Pēc brīnišķīgām brīvdienām atgriešanās Īrijā bija jau parasta lieta. Autobuss uz lidostu, čekin-automāts, lidmašīna, autobuss, mājas klāt. Bez īpašas saskaņošanas sanāca ceļot tieši reizē ar Tomu. Tas tā veiksmīgi, jo pie viņa bija mana pase. Lidojot izlasīju krietnu gabalu līdzpaņemtās grāmatas, braucienā no Dublinas uz Galveju autobusā bija WiFi, čatojos ar Edgaru un visādas tādas muļķības.

Galvejā silta, saulaina pievakare, uzpumpējam riepas riteņiem un izbraucam līkumu.

Darbā "welcome back", uzradušies daži mazi darbiņi, un nekur nav aizmukuši lielāki. Panini kafejnīcā garšo tāpat kā agrāk. Kafijas automāts iepriekšējo nedēļu esot bijis uz "free vend" un tad dzēruši uz nebēdu.

Vakardien fotosocā fotogrāfe stāsta par ģimenes attiecību bildēšanu un rāda bildes ar mātēm un meitām. Nākamās nodarbības būs portretu bildēšana uz filmas un tad bilžu dabūšana no tām sabildētajām filmiņām.

Jā, un sajūtas nav bijušas maldīgas, Krišiņa un Kārlēna ģitāru stīgas mazāk griež pirkstos kā manējā. Vieglāk jāspiež.

Jā, un ejot mājās no darba vairs nav tumšs, ziema cauri! Un vienu pēcpusdienu, bija nolijis lietus, un gaisa smarža bija tāda, un krāsas apkārt tādas, ka likās, tā mierīgi varētu būt, teiksim, jūnija pēcpusdiena.