Image via Wikipedia

Šorīt rullēju uz darbu un skatos, īstens pavasaris jau apkārt! Zāle ir zaļa visu gadu, bet tagad jau pīpenes spraucas cauri, un daži koki baltos ziedos. Šobrīd baltie ziedi gan tādi knapi, nav vēl tādi lieli un koši balti un kamenēs zuzoši kā maijā. Un vēl citiem kokiem mazas gaiši zaļas lapiņas spraucas ārā. Pat egles izskatās tādas pavasarīgākas.

Cilvēki uz ielām nav satuntulējušies, ir ar plikām galvām, plānās jakās un īsroku kreklos. Jāteic gan, ka īri pliki pa āru staigā visu laiku. Kolēģis stāstīja, ka vienu janvāra auksto rītu, kad temperatūra bijusi ap nulli, redzējis centra laukumā puiku īsā kreklā un šortos uz ceļa dauzām futbolbumbu. Un tādi skati te tipiski. Meitenes svārciņos, kas jau līdzinās platai jostai un sportiskie skrējēji īsās biksītēs slapjdraņķa purgas vidū.

Vēl rullējot uz darbu iedomāju par to, ka šī būtu ideāla vieta tādai garlaicīgi mierīgai dzīvei, jo raugi -- cilvēki ir civilizēti un kulturāli, noziedzības līmenis zems (vairāk dzēruma huligānisms kā tiešām varas darbi), latvietim tīkams mērens klimats -- nav salti kā ledus zemē Somijā un nekož cecemušas kā siltajās zemēs. Jā, visādu knišļu te maz, purvos ir, bet tā normāli nav. Čūsku arī nav. Un traki arābi nešauj un nespridzina. Ko vēl varētu vēlēties, vai ne. Jā, forši, lai gan gribētos arī pamēģināt un pašam izjust kā ir pie trakajiem arābiem, krokodīliem un polārajā naktī.

Šito nedēļas nogali medīsim fotogrāfijas "Show me Galway" sacensībā -- http://www.myspace.com/showmegalway, tad jau vēlāk pastāstīs, kā būs gājis.