Vienu vakaru eju pa aleju un pretī nāk meitene un runā telefonā latviski. Tā bija trešdiena un es gāju uz fotopulciņu. To vietu, kur jāiet, bija iepriekš jāatrod. E-pastā atnāca ziņa, ka darīšana būs iekš MRI Annex. Kas ir MRI Annex, kur ir MRI Annex, ej nu izfigurē. Bet nu gūglē uzmeklējot "MRI Annex Galway" atradās bilde.



Šī vieta likās dabā redzēta un es sameklēju aizdomās turamo vietu Microsoft Live kartēs un salīdzināju ar "Bird's View" redzamo. Jap, ir līdzības, un bija arī īstā. Fotopulciņā es dabūju vienreizlietojamo fočuku, to pa divām nedēļām jādabū pilnu ar kaut ko superstilīgu. Ejot atpakaļ pie riteņa pamanīju, ka esmu uz bagāžnieka aizmirsis pusizdzertu Powerade pudeli. Es viņu vēlāk vēl daudzas dienas vizināju līdzi, pa laikam drusku nodzerot nost.

Vienu citu dienu izejot no baseina uz brīdi bija apjukums, kurš ir mans ritenis, jo riteņu režģos bija divi vienādi novietoti, vienāda paskata zaļi īrētie riteņi. Nuja, bet vienam powerāde bagāžniekā.

Tagad esmu īrēto riteni atdevis atpakaļ un riteņa vairs nav. Ā, nu ir Toma lēkājamais ritenis, bet tam man nav atslēgas. Uz baseinu arī pirmdien nebiju, jo nejutos īsti vesels. Nejutos īsti vesels arī šodien, jā, bet šodien vakariņās apēdu milzu picu, kas gan bija pasāļa un sāls ir slikti asinsspiedienam.

Šodien viens mūsu kolēģis saņēma jauno Macbook -- nu to ar vienlaidus korpusu, uz ko visi tagad tecina siekalas. Mac'i pie mums diezgan izplatīti, manā telpā mēs esam pieci un trijiem ir Maci.

Sestdien, svētdien bija draņķa laiks, kādu gabalu pa āru pastaigāju, saliju galīgi slapjš, bet lielāko laiku sēdēju iekšā un ķimerējos ap robotu. Re, kā viņš tagad darās:



Paralēli robota ķimerēšanai man gāja Scraphead Challenge. Tas ir TV šovs, kur sacenšas divas komandas, abām ir dots uzdevums no lūžņiem uztaisīt kaut kādu iekārtu. Parasti tas ir kaut kāds specifisks transportlīdzeklis, un parasti tiek paņemta veca mašīna, mocis vai busiņš un ar fleksi un metināmo aparātu krietni modificēts. Pieliek kāpurķēdes, durkli priekšā, vagona riteņus apakšā, ko nu kuro reizi vajag. Apbrīnojami, kā viņu konstrukcijas tiešām arī strādā.

Ū, vienu dienu atkal izšāvās korķi, nosmirdēja UK-Eiropas elektrības kontakta pārveidotājs. Tajā bija iesprausts mans laptops, bet tas pat nebija ieslēgts. Bet tagad mums ir automātiskie korķi, viens klikš un dzīve turpinās.

Šorīt nočakarējos pērkot biļetes. Kaut kas tajā Ryanair lapā īsti labi nestrādāja un man bira ārā dažādas kļūdas dažādos biļešu pirkšanas soļos. Vienu brīdi bija pavisam brīnīgi, internetbankā redzu, ka nauda kontā jau rezervēta, bet Ryanair parāda "Payment error" nevis "urā, te tavs confirmation number". Nujā, bet apstiprinājuma epasts tomēr pēc pārdesmit minūtēm atnāca, tā ka laikam būs labi. Latvijā ieradīšos, tātad, 13. decembrī un braukšu prom tikai nākamajā gadā :)

Noskatījos TED runu, kas man dikti gāja pie sirds un sasaucās ar manu saprašanu, ka jādomā pozitīvas domas un manu pieredzi, kad reizēm, pēkšņi, uz brīdi, sajūties laimīgs, apmierināts un priecīgs ar visu pasauli. Jill Bolte Taylor: My stroke of insight.

Šķiet, brokastu sausās ar pienu aplejamās pārslas man drīz vairs neies iekšā. Ā, un nauda tērējas brangā ātrumā. Es nedēļā apēdu viena lietota divriteņa tiesu.