Šodien darbā pārvācos no pagaidu vietas uz īsto vietu. Kad es ierados, man nemaz tā īsti nebija kur sēdēt. Sēdēju pie neliela galda ne pārāk gaišā vietā. Bet šodien viena vieta bija atbrīvojusies un es pārvācos. Tas ir tā, paņem rokā somu un padusē laptopu un aiziet uz blakustelpu. Man līdzi atnāca Toms ar ierosinājumu tajā telpā galdus sabīdīt citādāk, lai nav tā, ka visi redz visu monitorus. Labums ir, ka darbā var pronu skatīties, sliktums -- telpas vidū paliek mazāk vietas. Tā viņi tur nevarēja izšķirties, bet manu galdu sarotējām un bija dikti uzjautrinošs skats, džeki vēl spriež, ka sarotējot atbrīvosies vieta, un tad var ielikt jau tā mazajā telpā vēl kādu cilvēku, bet no otras puses, ja nu ieliek meiteni, bet paskat apkārt, cik tad to meiteņu ir un tā... un tad Toms ar "es neko nezinu" sejas izteiksmi telpā atspēries ievelk atdalošo sienu. Ai, tas bija jautri. Tagad tā siena mani atdala no durvīm.
Kompītim tagad arī pieslēgts ārējais monitors, klaviere un pele, tā ka var riktīgi dragāt, un es dragāju ar. Šodien pirms labot kļūdu, zin, jāuzraksta unit testu, kas šo kļūdu atkārto, priekš tam jāpaskatās kā esošie unit testi darbinās, opā, diezko nestrādā gan, labojam tos. Pitonā forši, ka, ja kaut kas galīgi nesanāk un dokumentācija smalkumos neizplūst un google nepalīdz, var ielekt bibliotēkas kodā un atšķetināt vainas cēloni tā. Vēl arī foršs resurss ir stackoverflow.com.

Kā tad te ar tām meitenēm, smukas ir vai? Nu pa klubiem un ballītēm es vēl nav bijis. Tik vien, cik var uz ielas redzēt. Nu un tā, kā jau visur, lielākā daļa tūlītējas simpātijas neizraisa, bet ik pa laikam gadās kāda acij visnotaļ tīkama. Brunetes biežāk, blondīnes mazāk. Vai kā man patīk blondīnes.

Un kā tad ar valodu? Angliski jau man būtu jāmāk tīri labi, vidusskolu beidzot eksāmenā bija A un visas filmas esmu skatījies oriģinālvalodā. Tikai, heh, britu, skotu, īru filmām ir gadījies tomēr piekarināt subtitrus, lai var visu saprast un nekas nepaslīd garām. Nu te ir tā, ka iebraucējus var ļoti labi saprast, loģiski, un vietējos kā kuru. Kad viņi savā starpā vārās, tad ir dikti uzmanīgi jāklausās, lai kaut ko saprastu. Ar runāšanu var iztikt, vēl jau es gan runājot uztraucos un nonākot runas straumītes strupceļā sanervozējos nevis piebremzēju, izdomāju un pasaku pa smuko. Bet tas jau ar laiku, būs normāli.