Svaigākais notikums ir tāds, ka nebūtībā aizgāja colt.lv ar visādiem failiem un failiņiem. Tāpēc arī šeit izskatās tā, it kā te būtu strādājis izvarotājs. Gan jau kādreiz, kad acis mazāk sāpēs, savedīsu te visas lietas kārtībā. Kā zināms, nesen Windows 2000 kļuva par Open Source. Šajā sakarībā, bija visai interesanti iepazīties ar šīs OS izejas tekstu "savdabīgajiem" komentāriem - http://www.kuro5hin.org/story/2004/2/15/71552/7795 Ak jā, un tīmekļa kamera tagad ir šeit.

Nepacietīgajiem, - tas, ko šoreiz gribu rādīt, atrodas šeit.

Kā zināms, nesen tika iegādāta tīmekļa kamera. Meklējām veidus, kā panākt, ka vēl kāds bez mums pašiem to kameras bildi var redzēt. Visideālāk būtu straumēt (stream :) ) tīklā video un skaņu (mikrofonu arī nopirkām). Dabūjām strādājošā kārtībā 2 variantus -

• NSVTools + ShoutCast + Winamp (straumējam NSV formātā (VP3 video kodētājs), skatamies ar jebkuru daudzmaz jaunu winampu). Procesora noslodze turējās 50% - 80% - diezgan daudz (Athlon XP 2500+).
• Windows Media Encoder - straumējam ar mms protokolu, sakodējam ar Windows Media Video (WMV) kodētāju. Skatamies ar Media Player. Procesora noslodze 30% - 60%.

Abiem variantiem ir viens ļoti nopietns trūkums - esam LANET tīkla iekšpusē, starp LANET un ārējo pasauli ir ugunsmūris un no ārpuses nevienam portam savienojumi neiet cauri. Varianti -

• Lietot Shoutcast serveri ārpus LANET - cik meklēju, visi bija par $$$
• Lietot kādu servisu, kas ar saskaņotu servera un klienta puses programmatūru māk izmānīt tā, ka ienākošie savienojumi tomēr tiek pieņemti. Tādi atradās tikai ārzemēs un - ļoti lēni un par - $$$.

Kā redzams, sevišķi lielu iespēju straumēt video un audio mums nav. Paliek daudz primitīvākais variants savus datus publiskot, reizi noteiktā intervālā kopējot uzņemto bildi uz kādu FTP serveri. Šim darbam domātu programmu ir cik uziet, un šo ceļu mums arī nācās izvēlēties. Attēla atjaunošanas laika intervāls tika izvēlēts pats mazākais pieejamais - reize sekundē. Ik sekundi no mana datora tiek ielādēts attēls uz FTP serveri.

Šo augšupielādēto bildi var skatīties jebkurā pārlūkprogrammā, visu laiku to atsvaidzinot (refresh). Nav pārāk ērti visu laiku spaidīt F5 vai klikšķināt peli, tāpēc uztaisīju mazu html dokuemntiņu, kas reizi sekundē pats sevi ielādēja. Trūkums - bieži gadījās, ka attēlu mēģina lasīt tajā brīdī, kad tas tiek rakstīts, līdz ar to attēls raustījās, brīžam nerādījās, vai rādījās tikai daļēji.

Lai daļēji kompensētu zemu attēla atjaunināšanas ātrumu, sadomāju uztaisīt tā, lai ielādētie attēli plūstoši pāriet viens otrā. Sāku ar mēģinājumu šo lietu realizēt ar Flash un Actionscript, tad pārgāju pie JavaScript. Rezultāts.

Dažas interesantas lietas, ar ko saskāros -

• Nav standartizēta veida, kā uzstādīt attēla "caurspīdīgumu" - IE lieto savu īpašo filtru "alpha(opacity=x)", Mozilla lieto savu īpašo CSS definīciju "-moz-opacity:x".
• Lai pārlūku piespiestu vēlreiz ielādēt vienu un to pašu attēlu, tā url'am jāpievieno katru reizi cits "query string" - cam.jpg?1, cam.jpg?2, cam.jpg?3 ...

Lai novērstu problēmu, ka reizēm attēlu nevarēs ielādēt, ja tas tajā brīdī tiek rakstīts, lietojam trīs absolūti pozicionētas, vienu uz otras novietotas bildes, kas katra tiek ielādēta citā brīdī - varbūtība, ka neviena no trijām nebūs ielādējusies ir diezgan maza. Trūkums - trīsreiz vairāk lejupielādējam, trīsreiz vairāk aizņemam savu joslu.

Stiliņš tāds pats kā trešajā pīrāgā.

Kā var viegli ievērot, tagad webkamerai ir labāka kvalitāte kā pirmajās dienās. Morāle - nepērciet Logitech, pērciet Creative. Vienlaicīgi lietot vairākas programmēšanas valodas nemaz nav viegli. Rakstot Delfos procedūru, liekas pilnīgi nedabīgi aiz procedūras nelikt divas iekavas (), ja tai nav neviena argumenta. Daudzas reizes ir maldīgi licies, ka meklētā kļūda ir atrasta, ieraugot konstrukciju if (a = b) then ... (vai tad nav jāliek == ) Tajā pārtikas veikalā, kuru apmeklējam, kopš Āgenskalna RIMI ir ciet, pastēti, desu un vispār kaut ko tādu, kas nav izmēģināts un atzīts par ēdamu, pirkt ļoti riskanti. Daudz sanāk mest ārā.

Palūk, mani filmu apraksti paliek arvien lakoniskāki.

Spiegu filma.

Nesen bija milzu runas par latviešu valodas lietošanu forumos un komentāros, un pareizi ir - normālu tekstu ir daudz tīkamāk lasīt kā transliterācijā rakstītu, lietotā rakstība arī daudz liecina par pašu rakstītāju, viņa attieksmi pret savu mātes valodu un saviem lasītājiem. Škiet, pirmais ar translita konvertoru nāca klajā Laacz, arī pods.lv ieviesa savā lapā iespēju komentārus konvertēt no translita. Super.

Nesen apskatīju visai interesanto PornZilla projektu un ievācu no turienes dažus varen noderīgus bookmarkletus. Viņi kādu laiku parēgojās manā rīkjoslā un tad sakārojās zināt, kā tādi zvēri strādā. Kā izrādījās - ārkārtīgi vienkārši (nestāstīšu, paskatieties taču paši).

Nesen atkal nogāzās sistēma un bija fiksais reinstalls, un nekāda latviešu valoda vēl arvien nav uzinstalēta. Ir visai neparocīgi pie katras vajadzības kaut ko uzrakstīt skriet uz podu vai pie Laacz un konvertēt. Ir jau gatava translita konvertora JS versija. Bookmarkletos var bāzt iekšā dažnedazādus JS, cik tik nav slinkums. Tātad pašam atliek darīt gauži maz - jāuzraksta mazu cikliņu, kas visos dokumenta teksta laukos izsauc detransliterācijas funkciju.

Ņēmu Grrr rakstīto detransliteraacijas skriptu, izvācu komentārus, debug alertus, cik mācēju paartaisīju īsāk, jo bookmarklets nav gluži īstā vieta kur izplūst. Piecepu klāt savu triviālo skriptiņu, un, lūdzu, shai lapā ir dabūjams gatavais bookmarklets. Sviesta cibai ir savi īpašie teksta formatēšanas paņēmieni, tāpēc tas bookmarklets ir atseviškā lapā. Tas strādā uz mana Firebird 0.7, uz IE gan ne, bet kuru gan tas uztrauc. Lai to savāktu sev, var to ņemt un aizvilkt uz savu Bookmarks rīkjoslu vai spiest tam virsū labo taustiņu un izvēlēties "Add Bookmark".

Protams, ka šis bookmarklets ir tālu no pilnības, - to varētu uztaisīt īsāku, korektāku (lai pareizi paarveido, piemēram, vārdu paarveido), strādājošu abos virzienos utt. Tā tas tiešām ir. Bet ir jau 4:30 naktī.

Piezīme. Oriģinālā skripta autors ir Grrr (Emīls Klotiņš). Gan oriģinālo, gan manu skriptu atļauts brīvi izmantot, pārveidot un izplatīt, kamēr vien tiek saglabāta atsauce uz sākotnējo autoru un par skriptu netiek saņemta nauda. Šī piezīme nav pašā skriptā, bet tā ir šeit.

Dīvaini, ir dažas filmas, pēc kuru noskatīšanās paliec sēžot/guļot un pārdomājot, pēc kuru noskatīšanās ir sajūta, ka laiks ir pavadīts vērtīgi.

It kā jau nekā tāda īpaši oriģināla nebija, bet bija tā īpašā sajūta. Filmas pamats - galvenais varonis neapzinās, ka viņš ir vēl kāds cits, ka viņā mīt 2+ personības, dažādās interpretācijās ir izmanots visur kur - salīdzinoši nesen skatītajā "Cypher", Trakajā profesorā, nesen atkal pārlasītā fantastikas stāstā 3 daļās - "Pret stulbumu" "paši dievi" "cīnās bezspēcīgi", kādā ļoti sen lasītā grāmatā par puiku, kas iekāpa sienas pulkstenī un nokļuva citā pasaulē, un droši vien visur kur citur.

Pēdējā laikā noskatītas jau vismaz 3 filmas ar Edvardu Nortonu - "Italian Job", "25th Hour", un šī pati. Tādā stilā arī turpināsim un nākamā plānā ir "American History X".

B. Martuzāna "Kā Pēcis Beisikāns Maiju Saprātiņu programmēt mācīja", škiet, bija mana pirmā nopietni no vāka līdz vākam studētā programmēšanas grāmata. Pēc tās nāca mācību līdzeklis "Informātika" 3 daļās (kas par ģeniālu nosaukumu) (3. daļa bija biezākā un labākā). Pēcis ar Maiju tomēr bija pirmie un viņu ieguldījums ir neatsverams. Latviešu valodā grāmatas par programmēšanu un programmēšanas valodām tiek izdotas reti. Ir pāris par paskālu, ir par VB, visur plaši izreklamētā grāmata par PHP. Par lietišķo informātiku grāmatu ir sen vairāk, bet nevarētu teikt, ka par programmēšanu nekā nebūtu. Šīs jaunās grāmatas visumā ir ok, tās katra diezgan saprotami izklāsta un izdemonstrē savu apskatāmo valodu, satur paraudziņus un vingrinājumus, un viss ir kārtībā. Lai arī Pēča un Maijas grāmata ir izdota 1986. gadā un valoda BASIC, tāda, kāda tā ir aplūkota šajā grāmatā, nav aktuāla nu jau kādus 15 gadus, grāmata tomēr daudzējādā ziņā pārspēj jaunās grāmatas. Jaunās grāmatas māca valodu un parāda, kā risināt šādus, vēl šādus un tad vēl tādus uzdevumus. Pēča un Maijas grāmata māca domāt algoritmiski. Tā nevis tūlīt parāda risinājumu, bet iemāca pašam izdomāt šo risinājumu. Programmēšanas valoda ir tikai pieraksts, pieraksta smalkumus un īpatnības iemācīt(ies) nav problēmu, problēma ir iemācīt(ies) darināt jaunu risinājumu jaunai problēmai. Jaunās grāmatas to nemāca un no tām pašmācībā iemācīties algoritmiski domāt nemaz nav viegls uzdevums. PS. No Pēča un Maijas grāmatas visa kā cita starpā aizguvu arī to īpašo punktaino fontu. Punktiņu pa punktiņam pārzīmēju to uz rūtiņu papīra. Tad pārnesu to datorā savā īpašajā formātā* un savā īpašajā kodējumā (1 - A, 2 - B, 3 - C ...), un izmantoju to savā tā laika megaprojektā Vientulis. * - ap to laiku man vispār bija daudz "savu īpašo formātu", katra jauniesākta programma izmantoja savu faila formātu. Tajā laikā man projekti dzima kā sēnes. Tipiski 5 programmas nedēļā (ejot caur mežu uz skolu itin bieži iešaujas prātā - nez, kas sanāks, ja darīs tā - to vajag pamēģināt), žēl ka 99% no tām palika nepabeigtas. PPS. Jābrauc mājās, jātrod tā grāmata, jāielīmē vākos un jānoliek goda vietā. PPPS. Nu jau tas ir kļuvis tradicionāli - šim te iedvesmojos no hackers.lv foruma

Par cilvēku alkatību, par riebīgo sajūtu, kad visus jātur aizdomās. Par savdabīgo sajūtu, kad palikusi viena brīva diena, pēc kuras uz ~15 gadiem jāiet cietumā. Tagad runāšu kā literārā apcerējumā - spilgti tēlota galvenā varoņa cīņa pašam ar sevi (pamest visus, aizmukt uz mūzīgiem laikiem svešumā vai iet savus labākos gadus nosēdēt cietumā).

Filma ar līdzīgu noskaņu kā Trainspotting - kā tiem narkomāniem galīgi neiet. Es tagad rakstu tā ciniski, bet filmas noskaņa bija varen sērīga un bēdīga, filma kopumā var kalpot par lielisku paraugu, kā kaitīgie ieradumi sabojā cilvēku dzīves. Finālā - puisim amputēja roku, viņa mīļotā meitene kļuva par prostitūtu (viņai pašai tas izcili riebās, viņa vēma no tā, kas bija jādara) un puiša māte arī dabūja pa krietnam.

Kā jau var nojaust, par karu un lidmašīnām. Vispār, filmas par karu tāpatās kā karš kā tāds sux un must-die. Šī konkrēti bija tāda, kādas jau viņas mēdz būt - sabiedrotie ir labie, vācieši ir sliktie, sabiedrotie godprātīgi brauc nobumbot Brēmeni, vāciešu iznīcinatāji visapkārt sprāgst nepārtraukti. Knapi, knapi, ar pēdējo motoru mūs varoņi atgriežas bāzē un pie pamatīgi sašautās lidmašīnas, no kuras tek benzīns un kura teju teju eksplodēs, uzsmēķē - happy end :)

Nebija nekā tāda ļoti īpaša, bet vienkārši bija forši noskatīties.

Mums atkal ir nets. Lai rastos iespaids, ko pa šo offa laiku sadarījām, piedāvājam ieskatam dažas bildītes: Svecīte romantiskai gaisotnei Šī neēdamā pastēte izkrita pa šo logu Romantiskā gaisotne Un te ERNY vārīja rīsus..... Klusā daba ar cēsu alu

Laikam jau meklēju pēc tā, kā nemaz nav, bet, varbūt, tomēr.

Mani interesē kāds krietns Telnet un SSH klients, ar līdzīgu funkcionalitāti kā PuTTY un SecureCRT (fontiņus, krāsiņas, taustiņus, startup skriptiņus, saglabātās sesijas utt utjpr), bet, pats galvenais, kāpēc citādi ekselentais PuTTY neder - sesijas vajag turēt tabos vai kā citādi uzskatāmi organizēt, vēl lai var ar taustiņiem starp tām pārvietoties. Šādas vēlmes iemesls - paraugiet, kāda man tipiski šobrīd ir palodze.

Šī iemesla dēļ lietoju ugunsputnu (ir tabi), UltraEdit vai ConTEXT vai kauko uz to modi (ir tabi), Total Commander (nokauj vēlmi vērt vaļā jaunus un jaunus explorer logus). Un, lūk, viss ir skaisti un labi, ja ne tas PuTTY. Otra lieta, kas dikti noderētu, ir X-Win vai eXceed analogs produkts, kas arī savus logus organizē tabos.

PS. Apskatiet bildītes urli. Jauns bezmaksas hostings :)

Skaistā ziema, mīkstais sniedziņš, sniegavīri un tās visas lietas ir kārtībā, sesija ir laimīgi nobeigta un priekšā atkal vesels semestris haļavas. Skaisti, vai ne?

Ir tikai viena problēma, kas atņem spēku dzīvot, - kaut kā, nez kāpēc mums ir nogriezts nets. Iesākumā bija gauži dīvaini, nepārtraukti skrēju kā ar pieri sienā. Piemēram.

• Bija šis un tas jāparaksta wordiņā. Ofisa ISO man install mapītē ir, bet seriāļa nav. Liela muiža, vai nu aptieku mazums. Atveram pārlūku, un, ak tā, nav taču tīkla. Dabūju taisīt savas tabuliņas iekš html'a un daudzos tr un td rakstīt ar rociņām.
• Skatīšos filmu, rāda ka nav kodeka (uz to brīdi nebija pilnīgi nekādu, ne tur divx, ne xvid, ne ac3, pilnīgs vakars uz ezera), raujam vaļā pārlūku lai ietu iesēņot kodekus, un kā tad, atkal nekā.

Tie tikai daži piemēri, bet tā notiek visu laiku. Ir arī pozitīvās puses - no rīta, tikko izkāpis no gultas, sākumā uzlieku kafijai ūdeni nevis uzreiz klūpu pie zilā ekrāna skatīties kas pa nakti sadarījies.

Nu tā lūk, sū* būšana.

Un tā, bez kāda ievada - Visreālākais ir tas, ka, laiciņu palietojot firebird, saproti, ka nav nekā tāda, ko IE piedāvātu, bet FB nē. Jau labu laiku ar FB ir tā sarasts, ka IE lietot jau ir neērti, sāpīgi, apgrūtinoši utt. - itin bieži sanāk spļaudīties, ka ctrl+T nestrādā, ctrl+U nestrādā, šur tur bez čakarēšanās nevar tikt klāt source pat caur edit/view source, šur tur uzejot uz linkiem, statusbārā nevar redzēt kur tie ved, un, pati neciešamākā lieta, kuras dēļ nezini smieties vai raudāt (izskatās smieklīgi, bet patiesībā tas ir vienkārši nožēlojami un skumīgi) - popup logi kas uz nebēdu veras kad vajag un kad nevajag neierobežotos apjomos. Lietojot FB par to jau bija aizmirsies. Līdz šim vienīgais nopietnais man aktuālais FB trūkums bija - apēd kā minimums 15MB RAM, bet ilgstoši lietojot šis skaitlis var aiziet pāri 100MB. Nu bet, kopš man ir 512MB, tā arī vairs nav problēma. PS. Visiem die-hard IE lietotājiem, kas tagad saberzē rokas kārtīgam fleimam: šis ir mans pilnīgi subjektīvais viedoklis, es nekādā veidā nevēlos kādam kaut ko uzspiest, norādīt, kā ir pareizi, mācīt dzīvot vai kaut kā aizvainot. Browseri, līdzīgi kā OS, e-pasta klienti, hostinga piedāvātāji, HDD ražotāji, CPU ražotāji ir lielā mērā gaumes lieta (katram sava mantiņa mīļāka), un, par gaumi, kā zināms, nestrīdās. Šis kārtējo reizi radās, iespaidojoties no Mass bloga komentāriem