Page 35

Home Room

Apr 04, 2004

Labi. Filmas beigās skan Sarah McLachlan - Sweet Surrender.

GFS

Mar 31, 2004

Google File System

S2 stili u.c.

Mar 29, 2004

Padarbojos ar SC S2 stilu sistēmu (rezultātā cieta filmu apraksti), sajūtas bija ļoti līdzīgas, kā toreiz, kad sāku saprast, kā darbojas S1 sistēma. Sākumā neko nesaproti, kur ko rakstīt, kā kaut vienu burtu ar savas stilu sistēmas palīdzību dabūt uz ekrāna, bet, kad nāk sapratne, nu, tad viņa atnāk. Neko jaunu gan nepateikšu, bet tiešām, ar S2 var visu vellu dabūt gatavu. Ienāca prātā, kā ieviest rakstu dalījumu pa kategorijām (kategorijas "Par mani", "Par manu suni", "Lejupielādes" utt.) - iespēju, kas izmantota teju katrā MovableType blogā, bet kuras nav LiveJournal blogos. Gaužām vienkārsi - izveidojam vairākas dienasgrāmatas - "cu", "cu_par_mani", "cu_par_suni", "cu_lejupielades" utt. Dienasgrāmatas "cu" draugos saliekam pārējās izveidotās. Ar S2 līdzekļiem noformējam draugu lapu lai tā izskatītos kā pirmā lapa. Katras kategorijas rakstu rakstām attiecīgajā dienasgrāmatā. Visām dienasgrāmatām ir viens stils, visas saites ir saskaņotas, lai lietotājs, staigājot apkārt, nejustu, ka "lēkā" pa vairākām dienasgrāmatām. Savu īsto draugu žurnālu var turēt jebkurā no papildus dienasgrāmatām. Gluži vienkārši, vai ne?

Bridget Jones's Diary

Mar 28, 2004

Hameleoni vienā sērijā :).

Abi liktenīgie vīrieši bija arī iekš Love Actually, tikai tur viņi nebija nāvīgi ienaidnieki.

XTree - the rise and fall

Mar 28, 2004

Nesen rakstīju par 4DOS, šovakar vēlos pastāstīt par citu leģendām apvītu programmu - XTree. Šoreiz neiedziļināšos XTree iespēju smalkumos, iepazīstināšu ar XTree vēsturi. Patiesībā, vēsture nereti ir visai interesanta, daudz interesantāka, kā likās skolā. Stāsts būs visumā sērīgs un nostaļģisks un tiks pa lielākajai daļai tulkots/pārstāstīts no XTree fanu lapas. Stāstījuma noslēgumā būs fragments no XTree galvenā izstrādātāja Jeffrey C. Johnson atmiņu stāsta, par XTree nosaukuma rašanos un par drudžaino gatavošanos XTree pirmajai publiskajai parādei 1985. gada 1. aprīlī.

Atskats pagātnē

1978. gadā, kad personālo datoru industrija vēl bija bērnu autiņos, tika nodibināta kompānija "Executive Systems Inc." (ESI). ESI sākotnējā nodarbošanās bija konsultācijas un programmēšanas līgumdarbi.

Tikai trīs gadus iepriekš tika izlaists pirmais personālais dators - MITS Altair 8800 - ar 2MHz 8 bitu procesoru, 256 baitiem (!) operatīvās atmiņas, bez klaviatūras vai ekrāna, tikai 34 gaismiņas un 25 slēdži.

Pirmie personālie datori, kas kaut cik atbilstu mūsdienu priekšstatiem, parādījās 1977. gadā - Apple II un Commodore PET. Gadu vēlāk, 1978. gadā, tika dibināta ESI.

1981. gadā IBM iepazīstināja pasauli ar savu IBM PC. Šis modelis uzstādīja personālo datoru standartus vairākām sekojošajām desmitgadēm. Daudzas no IBM 1981. gada modeļa arhitektūras iezīmēm ir saglabājušās vēl mūsdienu datoros. IBM nolīga Microsoft izstrādāt operētājsistēmu savam PC. Tā kā Microsoft tolaik nebija nekāda pieredze OS izstrādē, tā nopirka QDOS ("Quick and Dirty Operating System" (!)) no "Seattle Computer Products". Faktiski, QDOS bija citas operētājsistēmas, CP/M, klons. Līdz ar to pirmā DOS versija bija visai līdzīga CP/M, piemēram, tai nebija hierarhiskas failu sistēmas. Unix stila failu sistēma (kā arī, piemēram, piekļuve cietajam diskam) tika iestrādāta tikai DOS 2.0, kas iznāca 1983. gadā. Jāpiebilst, ka tolaik cietais disks bija tikai papildus ārējā iekārta, ko arī tikai retais varēja atļauties.

Šajā laikā ESI nodarbojās ar dažādiem pasūtījuma darbiem Epson personālajiem datoriem - BIOS izstrāde un dažādas papildprogrammas. Darbi veicās labi un pasūtījumi no Epson saradās arvien vairāk un vairāk, kā rezultātā, ESI saradās arvien vairāk failu un dokumentu, izkaisīti pa vairākiem cietajiem diskiem un simtiem diskešu.

Tā kā tolaik PC datoriem nebija pieejama praktiski nekāda programmatūra šādas saimniecības organizēšanai, ESI nācās to izstrādāt pašiem :). Tika izprojektēta programma, kas dotu grafisku diska satura pārskatu saglabājot iespējas vienlaicīgi izpildīt DOS komandas. 1984. gada nogalē dzima XTree.

Kas ir XTree

Citējot agrīnu XTree rokasgrāmatu:

"The purpose of XTREE is to facilitate the file and directory maintenance process by providing you commands to access, delete, rename, view, move, list, or show any and all files within any and all directories on your floppy and hard disks. XTREE is remarkable for its ease of use, clarity of organization, and multitude of services. XTREE presents a visualization of the directories, subdirectories, and files on your disks in clear, graphic screen displays. Statistical data is also displayed at all times; this data is updated as you perform your tasks."

Neprecīzs tulkojums:
"XTree pamatuzdevums ir failu un mapju pārvaldība - dzēšana, pārsaukšana, satura apskate, pārvietošana, jebkuras mapes vai visa diska apskate. Jāatzīmē XTree lietošanas ērtums, pārdomātā organizācija, un iespēju plašums. XTree diska struktūru attēlo grafiski, kā arī sniedz statistiskus datus, kas nepārtraukti tiek atjaunoti."

The Rise...

XTree pirmoreiz publikai tiek parādīts 1985. gada 1. aprīlī, West Coast Computer Faire - vienā no tā laika lielākajām datoru izstādēm. Tolaik XTree sastāvēja no viena izpildāmā faila 35KB izmērā (jāatceras, ka tolaik tipisks 5,25" disketes izmērs bija 180KB). XTree pirmā parādīšanās izrādījās veiksmīga, programma tika ievērota un atzinīgi novērtēta. Tā saņēma prestižo PC Magazine "Editor's Choice" balvu (tāpat kā vēlāk XTreePro 1987. gadā un XTreeProGold 1990. gadā).

Tūlīt bija arī komerciāli panākumi, XTree vienkārši bija īstais produkts īstajā laikā (un, starp citu, izlaists gadu *pirms* sava lielākā konkurenta, Norton Commander).

Tajā pašā 1985. gadā tika izlaista XTree 2. versija, kas iekļāva daudzas jaunas noderīgas komandas (pazīstamas kā "Alt" izvēlne). Šī versija kļuva tiešām populāra, un, pat vēl piecus gadus vēlāk tā tika atkārtoti izlaista kā bezmaksas izmēģinājuma versija. Uzskata, ka tas ticis darīts tāpēc, ka komerciālās versijas stipri cietušas no pirātisma. ESI izlēma izlaist bezmaksas versiju, jo daudz labāka versija jau bija veikalu plauktos, un XTree 2.0 bezmaksas versija kalpoja kā lēta reklāma.

1987. gadā iznāca XTreePro un 1989. gadā - XTreeGold versijas, abas papildinādamas programmu ar dažādām jaunām iespējām, piemēram, 1Word ASCII redaktoru un iespēja strādāt ar ARC formātā kompresētiem failiem.

Tobrīd XTree markas produktus jau izstrādāja "XTree Company" - ESI kompānijas daļa. Tika nolemts izplatīties tālāk par DOS vidi un radās XTree versija Novell datortīkliem - XTreeNet, XTRee Unix versijas un XTreeMac - Macintosh versija.

XTreeMac versija izrādījās neveiksmīga - pēc failu pārvaldības programmas Macintosh vidē nebija pieprasījuma, jo, pretstatā DOS, Macintosh jau saturēja grafisku lietotāja saskarni failu pārvaldīšanai. Lai arī XTreeMac bija dažas citur neatrodamas iespējas, tās noderīgums Macintosh lietotājiem nebija acīmredzams, un tā neguva atsaucību. Gadu pēc XTreeMac projekta uzsākšanas tas tika pārtraukts.

Tajā pašā laikā, kompānija vairs nenodarbojās tikai ar failu pārvaldnieka izstrādi, tā nodarbojās ar vairāku citu veiksmīgu produktu izstrādi - XTree Tools for Networks, NetControl SNMP Console Manager, the HOT menuing system, un ViruSafe, - no EliaShim Micro pārpirkts vīrusu ķērājs. XTree Company bija izveidojusies par veiksmīgu, 20 miljonu vērtu kompāniju

Intreresanti, ka XTree Company izcēlās arī dažādos citos veidos, piemēram, 1989. gadā tika realizēta pirmā programmatūras amnestijas kampaņa ASV, divus gadus vēlāk XTree kļuva par pirmo lielo programmatūras izstrādes kompāniju, kas rūpējas par vidi, "Project Green" ietvaros viņi sāka pievērst īpašu vērību programmatūras iepakojuma atkalizmantošanas iespējām (man ir bijusi tā laime turēt rokās oriģinālu XTreeProGold 3.0 iepakojumu (ar visu saturu), un tiešām, uz iepakojuma bija "Project Green" simbolika un informācija, ka iepakojums izgatavots no atkalizmantojamiem materiāliem).

Programmatūra tika pastāvīgi uzlabota, pamatā balstoties no lietotāju ieteikumiem, un 1993. gadā XTreeGold 3.0 pilnā instalācijā no sākotnējiem 35KB bija izpletusies jau uz 3MB. Tik un tā šī programma ir viens no retajiem piemēriem, kur (gandrīz) visi papildinājumi ir tiešām noderīgi un nav tikai tāpēc, lai būtu ko rakstīt programmas izmaiņu vēsturē.

... and fall

Microsoft Windows gūstot panākumus agrīnajos deviņdesmitajos, XTree Company arī vēlējās iesaistīties jaunajā, strauji uzplaukstošajā tirgū. Tika ieguldīts daudz resursu un pūļu XTree Windows versijas izstrādē, un 1992. gadā XTree for Windows 1.0 ieraudzīja dienasgaismu. Šai versijai vairs nebija daudziem tik ierastās taustiņu kombinācijas, toties bija jauna, modīga grafiskā saskarne. Šai versijai bija palicis visai maz kā kopīga ar savām DOS "radiniecēm". Sanāca līdzīgi kā ar XTreeMac - lai arī XTreeWin bija rūpīgi izstrādāta, spēcīga un lieliska programma (ko nevar teikt par daudzām citām Windows programmām) - tā nesa finansiālu neveiksmi. Redzot Windows uzplaukumu, tika nospriests, ka investīcijas XTree izstrādēs turpināšanā vairs nenesīs peļņu.

Pēc vairāk kā sešu lielisku darbu izlaišanas savā pēdējā pastāvēšanas gadā (piemēram, XtreeGold 3.01 (pēdējā DOS versija), XTreeWin 2.0, XTreeNet 3.01), kompānija kļuva par upuri pastāvīgi pieaugošajam IT kompāniju apvienošanās procesam. To 1993. gada novembrī nopirka konkurējošā Central Point Software. Lai arī oficiāli tika paziņots, ka tā ir apvienošanās, faktiski tā bija pārpirkšana. Lai nu kā, Central Point, kas paši cieta no finansiālām problēmām, nevarēja ilgi priecāties par savu jaunieguvumu, jo viņus pašus pēc pusgada nopirka cita kompānija, - Symantec.

Symantec, dibināta 1982. gadā, savu laimi datorprogrammu tirgū izmēģināja, galvenokārt nodarbojoties ar savu veiksmīgo konkurentu pārpirkšanu, līdzīgi kā Microsoft. Viens no viņu veiksmīgākajiem darījumiem bija Peter Norton Computing (un tātad arī produktu Norton Commander un Norton Utilities) nopirkšana 1990. gadā. Rezultātā Symantec kļuva par lielāko Windows utilītu izstrādātāju.

XTree izstrāde Central Point (vēlāk kā Symantec Inc. daļas) paspārnē, lāgā neveicās. Jaunie īpašnieki nebija ieinteresēti nedz turpināt investēt DOS programmās, nedz investēt DOS versiju funkcionalitātes pārnešanā uz Windows vidi. XTreeGold for Windows 4.0 kļuva par pēdējo XTree sērijas produktu - Symantec plāns bija pārpirkt konkurentus un izskaust to produktus.

1995. gadā tika laists klajā Norton Navigator File Manager, bāzēts uz XTreeGold for Windows (un nelielām daļām no Central Point programmatūras), kā oficiālais XTree pēctecis, aprīkots ar "XTreeGold savietojamības režīmu", kurā lietotāja saskarne ir ļoti līdzīga tā priekšnācējam, ar lielāko daļu no vecajām taustiņu kombinācijām un izvēlnēm ekrāna apakšdaļā. Bija arī jaunas iespējas, piemēram, iebūvēts FTP klients. Lai arī šī jaunā programma bija visai spēcīgs darbarīks, tā jau krietni atpalika no XTree DOS versijām ātruma un lietošanas ērtuma ziņā. Līdz ar to lielākā daļa lietotāju šajā produktā nesaskatīja vērā ņemamu iemīļotā failu pārlūka aizvietojumu.

1998. gadā Symantec pilnībā pārtrauca šī produkta izstrādi

XTree tomēr nav pilnīgi miris, fani un intuziasti ir izstrādājuši daudzus XTree klonus, šeit saraksts.

Atmiņas

Nobeigumā, kā jau solīju, fragments no Jeffrey C. Johnson stāsta par XTree. Šis stāsts ir atrodams arī XTreeGold rokasrāmatā, kur to pirmo reizi arī izlasīju. Tulkojums, kā parasti, visai aptuvens.

Par vārda rašanos

"Par to nopelni pieder Arletai, manai sievai. Birojā nosaukums jau bijām gudrojuši mēnešiem un nebija neviena varianta, kam visi piekristu. Reiz vēlu naktī, viņa ietiecās - 'XTree. You know, like X-Tree, X-Tree read all about it!'.
Visai stulbi, es nodomāju, bet iegaumēju.
Kad nākošajā dienā birojā ierosināju šo variantu, citi atzina - "visai stulbi", un pirms kāds to nojauta, bijām tikuši pie nosaukuma - XTree."

Par pirmo uzstāšanos

"1985. gada 1. martā nolēmām izplatīt XTree paši. Šai brīdī Deils pēkšņā neprāta uzplūdā nolēma, ka jādabū XTree gatavu tirgošanai uz West Coast Computer Faire izstādi, Sanfrancisko, 1. aprīli. Deils apsolīja, ka paspēs sagatavot programmu izplatīšanai, pabeigt lietotāja rokasgrāmatu, to izdrukāt un paveikt visus pārējos darbiņus lai varētu produktu pieteikt tirgū ... 30 dienu laikā. Tas likās šķietami neiespējams uzdevums, līdz ar to nospriedām, ka 1. aprīlis ir mums īsti piemērota izvēle.
Mēs nezinājām, ka Deilam ir savs trumpis, Mchaiel Cahlin, Chalin/Williams Communications prezidents. Sekojošajās nedēļās Cahlin panāca, ka programma tiek sagatavota, iepakojums izdizainēts un izgatavots, preses materiāli sagatavoti, un uzrakstīta un izdrukāta pirmā XTree brošūra "XTree Read All About It" un sagatavots stends izstādei (Klīst baumas, ka, kad Cahlin nolīdzis Bob Cabeen izdizainēt pirmo XTree iepakojumu, viņš devis Bobam tikai 7 dienas laika. Kad Bobs protestējis, Cahlin esot teicis "Bob, Dievs radīja pasauli 6 dienās - un viss ko es gribu no tevis ir iepakojuma dizains". Kad Bobs ticis galā 5 dienās, viņš esot atbildējis "Parādi šo Dievam!").
Protams, arī Deilam sanācis veikt teju vai brīnumus. 2 dienas pirms izstādes, viņš devies pie salicēja izņemt rokasgrāmatas gala variantu, un konstatējis, ka tas (salicējs) ir izlikts no mājas. Deils galu galā atradis salicēju, kurš salikto rokasgrāmatu bijis ar mieru mainīt tikai pret skaidru naudu, kuras mums tolaik nebija gluži pilnas kabatas. Laikam turpinot tecēt, Deils sadabūjis naudu, steidzies rokasgrāmatas iespiest, tad iesiet, un visu laiku uzmanījis tās, neizlaižot no acīm. Viņš pametis Losandželosu 1:30 naktī un 4 stundas vēlāk ieradās Sanfrancisko ar rokasgrāmatas kastēm, iepakojumiem, pielikumiem, brošūrām un sāka sagatavot stendu. Izstāde sākās 9:00 no rīta. (..)
Izstādes laikā mēs tirgojām XTree 1.0 par tikai $39.95, un mēs burtiski tirgojām to stenda vienā pusē, vienlaicīgi drudžaini komplektējot produkta kastītes stenda otrā pusē. "

Attēla uzlabošana

Mar 26, 2004

Šodien pa pilsētu staigāju šādā paskatā. Tas nu tā, bet vēlos pastāstīt par šīs bildes kvalitātes uzlabošanas procedūru (nekāda kvalitatīvā viņa nav tā vai tā, bet sākumā izskatījās vēl daudz briesmīgāk). Šī bilde ir taisīta ar tīmekļa kameru, kuras maksimālā efektīvā attēlu izšķirtspēja ir 352x288 pikseļi. (It kā ir arī 640x480, bet tā cilvēku muļķošana, vienkārši palielinātas 352x288). Attēli neizceļas ar labu kvalitāti, tie ir visai "trokšņaini". Metodi nekur ne no viena nenoskatīju, ienāca prātā un sagribējās izmēģināt. Ideja: Reiz diezgan sen lasīju kādu pamācoša rakstura grāmatu (tā bija vai nu tā ar rāpojošu vīrieti uz vāka, vai arī "Kapteiņa Nemo torpēda". Katrā ziņā krievu autors). Autors aprakstīja šādu gadījumu - viņš un bariņš bērnu stāv piestātnē un gaida kuģīti. Ir zināms precīzs kuģīša pienākšanas laiks, bet nav zināms, kāds ir pareizs laiks, autoram bija apstājies rokaspulkstenis. Viņi veica šādu eksperimentu - visi bērni uz lapiņām sarakstīja savu minējumu, cik varētu būt pulkstenis (skatījās pēc saules augstuma, ēnām, siltuma utt), savāca minējumus, izrēķināja vidējo laiku, un autors, vadoties pēc tā, iestādīja savu pulksteni. Tavu brīnumu, ierodoties kuģītim, pulkstenis rādīja tieši to laiku, cikos kuģītim arī bija jāierodas - bērni bija uzminējuši pareizo laiku ar 2 - 3 minūšu kļūdu. Eksperimenta veiksmes pamatā ir tas, ka katra bērna kļūda, minot pareizo laiku, ir nejauša - citam pusstunda par daudz, citam par maz, jo katram ir sava izjūta, cik būtu jābūt pulkstenim. Šīs kļūdas dzēš viena otru un galarezultāts sanāk negaidīti precīzs. Domāju, ka doma ir skaidra - centos sēdēt cik var nekustīgi un sabildēju 4 (gandrīz) vienādas bildes. Katra no tām tomēr nedaudz atšķiras, katrai attēla "trokšņi" ir citās vietās un citās krāsiņās. Ņēmu visas četras bildes, palielināju 4 reizes, uzliku vienu otrai virsū, un virsējās bildes uztaisīju puscaurspīdīgas, lai var redzēt, kas ir zem tām. Tagad katra atsevišķa pikseļa krāsa ir atkarīga nevis no viena attēla, bet no četriem, visas četras vērtības ir neprecīzas, bet tās ir "nejauši neprecīzas" un saliekot kopā, iegūstam jūtami kvalitatīvāku attēlu. Šeit palielinājumā gabaliņš no galarezultāta un no vienas no "komponentēm". Atšķirības nav grūti pamanīt. Šāda metode diemžēl nepalīdzēs bildes dabūt asākas - manas skaistās matu cirtas ir saplūdušas kopā (aizmirsu sākumā kamerai ieregulēt precīzu asumu, tad būtu drusku labāk). Šādai metodei vajadzētu strādāt labāk, ja jāiemūžina kaut ko pilnīgi nekustīgu; lai arī kā centos, galva katrā attēlā nebija precīzi vienā un tajā vietā līdz ceturdaļpikseļa precizitātei.

Bildes iz skolas

Mar 22, 2004

Gastona mājaslapa, kurā, visa kā cita starpā, ir bildes iz ģimnāzijas, piemēram, šī.

Love Actually

Mar 22, 2004

.. is everywhere

Skaitļošanas iekārtas mūsu dzīvē

Mar 22, 2004

Aizmirstā pasaule - 4DOS

Mar 20, 2004

Sākšu ar nelielu visgudru ievadu. Apskatīsim šodienas vidējo varbūtisko cibiņu. Cik apmēram ilgi jau viņš lieto datoru? Uztaisīsim aptauju šajā sakarā, bet domāju, daudz nekļūdīšos, sakot, ka vidēji cibiņš datoru lieto jau 2 - 4 gadus. Daži īsāku brīdi, daži ievērojami ilgāku, bet tā vidēji. Lielākajai daļai cibiņu un vispār Latvijas interneta lietotāju datora apguve, visticamāk, ir sākusies ar Windows 95 vai Windows 98 - Paint, kārtis, Words un Ekselis, internets, e-pasts un tā tālāk. Būs neliela daļa, kam būs bijusi tā laime lietot datoru jau Windows 3.1 laikos un izbaudīt Windows 3.1 lietotāja saskarni. Un būs vēl daži tādi (tiešām daži), kas lietoja datorus jau tajā laikā, kad nebija vēl ne Windows 95, ne Windows 3.1, tikai melns ekrāns ar pelēkiem burtiņiem - DOS. Mans šodienas stāsts visvairāk tiek tēmēts uz tiem datoru lietotājiem, kas kļuvuši par lietotājiem nesenā laikā, pēdējos 5 gados, un neko citu kā krāsainus logus nav, paldies tam kungam, redzējuši. Vēsturi ir jāmācās, mums ir jāzin, no kā esam cēlušies, no kā ir cēlušies mūsu darbarīki, un mums ir jāzin savi varoņi. Vēlos iepazīstināt ar dažām savā laikā populārām, noderīgām un labi izgatavotām programmām, kuras diemžēl tagad palikušas aizmirstībā, un par kuru eksistenci, pieļauju, daudzi vispār nezin. Maziņa atruna: Protams, nav tā, ka tagad visiem vajadzētu gāzt nost savus krāsainos kā puķudobes Windows XP, sākt lietot DOS 6.2, un turpmāk savus 19" monitorus lietot tikai 80x25 teksta režīmā. Laikam ejot, daudzas programmas kļūst liekas un tās mākslīgi atdzīvināt nav vērts censties. Ir vērts par tām zināt.

Šodien vēlos pastāstīt par 4DOS.

Kas ir 4DOS

4DOS ir komandrindas čaula, tā pārņem un papildina tās funkcijas, ko pilda command.com (visi DOS, Win3.x, Win9x/ME) un cmd.exe (Win2K/XP).

Kas ir komandrinda

Komandrindas čaula ir tā programma, kas strādā melnā logā un rāda šo paziņojumu - C:/>. Paši varat izmēģināt sava datora komandrindas čaulu - Start/Run un Run logā ierakstām command vai cmd atkarībā no sava Windows versijas. Komandrindas čaulā var paveikt daudzus no ikdienā darāmajiem darbiem - kopēt failus, veidot un dzēst mapes, startēt programmas, mainīt šādus tādus konfigurācijas parametrus. Dabīgi, ja nav pierasts, šīs darbības ērtāk ir veikt grafiskā vidē. Tomēr daudzas specifiskas iespējas un īpašības komandrindu nereti padara neaizvietojamu. Vienkāršs piemērs. Iedomājieties, jums ir mape ar 5000 failiem, kuriem visiem ir paplašinājumi .JPG un jūs vēlaties šos paplašinājumus nomainīt uz mazajiem burtiem - .jpg. Neizmantojot kādas papildus programmas, ar Windows grafiskajiem līdzekļiem šis ir garš un apnicīgs darbs (un ja nu ir 50'000'000 failu?). Komandrindā šādu pārsaukšanu realizē ar vienu komandu - "ren *.JPG *.jpg". Dažas sekundes darba un viss paveikts. Par komandrindas daudzajām iespējām varētu stāstīt gari un plaši, bet es jau pārāk novirzos no pamattēmas. Tātad, bija laiki, kad grafiskās vides vispār nebija un *viss* darbs notika komandrindā. Lai arī cik ērta un laba komandrinda būtu, to tomēr var padarīt vēl ērtāku. 4DOS stājas command.com vietā un sāk pildīt tā pienākumus.

4DOS iespējas

Vairāk komandu

4DOS piešķir standarta DOS komandām daudzas jaunas iespējas - copy, dir un citas satur daudzus jaunus parametrus, ar kuriem pielāgot to darbību. Piemēram, komanda dir māk failu sarakstu izvadīt arī 2 vai 4 kolonās, kā arī iezīmēt failu nosaukumus krāsās atkarībā no to paplašinājuma (un to visu var pielāgot un mainīt). Nāk klāt jaunas un standarta DOS'ā neesošas komandas - SELECT, ESET, EXCEPT, FFIND, TEE, utt. Turklāt šīs komandas nav vienkārši tāpēc, lai būtu, katra no tām ir tāda, par kuru DOS lietotāji jau izsenis ir sapņojuši un katra no tām piedod sistēmai pilnīgi jaunu funkcionalitāti.

Draudzīgāka komandrinda

Iepriekš rakstītās komandas var atsaukt ar Up/Down bultiņu taustiņiem. Iepriekš rakstītās komandas var filtrēt, ievadot pāris pirmos burtus no komandas un tas spiežot Up/Down bultiņu taustiņus. TAB piespiediens automātiski pabeidz rakstīt iesākto faila nosaukumu. Ar Ctrl+PgUp un Ctrl+PgDown varam pārvietoties pa nesen apmeklētajām mapēm (atkrīt simtiem cd komandu).

Alias

Kas lieto mIRC alias, zin cik šī iespēja ir ērta. Bieži lietojamajām komandām piešķiram īsākus un ērtākus nosaukumus. Linux lietotāji var, piemēram, copy apzīmēt ar cp, dir apzīmēt ar ls utt. Garo komandu tikšanai uz savu mājas mapi "cd c:\Documents and Settings\Pēteris\My Documents" var apzīmēt ar īsu komandu "gohome". Utt. Utjpr.

Jaunas Batch failu iespējas

4DOS ievieš savu īpašu Batch failu paplašinājumu .btm. Šie batch faili tiek izpildīti ievērojami ātrāk kā tradicionālie bat faili. Jaunās komandas un veco komandu jaunās iespējas vien padara batch failu rakstīšanu iespējām daudz bagātāku, bet papildus tām nāk vēl daudzas programmēšanas/skriptēšanas valodām raksturīgas iespējas - If/Then konstrukcijas, For konstrukcijas, daudzas batch failos izmantojamas funkcijas darbam ar failiem, teksta apstrādi, jauni iebūvētie mainīgie. Pateicoties 4DOS batch valodas papildinājumiem, bieži vien varēs iztikt ar batch failu vietā, kur citkārt nāktos rakstīt nelielu programmiņu.

Ha, bet iekš Linux arī tas viss ir, turklāt par brīvu

Gandrīz visas no aprakstītajām iespējām tiešām piemīt arī Linux komandrindām, piem. bash. Migrējiet uz Linux un dabūsiet daudzas lieliskas komandrindas iespējas pilnīgi par brīvu. Tomēr jāatgādina, ka šai rakstā es necenšos kādu pārliecināt tūlīt sākt lietot 4DOS vai ko līdzīgu, vairumam cilvēku tas (diemžēl (ak, nostaļģija)) vairs nemaz nav vajadzīgs. Vienkārši vēlos pastāstīt, kādi lieliski un labi izdomāti un izstrādāti produkti eksistēja jau pirms ~15 gadiem. Līdzīgi, kā cilvēki apjūsmo pagājušā gadsimta sākuma sporta automašīnas, ar kurām gan vairs neviens negrasās ikdienā braukt, ir noderīgi atskatīties arī uz pagājušo gadu programmēšanas, nebaidos šī vārda, šedevriem.

Vai man vajag 4DOS, un kur dabūt?

Viena no daudzajām 4DOS lieliskajām īpašībām ir, lai to sāktu lietot, nav nekas daudz jāmācās klāt, pieņemot, ka jau ir prasmes strādāt komandrindā. Ja neko daudz par komandrindu nezināt, 4DOS diezin vai jūs vienā mirklī pārvērtīs komandrindas kungā un pavēlniekā un padarīs jūsu darbu par 200% produktīvāku. Ja ir interese šo produktu izmēģināt, nav nekādu problēmu - JP Software, 4DOS izstrādātāji, laipni piedāvā šī produkta izmēģinājuma versiju lejupielādei. Pēc lejupielādes, mans ieteikums ir, lasiet lietotāja dokumentāciju. Tā ir labi uzrakstīta un tā iemācīs tiešām daudz DOS maģijas.

Komentāri?

Man pašam visas šīs vēsturiskās lietas liekas nu ļoti ļoti saistošas, bet jautājums ir, vai kādu citu arī tas viss interesē? Atsauksmes laipni gaidītas komentāros.