksi startējas, un varēju lietot fantastisko TWM logu pārvaldnieku:

Tad izlasīju par APT-pinning, un tālāk viss gāja gludi. Tagad, mājas sistēmā lielākā daļa pakotņu ir no Hoary un visa padarīšana strādā diezgan pieņemami.

Darbā, ņemot vērā māju pieredzi, tūlīt veicu maģisko APT-pinning procedūru, ielādējās ap 500MB ar "jauninājumiem", sainstalējās, restarts - un nekā. Kaut kas bija sagājis greizi ar udev, tas cietos diskus neatrada, kernelis neapmierināts un nekā. Cīnījos ilgi, bet, labākais rezultāts, līdz kuram tiku, bija - grafiskā vide ar pliku xterm. Galu galā pieriebās, padevos, pārinstalēju, un atkal ir jauns, ātrs, nesacūkots Hoary.

Morāle - pārcelšanās uz vecāku versiju ir ķēpīga un neprognozējama padarīšana, ātrāk un vienkāršāk - pārinstalēt.

Katram zināms, ka blogos, forumos, portālu komentāros savu "īsto" e-pasta adresi rakstīt nav īpaši gudri. Atnāks speciālas programmas - e-pasta adresu vācēji, atradīs šo adresi, un tad jau pastkaste drīz vien būs pilna ar mēstulēm.

Ir dažādi paņēmieni, kā e-pasta adreses norādīt tā, lai ļaunās programmas tās neatpazītu, bet cilvēki tomēr saprastu (vairāk).

Pāris dienas atpakaļ, forumā ieraugot kārtējo adresi formā "vārdiņš [at] vieta [dot] lv", gudroju - tā kā visi savas adreses "šifrē" tik paredzami, nevajadzētu būt problēmām uzrakstīt vācēju, kurš nodarbojas tieši ar šādām adresēm. Domāts, darīts - python skripts, kurš uz labu laimi staigā pa Latvijas lapām un ar pagaru regulāro izteiksmi filtrē ārā viltīgās adreses. Nekāds inteliģentais nav - droši vien, ka visas adreses nepamana, un nereti kļūdās, par adresi noturot, piemēram, normālu teikuma fragmentu "iešu pie tevis. Un".

Kādu laiku šo brīnumu padarbināju, un, lūk, rezultāti:

• ievāktie rezultāti
• atfiltrēti dublikāti
• gala rezultāts - ar roku izvāktas ne-adreses

Un, ja nu kādu interesē, paši varoņi:

• adrešu vācējs - emails.py
• dublikātu atsijātājs - dupes.py

PS. Netaisos kaut ko reklamēt, adreses pamēģināju ievākt vienkārši intereses pēc. Adrešu vākšanas skriptus piedāvāju ieskatam, lūdzu tos neizmantot nelietīgiem nolūkiem.

PPS. Secinājumus izdariet paši :)

Trakas lietas - sesija nāk. Datubāzēs ir tā - ja negribi visu gadu staigāt uz praktiskajiem darbiem, atnāc un uzraksti vienu lielu darbu, un staigā vesels. Tas ar ir mans plāns. Lielo darbu jāraksta datorklasē. Darbam tiek piedāvāts lietot MSSQL datubāzi, bet var izvēlēties arī citu, ja tā nodrošina nepieciešamās lietas (lasi - Oracle). MSSQL tagad sākt mācīties nav lielas patikas, domāju tikt cauri ar PostgreSQL.

Uzinstalēju datorklases datorā PostgreSQL Windows versiju, iespaidi - ļoti patīkami. Uzinstalējās, uzģenerēja savus datu failus, piereģistrējās kā serviss un pazuda no acīm.

Agrāk nebiju redzējis PGAdmin grafisko klientu, un, kad nu ieraudzīju - izskatās varen labi. Saskarne nav pārbāzta ar zvaniņiem un svilpītēm kā SQL Navigator, viegli saprotama, un, kas īpaši priecē, - latviski.

CU jausen uir aizmidzis :) actinjas shis aizveeris ;)

Pēc pēdējās ķēpāšanās ar lapas stilu beidzot var šķirstīt vecos ierakstus. Lasīju ilgi un ar interesi :). Un tad izdomāju, jēdzīgākos varētu izcelt. To būtu piedienīgi darīt gada beigās, bet man nav pacietības tik ilgi gaidīt. Un tā:

Atmiņas un muļķības

• Bunkurs
• Avārija ar zirgu
• Atmiņas par egles ciršanu
• Pasažieru vilciens
• Nokia 1610

Valoda

• Lāčplēsis
• Pasteļkrītiņi
• Ar šo muti tu arī ēd? II
• Ar šo tu arī ēd?
• Īsa pamācība efektīgu forumu komentāru rakstīšanā

Padomi

• PHP ieteikumi
• Par CSS selektoriem
• Par tālummaiņu (zoom)
• Par datu šifrēšanu
• abbr un acronym

Vēsture

• Transport Tycoon
• XTree - the rise and fall
• Aizmirstā pasaule - 4DOS

Hugin ir programma panorāmu taisīšanai. Precīzāk, tā ir grafiskā saskarne Panorama Tools - attēlu, t.sk. panorāmu, apstrādes programmu komplektam. Viens no Hugin un Panorama Tools pielietojumiem ir - pielabot ar lētajiem fotoaparātiem taisītās bildes, kurās taisnās līnijas lēcu kropļojumu dēļ neizskatās taisnas. Vai arī - panākt, ka dabā paralēlās līnijas arī bildē ir paralēlas.

Pamēģināju, un lūk, kas man sanāca:

Pirms:	Pēc:

Kā redzam, biju aizstaigājis uz Uzvaras parku. Tur kāds jaunēklis ar riteni braukāja pa puķēm.

Pa ilgiem laikiem beidzot noskatījos filmu. Filma ir par visai neprofesionālu bankas aplaupīšanas mēģinājumu, kas diezgan pamatīgi ievelkas.

Ja es tagad mēģinātu uzskaitīt visu, ko no filmas uztvēru un par ko aizdomātos, sanāktu kā ar dzīvnieciņiem, kas sākumā paši apēd, tad atrij un pabaro pārējos :/ Viena lieta, ko tomēr gribēju pieminēt - sajūtot popularitātes un brīvības garšu, nejaušie notikumā iesaistītie dalībnieki sāk zemapziņā atbalstīt tos noziedzniekus un pat sāk svārstīties, vai nepiedalīties. Ļoti līdzīgi notika arī iekš Natural Born Killers.

http://imdb.com/title/tt0072890/

Un tā, mums ir arī SWH Rock statistika. Kurš nākošais? Kristīgais Radio?

woot!

Līdzīgi, kā jau ir SWH spēlēto dziesmu statistika, tagad ir arī Skonto spēlēto dziesmu statistika. Paies laiks, varēsim salīdzināt, kurai raidstacijai plašāks repertuārs, kura vairāk "drillē hītus" utml.

Kā es tieku pie Skonto spēlētajām dziesmām. Ar SWH bija vienkārši - viņi publicē savu pēdējo 40 atskatņoto sarakstu. Skonto savukārt rāda tikai patlaban skanošo dziesmu savā pirmajā lapā, turklāt, to dara caur Flash. Drusku patēloju hakeri, dekompilēju to flash failu un noskaidroju, ka tas datus iegūst no maģiska teksta faila. Tas nav parasts teksta fails - ja viņam neiebaro "?rando=kautkas" un ticamu user agent, viņš dod ārā kaut kādas muļķības. No iegūtās teksta virknītes izlobām izpildītāju un dziesmu, tālāk visu darām kā pie SWH.

Vēl jau tā īsti labi nestrādā - dažas dziesmas izlaida, ir problēmas ar latviešu burtiem (testa piemērā atkodējas pareizi, uz servera sanāk ķeburi. Ļoti interesanti). Patlaban atstāšu kā ir, jo kļūdu ķeršana sanāk diezgan laikietilpīga - sēdi un gaidi nākošo dziesmu. Un tad nākošo, nākošo, nākošo.

Saldus sapņus vai labrīt.

Jau atkal laiks manām muļķīgajām bildēm. Šīs tika zīmētas par godu spreadfirefox.com, viņas tur nostāvēja labu laiku un, diemžēl, saņēma visai zemus novērtējumus :/.

Pati pirmā konceptbilde

Foxy on ice

Nedrīkst aizmirst arī par Thunderbird popularizēšanu.

Toms arī cītīgi popularizē - viņš savā lapā ielika manu pirmo lapsu un uzzīmēja pats savējo -

Šai bildei es uztaisīju mazo versiju -

Vēlos arī visiem atgādināt: lai arī bildes maldīgi vedina domāt, ka "Firefox" ir tāda zvēriņu suga "ugunslapsa", tā nav. Firefox patiesībā ir sarkanā panda.

The term firefox, as used to describe the Red Panda, has been propagated by its use in the web browser Mozilla Firefox, although the browser logotype is a fox with its tail on fire as opposed to a Red Panda.

Šodien sēdēju lekcijā un lēnprātīgi klausījos mūsu pasniedzēja žargonā. Sākumā tas dikti tracināja un traucēja, bet pie visa jau pierod.

Kaut kur kaut kad lasīju diskusiju vai interviju par to, kā panākt, ka latviskotie termini ieviešas sarunvalodā. Runātājs bija kāds no universitātes, iespējams, Borzovs. Viņam jautāja - nu, kā tad panākt, ka jaunos vārdus sāk lietot? Viņš teica apmēram tā - kad students sāk mācības universitātē, lielu daļu specifisko terminu viņš pirmo reizi izdzird no sava pasniedzēja mutes. Ja pasniedzējs runās pareizi, tad students sliktos vārdus nemaz neuzzinās un viss būs lieliski. Vārdu sakot, pasniedzējam jārāda piemērs.

Šo uzrakstīt pamudināja viena lekcijas prezentācijas slaida virsraksts: "Trigeri". Nu, kas tas par vārdu - "trigeri", es tādu vārdu (latviski) labprāt nezinātu. Paskatījos termini.lv pēc latviskojuma lai varētu kliegt pāri auditorijai "Kas tie tādi trigeri, vai jūs domājāt ..... ?", bet termini.lv latviskojums neatradās. Vārdam "slaids" arī, kā tikko pārliecinājos, nav latviskojuma.

Nu lūk, lai nebūtu tikai tukša runāšana un žēlošanās, domāju būvēt baigo terminu lokalizēšanas un apspriešanas IS, kurai par pamatu būtu LL10NT terminu datubāze. Galvenās lietas jau strādā, ar reģistrēšanu iekš Sourceforge gan kaut kā neveicas.

DC++ failu apmaiņas tīklu normāli nelietoju, bail palikt bez interneta. Šovakar dikti sakārojās šībrīža karstāko dziesmu - "Pīrādziņ, nāc ārā!", tāpēc saņēmos un ieinstalēju DCGUI. Izcili elegantā, ērtā un pārdomātā lietotāja saskarne mani nebeidz fascinēt.

PS. Ir vēl viens Linux DC++ klients - Valknut. Ar to man ir pat izdevies kaut ko ielādēt.

Papildināts: Pīrādziņ, nāc ārā! atradu.