No mašīnām es nekā nesaprotu, bet varu pastāstīt, ko notjūnēt savai GNU/Linux sistēmai.

Virtuālā atmiņa - RAIDā

Tā nu tas ir, lai arī cik daudz operatīvās atmiņas nebūtu, kaut kad viņa vienmēr izbeidzas. Tad sistēma ķeras pie virtuālās atmiņas, kas parasti ir vienkārši fails vai partīcija nodalījums cietajā diskā. Dzīvē tas parasti izpaužas tā, ka dators "aizrijas", cietā diska lampiņa labu laiku neizdziest, un vēl pēc brītiņa sistēma atkal sāk lēnām atgūties. Šādi gadījumi izceļas brīžos, kad atvērtas un labu laiku nelietotas daudzas un mēs pēksņi sākam uz visām pēc kārtas klikšķināt. Virtuālā atmiņa tiek lietota arī visu pārējo laiku, tikai mēs to ij nemanām.

Lai nu kā, jo ātrāka virtuālā atmiņa, jo labāk būs. Manā datorā ir divi cietie diski - abi apmēram vienādi ātri. Uz katra ir 1GB nodalījums virtuālajai atmiņai. Sistēmai bija vēlēts datus glabāt abos nodalījumos. Izskatījās, ka viņa plāns ir - piedzīt pilnu pirmo nodalījumu, tad ķerties pie otrā. Tas nav sevišķi gudri, jo, lai nu cik, bet 2.5GB operatīvās atmiņas man vēl pārāk bieži nevajag.

Nu un tad nāca ideja - kā būtu ar RAID? Saslēdzam abus nodalījumus RAID0 masīvā un iegūsim dubultu virtuālās atmiņas ātrumu (un tos pašus 2GB vietas)? Domāts - darīts -

• Atslēdzu abus virtuālās atmiņas nodalījumus - sāpīgs process, sistēma kādu brīdi uz kairinājumiem nereaģēja
• Ar mdadm no abiem nodalījumiem uztaisu jaunu RAID iekārtu /dev/md0
• Noformatēju jauno iekārtu kā virtuālo atmiņu
• Piespraudu sistēmai jauno "disku" - viss atdzīvojas

Tagad, vienīgi, atliek noskaidrot, vai tiešām palika labāk? Jo disku ātrumi tomēr nav gluži vienādi.

/tmp mape - atmiņā

/tmp mapē ir daudz visādu bieži izmantotu failiņu. Apjoma pēc viņu daudz nav, uzmontējam šo mapi atmiņā (failsistēma tmpfs). Atkal - vai palika labāk, īsti skaidrs nav. Grūti izmērīt.

atime un noatime atribūti

Pēc noklusējuma, sistēma, ikreiz, lasot failu, atjauno tā "Last access" atribūtu. Bez tā mierīgi var iztikt (pēdējā rakstīšana varētu noderēt, bet kam vajag pēdējo lasīšanu?). Te smalki aprakstīts, kā tās lietas nodarīt.

Pirmo nebiju redzējis. Nu, forša multene, viss līdzīgi kā Šrekā, Mošķīšos, Lieliskajos - kā nekā, autori tie paši.

http://imdb.com/title/tt0120363/

Par dikti patriotisku robežsargu, kurš pat brīvajā laikā vaktē robežu, lai kāds meksikānis neiespruktu ASV. Izdomā uzņemt video, kurā demonstrē, cik viegli nelegāli tikt pāri robežai. Mūsu robežsargu nosauļo, pielīmē ūsiņas un viņš pāriet robežai. Un tad sākas trakas lietas, - pēc naudiņas samaksāšanas un robežas nelikumīgas šķērsošanas viņam neizdodas izkrist no lomas un aizlaisties, jo visur apkārt puiši ar automātiem un liek gadu strādāt uz lauka.

Filma parāda - nekāda rožainā dzīve tiem meksikāņu imigrantiem nav. Tomēr viņi māk samierināties un iztikt ar to, kas ir. Savukārt izlepušajiem amerikāņiem nekad nekas nav labi.

http://imdb.com/title/tt0309622/

ASV cīņa ar terorismu tādā veselīgā skatījumā. Joki bija labi, ne gluži tādi, ka būtu pa zemi jāvārtās, bet nu, forši. Atstāstīt nevar, to ir jāredz.

Lasu citātus, smeju, un nevaru izvēlēties, kuru ielikt. Filmas pamattēze:

See, there's three kinds of people: dicks, pussies, and assholes. Pussies think everyone can get along, and dicks just want to fuck all the time without thinking it through. But then you got your assholes, Chuck. And all the assholes want us to shit all over everything! So, pussies may get mad at dicks once in a while because pussies get fucked by dicks. But dicks also fuck assholes, Chuck. And if they didn't fuck the assholes, you know what you'd get? You'd get your dick and your pussy all covered in shit!

Un tad vēl:

Joe: It looks like one of the terrorists is saying something.
Gary Johnston: [Waving the distress signal towards Joe and Chris] It's me! It's me!
Chris: What's he saying?
Joe: I think he's saying, 'Kiss me! Kiss me!'
Chris: SMART-ASS MOTHERFUCKER!

Gary Johnston: [Gary sees the limo] Oh I get it. I'm supposed to get in your car and let you put your finger inside me. Then if I go down on you I get a movie part.
Spottswoode: Uh no... I just want to show you something.
Gary Johnston: Yeah I bet you do.

http://imdb.com/title/tt0372588/

OOo2 beidzot ir parādījusies Ubuntu repozitorijā krātuvītē, beidzot varu izmēģināt. Tā, protams, vēl ir diezgan negatava versija, bet nu, prieks jau tāpat. Lūk, kāds viņiem patlaban amizants splash screen:

Kamēr nav pieslēgta Gnome/GTK, redzam, kā OOo2 izstrādātāji cītīgi skrien pakaļ un atdarina MS Office:

Kad ir Gnome integrācija, viss jau izskatās kā pie cilvēkiem:

Žokļi. Šī ir klasiskā haizivjfilma, ar kuru salīdzināja, piemēram, Open Water. Nav sarežģīta sižeta, nav stāsta, un nav jau arī vajadzības - haizivju filmas sastāv no bailēm. Redzējis to pašu "Open Water", un tad vēl Deep Blue Sea, nevarētu teikt, ka biju ļoti pārbijies, bet brīžiem neomulīgi palika.

http://www.imdb.com/title/tt0073195

Vienkārši - sēdi, skaties un baudi. Laikam jau esmu par stulbu šādas raudzes filmām, un daudz zemtekstu un dziļo domu palika nepamanīti/nesaprasti, tik un tā patika.

http://2004.arsenals.lv/index-lat.php?p=3&id=9

http://www.imdb.com/title/tt0274428

Pamatīgi savīts, "kārtainais" stāsts. Filmai ir diezgan aprakstošs nosaukums. Puišu draudzība/mīlestība, mācītājs - pedofīls, un kā tur viss interesanti tālāk izveidojās.

http://www.imdb.com/title/tt0275491

Šīs lapas vizuālais noformējums tapa tā pēkšņi, nu, sagribējās pazīmēt. Vakardien atkal notika līdzīgi. Sākumā uzrāvu vienu šedevru ar zīmuli uz papīra, pēc tam uzzīmēju šito

Nezinu, ko šeit pierakstīt.

Man ir (svinīgi) multimēdiju klaviatūra. Strādā arī.

Tā kreisajā malā ir mājiņa, tā atver Home mapīti. "F" burts, protams, atver Firefox. Pārējās pogas ir skaļumam un dziesmu pārslēgšanai.

Klausos Raimonda Paula Paula albumus "Zelta 60" un "Zelta Dziesmas Nr. 1". Smuka mūzika, bet brīnos un brīnos, - albumu ripotājs izvilcējs bijis ar humora izjūtu. Lielākai daļai dziesmu žanrs ir norādīts "Oldies", bet, izrādās, V. Lapčenoks izpilda arī "Reggae" un "Tribal" mūziku, M. Zīvere un zēnu koris - New Age (gluži kā Svešie!)

No rīta puses acis bija tā samocītas, ka vairs nevarēju monitoru noturēt fokusā. Gāju ārā, sniegainā pastaigā. Trakas lietas tajā Arkādijas parkā notiek. Esmu atgriezies, - uzcepu tostermaizes, attaisīju alu, viss ideāli. Ja ne tā rītdiena.

Mans pašreiz lietotais BitTorrent klients ir Azureus. Lielisks klients, labi strādā, visu ko var nokonfigurēt un pielāgot, bet ir dažas nelaimes:

• Rakstīts iekš java (sataisu tādu sejas izteiksmi, kā pēc iekāpšanas kakā)
• Saistīts ar iepriekšējo - rij atmiņu. Kaut kas tur ar atmiņu galīgi nav kārtībā, rekords ir 1.3GB atmiņas, ko reiz bija atļāvies savākt. Droši vien būtu ņēmis vēl, bet beidzās virtuālā.

Citi klienti - uz Linux ir dabūjami dažādi "Bit-something" - uz oficiālā klienta bāzēti brīnumi. Cik esmu redzējis, katrs no viņiem operē ar vienu failu (bet man, piem. patlaban, koplietošanā ir 28 faili). Rādās, ka paredzēti apmēram šādai lietošanai - nokačā, padalies, izslēdz un aizmirsti. Nevis - nokačā un tad dalies ar citiem līdz beidzas vilcēji/torrents nomirst.

Skatījos, Ubuntu izstrādātāji arī lauza galvu un gudro, kur ņemt normālu GTK-bāzētu BitTorrent klientu.

Un tad notika tā, kā parasti notiek, kad laika blakuslietām galīgi nav, - iedomājos - "jāpačakarējas!". Pagājušogad jūlijā jau drusku biju krāmējies ar Glade un GTK, tāpēc diezgan ātri tiku zirgā.

Uzzīmēju šādu programmas prototipu (un, manuprāt, neko īpaši sarežģītāk tur arī nevajadzētu taisīt, atceramies, less is more). Iemācījos no Python gala šo logu kontrolēt un mainīt tam saturu.

Paskatījos, kā tur īsti ir ar BitTorrent aizmugures daļu, kā viss izskatās. Izskatās ļoti labi - skatoties, kā strādā kaut vai btdownloadheadless.py, viegli saprast, kā savu GTK brīnumu sajūgt kopā ar BitTorrent aizmuguri.

Vismaz šobrīd, es tālāk nesaskatu nekādas dižās problēmas, kas traucētu panākt, lai tā programma strādā. Darīšanas vaina. Nonācis pie šāda slēdziena, šorīt piecos devos gulēt. :)

Tagad, būs krietni jāpiespiežās zubrīt lieldatoru asembleru un neaiztikt šo. Ja nezubrīšu, pirmdien un pēc tam būs ļoti ļoti slikti.

Jāraksta referāts, lasu šo un to par izvēlēto tēmu. Itin interesanti. Uzdūros uz šādas pārsteidzošas atklāsmes:

So, if pigs fly, if pigs do indeed fly, then it's true that pigs fly.

Apzinoties, kādus parasti lieku debug paziņojumus, palaižu grep -R "woot" *

Beidzot manai linux darbvirsmai ir tas, kas Win2K/XP lietotājiem ir bijis jau diezgan daudz gadus - īsti puscaurspīdīgi logi, ēnas, logi iznirst nevis izlec. Pie šiem labumiem tikt mūsdienās jau ir gluži viegli - tā composite padarīšana x.org serverī ir jau labu laiku, ubuntu neilgu laiciņu pārgāja no XFree86 uz x.org - viss kā uz paplātes. Ar ātrdarbību tā ir kā ir, un ar stabilitāti arī, bet tas jau nāks ar laiku.

Šķirstīju janvāra e-pasauli un vienā bildītē bija trīs pusplikie ubuntu cilvēciņi (tie, kas parasti redzami sadevušies rokās). Papētīju šo lietu, un izrādās, ka ir pakotne ubuntu-calendar, kurā katru mēnesi dabūjam jaunu ekrāntapeti. Nu, kā jau kalendārs. E-pasaulē bija redzama oktobra tapete -

Pārējo mēnešu bildītes var apskatīt šeit (pašā apakšā)

Veicu zinātnisku pētījumu. Dzeru alu un pētu, kā pakāpeniski mainās darbošanās stils. Agrāk biju tajās domās, ka reibums, piemēram, programmējot, vienkārši samazina darba produktivitāti. Sanāk gana sakarīgs kods, tikai uzrakstīšanai paiet krietni vairāk laika. Tomēr rādās, ka ir vēl citas nianses. Reibumā lietām "pieeju vienkāršāk", problēmām nemeklēju loģisko cēloni, bet mēģinu pirmo risinājumu, kas nāk prātā. Zināšanu bāze nepapildinās, problēmsituācijās mēģinu risinājumu izrakāt no tā, ko jau zinu. Uztveres un koncentrēšanās traucējumi - lasu lekcijas konspektu un katru rindkopu nākas pārlasīt divreiz. Un, ik pa brīdim pagriežu skaļāk mūziku.

Hā, Gentoo un *BSD nav vienīgie, kas var lepni rakstīt "make world" un visu sistēmu pārkompilēt. Izlasām pamācību un laimīgi kompilējam savu debiānveidīgo sistēmu. Vienīgā nelaime, - manis patlaban lietotais Ububtu Hoary patlaban ir pašā izstrādes karstumā. Tas nozīmē, katru dienu ielādēju ~20MB atjauninājumu binārā formā. Ja pāris dienas aizmirstās atjaunināties, gadās visi 100MB un vairāk. Diezin vai, pie šādiem apjomiem, pārkompilēšanā iegūtais papildus ātrums atsvērs kompilēšanai patērēto laiku.