Jackie Brown ir melnādaina stjuarte, viņa iekūlās nepatikšanās, tika pieķerta pārvadājot narkotikas. Filmas gaitā viņa piekāsa gan policistus, gan savu darba devēju, un ar lielo naudu aizbrauca uz Spāniju (laikam).

Pa ilgiem laikiem atkal paskatīju bash.org. Tas Top100 tikpat kā nemainās, bet skatoties arī neatšķirotos citātus, par vienu otru gadās pasmaidīt. EternityAndAHalf: OMG EternityAndAHalf: MY BROTHER IS PRACTICING HIS HORN EternityAndAHalf: AT 2 A.M. EternityAndAHalf: BRB, MY CAT IS GOING TO HAVE A BRAND NEW USE HotDamn14S: lmfao (Mootar) morons. (Mootar) these people who live in my apartment complex are connected to my wireless (Mootar) they must think they're super-cool hackers by breaking into my completely unsecure network (Mootar) unfortunatly, the connection works both ways (Mootar) long story short, they now have loads of horse porn on their computer [+MadManDaz] I brought a david blane toy 10 days ago. I Still cant get the fucker out the box. kakoru> Okay, I watching pr0n on my comp and after watching it for a while,I spilled my future kids are on my keyboard..My parents are probably going to see this any minutes by now!! WHAT SHOULD I DO?? Kapoop> Jesus gave you a tongue for a reason

Pēc "Once Upon a Time in Mexico" noskatīšanās tika konstatēts, ka šai filmai ir arī pirmā daļa - Desperado. Noskatījos, secinājums - vajadzēja skatīties pareizā secībā. Bet tā citādāk filmai nav ne vainas, ja neskaita beigas, kas likās tādas nu ne pārāk efektīgas, grandiozas un negaidītas.

Pirmie vārdi, ko pateica mazais programmētāja bērniņš - protams, "Hello World!"

Līdzīgi, kā, Phone Booth, visa darbība centrējas ap vienu telpu - telpu, kas paredzēta kā patvertne laupīšanas, uzbrukuma, dabas stihiju un citos taml. gadījumos.

Visām iesaistītajām pusēm (~ sešām skaitā) bija vareni plāni kā vienam otru smalki piesmiet, bet atnāca labais varonis Mariači un atriebības vārdā visu izjauca.

Pēdējās pirts bildes. Viena otra tīri simpātiska.

Jau gandrīz gadus esmu apmierināts Siemens C55 lietotājs. Šim telefonam, tāpat kā vairākiem citiem Siemens modeļiem ir tā saucamais "phonecode" jeb "tālruņa kods" - papildu drošības kods, kas, ja uzstādīts, tiek prasīts pirms konfidenciālu īsziņu skatīšanas, ejot ārā no ekrāna saudzētāja, un citur. Ja šo kodu 3 vai 5 reizes ievada nepareizi, tālruņa kods tiek "bloķēts". Ar bloķētu tālruņa kodu telefonu vēl var lietot, bet vairākas iespējas ir atslēgtas - nevar tikpat kā neko mainīt sadaļā "Uzstādījumi-Drošība", piem. mainīt/atslēgt PIN kodus. Ejot ārā no ekrāna saudzētāja, telefons sabloķējas un vienīgā iespēja to dabūt strādājošu, ir izslēgt un ieslēgt. Turklāt koda pieprasījumu ekrāna saudzētājam nevar atslēgt, jo "tālruņa kods ir BLOĶĒTS". Tālruņa kodu atbloķēt nevar pašrocīgi, tāpat to nevar izdarīt Siemens veikalos - jābrauc uz servisa centru vai arī jāpērk kabelis, jādabū programmas, un, salaužot garantiju, riskējot nogalināt telefonu, jāmēģina atbloķēt pašam. Sistēma, manuprāt, ir, maigi izsakoties, ļoti nepārdomāta, - jebkurš interesents var paņemt manu telefonu, 3 minūšu laikā speciāli sabloķēt tālr. kodu un man būs jātērē laiks un nauda lai to dabūtu atkal normāli strādājošu. Man, kā reiz, apmēram tā arī gadījās. Atskaitot ekrāna saudzētāja nelietojamību, nekādu citu būtisku iemeslu lai čakarētos ar tālr. koda atbloķēšanu, nebija, tāpēc dzīvoju ar sabloķētu tālr. kodu. Bez tam, dažas lietas, piem. samainīt vai atslēgt PIN kodu var arī ar visu sabloķēto tālr. kodu - vienkārši jāieliek SIM karti citā telefonā un viss notiek. Šeit redzam atkal nepārdomātu vietu telefona drošības sistēmā - tiek mēģināts pasargāt kaut ko, ko nemaz nav iespējams pasargāt - SIM kartes saturu. Pāris dienas atpakaļ, braucot vilcienā uz Rīgu, laika īsināšanai skatīju WAPu un atradu lapu, kur, visa kā cita starpā, bija šādi tādi Siemens kodi. Cītīgi izmēģināju vienu kodu pēc otra, un, kā gadījās, kā nē, pēc koda *#9999# ievadīšanas man atkal bija angļu valoda, pazudusi personalizētā izvēlne un citas pielāgotās lietas - telefona uzstādījumi bija atgriezti uz "factory defaults". Pats satriecošākais un neiedomājamākais - mans nelaimīgais tālruņa kods vairs nebija bloķēts - es atkal varu lietot ekrānsaudzētāju, mainīt kodus un visu pārējo. Savas melodijas un īsziņas vēl aizvien bija savā vietā, nekas nebija pazudis. Nu, kā jums patīk šāda drošības sistēma? Atgādina datora CMOS baterijas ārā ņemšanu, lai tiktu vaļā no BIOS paroles, bet šinī gadījumā nekas pat nebija jātaisa vaļā. Tā nu tagad atkal pa visu mana telefona ekrānu rotājas šāda bilde: Par bildes izvēli: "Keep your friends close and enemies closer". :)

Cilvēka acs nav nekāda izcilā - gan ļoti ļoti tumši sarkans, gan ļoti ļoti tumši zils tai šķiet vienkārši melns. Toties fotoaparāta "acs" ir spējīga reģistrēt nelielas krāsu nianses arī, ja attēls kopumā ir ļoti tumšs. Tās tik un tā nevar redzēt iegūtajā attēlā, *bet*, attēlu var elementāri parediģēt, lai šīs sākotnēji nelielās atšķirības padarītu cilvēka acij saskatāmas. Skatot vecas fotogrāfijas, atradu vienu acīmredzami neizdevušos - no vāji apgaismotās garderobes tajā nekas nav redzams, jo fotoaparātam baterijas bija gandrīz vai beigušās un zipspuldze nenostrādāja. Attēls izskatījās apmēram šādi - Šo attēlu var iegūt arī oriģinālajā izmērā (400KB). Tā kā attēlā bija redzami daži gaiši punktiņi, iedomājos tam palielināt gaišumu un kontrastu, varbūt atklātos vēl kas. Tiešām atklājās: Attēls ir ļoti graudains un ar "trokšņains", kas arī ir saprotams, fotografējot tika iegūta ļoti trūcīga krāsu informācija, fotoaparāta ekspozīcija bija iestādīta tā, it kā fotografētu ar zipspuldzi. Tas ir līdzīgi kā, ļoti klusu skaņas signālu padarot skaļāku - kad tas ir skaļāks, var sadzirdēt skaņas kropļojumus, kas bija arī klusajā signālā, bet kurus iepriekš nesaklausījām. Lai kaut cik tiktu vaļā no graudainības, jālieto kādu "Remove Noise" tipa filtru - es lietoju vienu no Paint Shop Pro standarta filtriem "Salt and Pepper" un ieguvu šādu rezultātu: Lielas jēgas no šāda attēla nav, jo nav asuma. Fotoaparāts nevarēja tumsā asumu automātiski iestādīt. Bet tik un tā interesanti - sākumā taču bija šķietami pilnīgi melna bilde. Vēl viena lieta, ko iesaku pamēģināt, ir šāda: Atrodam tumšu vai pilnīgi aptumšojamu telpu, atrodam stabilu vietu fotoaparātam, gaismā manuāli atrodam un nofiksējam fokusu, uzliekam ekspozīciju 15 sekundes vai vairāk, izslēdzam gaismu, liekam fotoaparātam sākt fotografēt un tad ar lukturīti spīdinam uz sienas burtus, rinķus, krustus, sirdis vai kas nu ienāk prātā.

Ievēroju, ka lapai klase.lv ir šāda interesanta īpašība - visi klašu galeriju attēli tiek glabāti vienā no ārpuses brīvi pieejamā mapē klase.lv/lv/kimg/ secīgi sanumurētas. Nav pilnīgi nekādas autorizācijas, jebkurš, pat nereģistrējies lietotājs var dabūt jebkuras galerijas jebkuru bildi. Paliek gluži neomulīgi, ka ļoti privātās bildes, ko vēlējos parādīt tikai mīļajiem klasesbiedriem, patiesībā var dabūt redzēt jebkurš. Ļoti nepatīkami. BTW, līdzīga situācija ir arī ar vareno LUIS - studentu bildes var iegūt bez kādas autorizācijas, jāzin tikai faila vārds, ko veido personas kods un apliecības numurs. Par spīti atrunām, šī sistēma acīmredzami pārkāpj Fizisko personu datu aizsardzības likumu: Fizisko personu datu aizsardzības likums, IV daļa, 25. panta 1. punkts:

Sistēmas pārziņa pienākums ir lietot nepieciešamos tehniskos un organizatoriskos līdzekļus, lai aizsargātu personas datus un novērstu nelikumīgu to apstrādi.

Diezin vai paredzamu failavārdu ģenerēšana un glabāšana publiski pieejamā katalogā būs īstais tehniskais līdzeklis, bet es jau esmu pamatīgi novirzījies no sākotnējās tēmas :). Un, PS, bērni, nemēģiniet to mājās, jūs izmetīs no universitātes.

IMDB balsotāji novērtējuši kā visu laiku otru labāko filmu. Par nepatiesi notiesātu baņķieri. Nokļuvis cietumā, viņš cietumā no akmeņiem izslīpēja šaha komplektu, noorganizēja gaišu, plašu bibliotēku, veica apmācības darbus, grāmatvedību un katru nakti raka caur sienu eju uz ārpusi. Pa nieka 20 gadiem eja bija izrakta un viņš laimīgi izglābās. Filma aicina nekad nezaudēt ticību un cerību; iedvesmo uz labiem darbiem.

Ticiet vai nē, nebiju viņu vēl redzējis. Nu, tagad esmu. Visā visumā nebija nemaz tik briesmīgi, kā biju gaidījis. Nekā ģeniāla, nekā TĀDA, kā dēļ būtu jārekomendē šo filmu noskatīties pie katras izdevības, bet, it īpaši, ja patīk Eminem, skatīties var.

"Šis nav mīlasstāsts, bet šis ir stāsts par mīlestību". Dīvaini bija tas, ka jau biju redzējis šīs filmas sākumu, bet neatceros, kur un kad un kāpēc tad nenoskatījos līdz galam.

Asiņaina atriebība. Perfekti tiek radīta noskaņa, atmosfēra. Jādabū soundtreku.Vienīgā lieta, kas traucēja - šī filma jau no paša sākuma tika skaidri deklarēta kā tikai vol.1, jau pret vidu varēja diezgan droši paredzēt, cik tālu šajā daļā pagūs aizvirzīties darbība, līdz ar to jau filmas vidū iestājas tā visu baudījumu bojājošā sajūta "neredzēšu līdz galam".

Esmu atpakaļ no brīvdienām. Viss, izņemot sniega trūkumu, bija lieliski. Pa šo laiciņu iekrājušās visvisādas pārdomas, vērojumi, secinājumi, no kuriem dažus pieminēšu.
Hronoloģiskā secībā:

• Brauc kur braukdams, neaizmirsti paņemt līdzi telefona lādētāju.
• Tās tabletītes kunģa darbības uzlabošanai, ko reklamē pa TV, šādos svētkos tās ir īstena Dieva svētība!
• Uz Ziemassvētku dāvanas brāļiem uzstādīju tikai Mandrake 9.2 un FreeDOS. Daži secinājumi šajā sakarā:
  • Mežonīgi daudz tiek debatēts par to, vai Linux ir beidzot ir kļuvusi par gana lietojamu desktop OS. Man jau liekas - ir, noteikti ir. Sāku apsvērt tādu ķecerību - gāzt tos pirātu logus nost un uzstādīt sev arī Linux. Šobrīd vienīgais nopietnais pretarguments šādam solim būtu tāds, ka cītīgi lietoju Delphi, kuru Linux aizvietotājs Kylix diezin vai būs gana savietojams lai iesāktos darbus tajā varētu bez piņķeriem turpināt. Varbūt varētu izlīdzēties ar VMWare vai kaut ko tamlīzīgu
  • Briesmīgi patika plašās pielāgošanas iespējas. Piemēram, KDE izskatā un darbībā varēju pielāgot neiedomājamākās lietas. Atklājās arī ne viena līdz šim nepieredzēta īpašība/pielāgojamība, par kuru jāsaka "Tas taču tik ērti, tik atjautīgi, kāpēc iekš Windows tādas nav?".
  • Programmu "Konsole", kas sākumā likās neērta, nesmuka un atbaidoša, izdevās tiešām pielāgot manai gaumei un saprašanai, kā tādai programmai būtu jāstrādā, jāizskatās un uz kuriem taustiņiem jāklausa. Bauda.
  • 2003. gada vasaras vidū sanāca neliela saskare ar teksta redaktoru "vi" un palika iespaids, ka šis redaktors nu reiz ir īsts sātana roku darbs. Jaungada priekšvakarā sēdēju zem eglītes un lasīju vi manuāli, apgūto izmēģinot praksē un esmu sajūsmā. Kad strādā ar šo redaktoru, skats no malas ir ne mazāk iespaidīgs, kā, kad, piemēram, virtuozi spēlē klavieres.
  • Krāsu dalīšana attēliem. Kāpēc neviens agrāk netika izstāstījis, cik interesantus efektus var iegūt, sadalot attēlu pa kanāliem? Piemēram, sadalam attēlu pa Hue, Saturation, Value kanāliem, tos atsevišķi parediģējam - pablurojam vai padistortējam saprāta robežās un liekam atpakaļ kopā. Brīdis pirms galarezultāta ieraudzīšanas ir tāds pats kā podniekiem, kraujot vaļā cepli - nu nevar zināt, kāds brīnums tur būs sanācis! Krāsu dalīšana iekš The GIMP! ir zem Image/Mode/(De)compose. Analoga iespēja noteikti ir arī iekš Photoshop
• Lējām laimes, man izlējās gluži glīts šķīvītis, tā ka šovasar gaidāms kontakts ar zaļajiem no Marsa
• Nav ne tikai sniega; nav arī kārtīga ledus, bet, pārliecinājos, bļitkotāji tup ezerā tik un tā. Lūk jums ekstrēmisti, LCKY nobāl
• Riteņa ķēdi var labi ieeļļot arī ar motorzāģa eļļu
• Siemens tālruņiem ir dažādas ārkārtīgi interesantas ar drošību un telefona kodiem saistītas nedokumentētas īpašības. Par šo tematu tuvākajā laikā tiks sagatavots atsevišķs raksts.

Beidzot braucu uz mājām! Priecīgus Ziemassvētkus, laimīgu Jauno Gadu visiem, un (cerams) šogad vairs netiksimies. Urā, tas brīdis ir pienācis!

Ja gadās nocirst egli, kas ir par mazu - ir okei! Var būt ļaunāk. Kad man bij kādi 14 vai cik gadi, reiz gāju mežā egli cirst, laikam mājas vajadzībām. Mums lauku mājas 120km no Rīgas, glītu egļu pa pilnam, spēj tik izvēlēties. Nu bet katra viena likas ne šāda ne tāda. Izgāju jau kādu laiku ataugušā izcirtumā, tur, pret brīvām debesīm auga tiešām smukas egles ar daudz zariem un tumšām, biezām skujām, kādas parasti ir tikai lielo egļu galotnēs un par kādām pilsētniekiem tikai sapņot. Pulkstens jau bija 4 - 5 PM un sāka jau mesties krēslains. Laikam man tolaik bija galīgi slikti ar acumēru, traucēja krēsla un sirdī biju maksimālists, jo, pēc ilgas staigāšanas apstājos pie egles, kas vēlāk izrādījās ~3x garāka par nepieciešamo garumu. Nostājos pie šīs skaistās egles, cirvis abās rokās tādā satvērienā kā tur karogu, ar bleķa galu uz augšu. Atgāzu galvu, lai paskatītos uz egles galotni. Cirvis svērās uz manu pusi, asmenis par laimi bija prom no manis, piets it kā ne pārāk stipri uzsitās man taisni pa muti. Paspļaudījos, kā kad izspļauj košļeni. Likās, ka ir pušu lūpa un mutē kaut kāda nesaprotama dranķība. Nocirtu egli. Māte bija šokā, kad ieraudzīja, kas ir pārvilkts mājā. "Šito jau ir jāslēpj no mežsarga!". Divas trešdaļas no egles nozāģējām, nocirtām zarus un no tā bomja vēlāk sanāca ilkss iejūgam vai kaut kas tamlīdzīgs. Augšējā trešdaļa vēl aizvien bija gana iespaidīga "jaungada eglīte". Izrādījās, ka ar cirvi esmu nodauzījis vienam augšžokļa priekšzobam stūri. Šis dauzījums atspoguļojas manā mutē vēl šobaltdien. Un neviens man netic, ka esmu pats sev ar cirvi izdauzījis zobus. :)

Tā meitene tika vienmēr un visur teikusi, ka neparko neiemīlēsies, un vairs nezināja, ko iesākt, kad iemīlējās.

Tāda pārāk romantiska filma, ar pārāk paredzamām beigām. Varen patika vecmāmiņa, kas tualetē pīpēja zāli (pret galvassāpēm!) un pēc tam reibumā bradāja pa puķudobēm.

Lūk jums apraksts, kā izveidot pašiem savu uz cietajiem diskiem bāzētu skaņu sistēmu. Liekas - nu kā gan cietais disks var skanēt??? Patiesībā nekā maģiska tur nav - pastiprinātais audio signāls diska galviņai un plātnēm liek vibrēt, bet vibrēšana kā reiz rada skaņu. Un, pats autors atzīmē, ka likt vibrēt var ne tikai cietajiem diskiem vien:

This kind of fun isn't just limited to harddisks... I also got low frequency sounds to come out of an electric motor, and even standard cooling fans will make some sound. Girls can try even making music come out of their vibr... *cough*...

Tā dziļā doma laikam netika īsti skaidra. Varbūt tai filmai būtu labāk piestāvējis sērīgs nobeigums nevis atskatītās tradicionālās laimīgās beigas.