Dodgeball ir reti trula spēle - tautasbumba ar 6 bumbām reizē, bez komandu kapteiņiem.
Kārtīga popkorna un diezgan trulu joku komēdija, Bens Stillers ir savā labākajā formā. Par kādu dziļāku filmas jēgu droši aizmirstiet. Bet tāpat jautri, nav daudz jādomā.
http://imdb.com/title/tt0364725/
The great game of death. Dikti dīvaina filma. Patika - tas nav gluži īstais vārds, bet, nu jā, patika.
Atceros, pamatskolā mēs rakstījām diktātus. Skolotājai bija speciāla grāmatiņa ar diktātu tekstiem. Rakstot diktātu, protams, domāju līdzi, ko rakstu. Reiz diktātā bija, liekas, J. Jaunsudrabiņa teksts, kurā viņš stāstīja, - ir karsta vasaras diena, un viņš tīra grāvi - ar lāpstu met ārā visādas draņķības, pielīdzina grāvja malas, un palēnām virzās uz priekšu. Autors atzina - "tas bija patīkams darbs". Rakstīju un domāju - kā gan grāvja rakšana karstā vasaras dienā var būt patīkams darbs?
Nezinu, kā tur īsti bija ar Jaunsudrabiņu, bet esmu atradis, ka dažādus sistemātiski un akurāti veicamus darbus darīt tiešām ir tīrā spēle - ja sevi noskaņo tā - tas ir patīkami, ko es pašlaik daru. Labi padodas, ir redzams progress, ko vēl vairāk var vēlēties? Un, ir gana daudz citu nodarbju, kas ir nesalīdzināmi nepatīkamākas.
Mūsu diženā un ultrastilīgā informācijas sistēma ar daudzajām usability fīčām, eyecandy utt. bija pamazām un nemanāmi palikusi par izteiktu Gecko-only produktu. Visu laiku testēta uz Mozilla/Firefox, tā uz IE6 izskatījās, nu, apmierinoši, uz vecākiem IE - briesmīgi.
Nu lūk, šodien savācu bariņā IE5, IE5.5, IE6, Firefox un Operu, visos atvēru mūsu IS pirmo lapu un ķēros pie grāvja labošanas. Vienu pa vienai atradu problemātiskās CSS definīcijas un pārrakstīju. Sākumā uz visiem pārlūkiem baudāmā stāvoklī tika dabūta portāla pirmā lapa, tad devos dziļāk.
Tipiskās problēmas bija ar fontu izmēru neatbilstībām, ">" lietojumu CSS selektoros, IE nedraudzēšanos ar :hover un atšķirīgo izpratni, kā jārēķina platumus un augstumus. Visādi tradicionāli risinājumi -
Visu jau vēl nepabeidzu, bet ir labs progress. Un pašam prieks.
Eju uz lu.lv skatīties lekciju sarakstu un nesaprotu - kā man tā gadījās ietrāpīt TVNetā?
Joki tādi diezgan truli, bet, skatoties vieglā reibumā, bija pašā laikā.
http://imdb.com/title/tt0374900/
Līdzīgi kā ar riteņa nosperšanu, es jutu - agri vai vēlu tas notiks, - operējot produkcijas db konsolē, uzrakstīšu kaut ko nepareizi. Vakar tas arī notika un viss sabruka. Nekāda patīkamā sajūta nebija. Rezerves kopijas ir, - arhaiska postgresa jēlo datu veidā. 3 stundas sistemātiskas čakarēšanās un viss, liekas, ir atkal kā sākumā.
Aizvakar atkal nodarbojos ar baigo zinātni - atkal nolasīju tās SC draudzības saites, sarēķināju lietotāju maģiskās krutuma vērtības un, atceroties nelineāro programmēšanu, mēģināju viņus kaut kā jēdzīgi izvietot plaknē. To var iztēloties apmēram tā - ciešā pulciņā nejauši sastājušies visi SC lietotāji. Starp katriem diviem draugiem ir ielikta liela atspere. Tā atspere ir tāda, ka viņu ir grūti izstaipīt ļoti garu un arī grūti saspiest pavisam cieši (lai visi nesalīstu vienā punktā). Jo lietotāji ir krutāki, jo lielāka atspere. Cerēju, ka atsperes pārstums lietotājus uz to īstajām vietām. Nu lūk. Rezultāts - nekas jēdzīgs nesanāca. Lielais lietotāju bars, protams, kaut kā īpaši sakārtojās (sākotnējais bariņš ir nejaušs, galarezultāti, gan ar dažām kopīgām iezīmēm, arī ir diezgan nejauši), bet nekādas atsevišķas grupiņas, kā cerēts, neveidojās. Ja tā padomā, - diezgan loģiski. Iedomājamies lielu lietotāju kamolu, visi krustu šķērsu savienoti ar, ak šausmas, atsperēm. Vajadzētu diezgan lielu spēku, lai tādu kamolu izstaipītu. Tātad, secinājums, ciba ir ļoti cieša un draudzīga vide, urā!
Neskatoties uz to, ka dikti dikti līdzīga Butterfly Effect, - tīri interesanti.
Cik sapratu - melnie ar baltajiem cīnījās, cīnās un cīnīsies. Bet tādu galveno domu, lielo vēstījumu, dziļo jēgu neuztvēru. Laikam jādabū labāki subtitri un jāskatās vēlreiz :/
Tom Hanks. Catherine Zeta-Jones. Drama, Comedy, Romance.
Man jau dikti patika. Mīļi, uzjautrinoši, interesanti.
http://imdb.com/title/tt0362227/
Par taksistu, kurš nejauši sapinās ar pasūtījuma slepkavnieku. Nebija garlaicīgi.
http://imdb.com/title/tt0369339/
Kādu laiku atpakaļ noskatījos Helen of Troy domājot, ka skatos Troy. Abas filmas ir par vieniem un tiem pašiem notikumiem, tomēr ir diezgan atšķirīgas - piem. Piem. Agamemnons pirmajā ir kārīgs ~ 35 gadus vecs vīrišķis, otrajā - vecs nelietis.
Nezināju, ka visos tajos Trojas notikumos vispār piedalījās Ahillejs. Nepatīk, ka tik gara.
http://imdb.com/title/tt0332452/
Ļoti vienkārši - datori paliek ātrāki, cenas stāv apmēram uz vietas. Nez', kā tagad jūtas tas, kurš pirms ~8 gadiem nocirta mežu un nopirka Pentium90 DOOM spēlēšanai.
Turpinājumā - dažu datorkomplektu cenas no '96 - '04.
DIVI bildītes - negaidīti daudz pazīstamu seju.
Rakājoties pa veciem žurnāliem, var visu ko interesantu uziet -
Bilde nāk, laikam, no šejienes -
Šajā mācību gadā esmu jau 3. kursa datorzinātņu students LU (cik lepni izklausās). Pavadīta pusotra mācību nedēļa, vēlos pastāstīt par iespaidiem.
Pie Stroda. Šis tiek uzskatīts par lielu bubuli - visi stāsta, cik te grūti un sarežģīti, nekā nevarot saprast utt. Diezin vai būs tik traki. Pasniedzējs stāsta gana saprotami un plānveidīgi. Visa kodēšana notikšot uz Exigen lieldatora, kuram var pieslēgties tikai no LU datorklasēm. Pamatojums - lieldatoru assemblers esot vienkāršāks kā x86 assemblers. Droši vien tā arī ir, bet, līdz ar lieldatora lietošanu, ir daudz klapatu - katram vajag savu lietotāju, būs jāiemācās daudz ar kursu tieši nesaistītas lietas - kā uz lieldatora kopē failus, kompilē programmas utt., nevarēs strādāt no mājām. Tiklīdz datorklasēs paspruks kāds vīruss (notiek ~ reizi nedēļā, un tad viņi tūlīt visus datorus pārliek no Ghost imagēm), darbs apstāsies.
Vārdu sakot, paliek iespaids, ka visa tā lieldatora padarīšana ir tāpēc, ka - tā ir stilīgāk, un te zinātāji var pazīmēties ar savām citādi reti izmantojamajām lieldatoru zināšanām.
Tā citādāk - tiekam apmācīti lēni un pamatīgi. Piemēram, visu otro lekciju pavadījām, pārveidojot skaitļus no vienas skaitīšanas sistēmas otrā, un veicot aritmētiskās darbības ne-decimālajā sistēmā (lieta, kurai būtu jābūt mācītai informātikā 9. klasē). Strods atzīmē, ka ar aprēķiniem heksā nodarbojas jau gadu desmitiem un ir labi ietrennējies - kā viņam neveicas, dzīvē ir daudz interesantāku lietu ko darīt. Nu re, izlikos ļoti gudrs, ejam tālāk.
Pirmajā lekcijā mums bija lielais teātris, kamēr pasniedzējs panāca, ka bildi no viņa portatīvā rāda arī projektors.
Ar fiziku ir sarežģīti. Līdzīgi kā ar latviešu valodu vidusskolā, vai angļu valodu pirmajā kursā. - fizikas pamata lietas jau ir iemācītas vidusskolā. Mācīt tālāk jaunas lietas tomēr nevar, jo klausītāju zināšanu līmenis ir ļoti atšķirīgs - cik katram vidusskolā ir mācīts un cik katrs paguvis aizmirst. Tas, ko dabūjam - atkārtojums. Vienā lekcijā tika ar bīdmēru mērītas nagliņas, vienā risinājām galīgi vienkāršus mehānikas uzdevumus - nu, piem., mašīna no dota sākuma ātruma bremzē ar tādu un tādu paātrinājumu, cik tālu viņa nobrauks.
Turpina Ikaunieka iesākto. Priecē, ka māca ātrāk. Tik ļoti nepriecē, ka ir bijis jau viens "mazais kontroldarbs".
Pasniedzēja - Inese Bula no Matemātiskās analīzes pirmajā kursā. Redzēs, kā būs tālāk, bet pagaidām izskatās vienkārši, skaidri, saprotami - jo sākām ar īsu mat. analīzes atkārtojumu. Priekšmeta nosaukums jau skan ļoti daudzsološi, bet tas, kas visu laiku tiks darīts, - tiks pētīts, kas interesants sanāk, ja izvēlas funkciju un rēķina šādu skaitļu virknīti - (x, f(x), f(f(x)), f(f(f(x))), ...). Kā būs - dzīvosim, redzēsim.
Ievadlekcijā nepastāstīja neko daudz, kas tad īsti tiks mācīts - pamatot, pierādīt. Tik, cik pastāstīja, izskatījās, ka būs ļoti noderīgi. Pasniedzējs atzīmēja (atceros aptuveni)- Jūsu vecumā jūs vēl īsti nezināt, kas jums ir vajadzīgs. Ap 30 gadiem - tad jūs zināsiet, bet tad jau būs par vēlu
.
Sākumā biju skeptiski noskaņots - vē, mācīs mums, kā strādā, nu, piemēram, datora barošanas bloks. Zināšanas par datoru uzbūvi, tehnoloģijām - ātri novecojošas, kam man tādas vajag. Pirmajā lekcijā R. Rūmnieks iepazīstināja ar skaitļotāju attīstības vēsturi - sākot ar skaitīkļiem, un tikām apmēram līdz 1940. gadam - palika itin labs iespaids. Nezinu, vai uz šo iešu, jo pārklājas ar Programmu testēšanu.
Pagājušā semestrī G. Arnicāna Pamatalgoritmi bija vienīgais priekšmets, kas tā īsti patika - lielā mērā pasniedzēja mācīšanas stila dēļ. Ar labām priekšnojautām gāju uz programmu testēšanu. Nevar īsti saprast, kā būs - izskatās, ka lielākoties dabūsim sausu teorētisku materiālu. Bet, nu, jāpastaigā vēl, jāpaskatās.
Pagājušo semestri cik varēju, gāju uz specsemināru "Attēlu analīze un sintēze" - jo tur ir (vismaz man) dikti interesanti. Jā, un Datoru grafikā ir līdzīgi. Šonedēļ būs pirmie specsemināri, domāju, ka staigāšu uz to pašu, uz kuru pagājušogad.
Piekdiena - C daļu diena. Ekonomika likās liels ļaunums, kultūras vēsturi mācījos vidusskolā, bet filozofija - tur varētu būt labi.
Apskatāmās tēmas, liekas, ir un būs gana interesantas. Vienīgais, pasniedzējs runā diezgan juceklīgi un lēkā pa tematiem. No eksaktajiem fizmatiem nāca jautājumi "A kāpēc mums to filozofiju vajag?" un "Vai tajā filozofijā vispār kaut ko var pierādīt?" - bija interesanti.
Kā jau nosaukums vēsta - visa filma par ģenētiski modificētu kukurūzu un topošo vientuļo māti, kas pret to cīnās. Nekā tāda ļoti īpaša, skatīties var.
Galvenā ir Jena Melone - tā pati, kas iekš Saved! un Donnie Darko.
