Tā, nu ja, šodien pirmo reizi braucu šosejas sacensībās (šajās)! Vairāk gan labdarības brauciens kā sacensības, divas distances -- 47km un 120km, es, protams, braucu garāko.



Visa darīšana sākās jau mēnesi iepriekš ar pieteikuma formu sūtīšanu un inventāra gādāšanu. Kad uzzināju par sacensībām, šosejas ritenis man jau bija. Mājinieki man atsūtīja velokurpes un pedāļus, no internetveikala pasūtīju velo-kreklu, jaku un šortus. Dienu pirms brauciena uzskrūvēju jaunos pedāļus, izbraucu izmēģinājuma cilpu pa pilsētu, iegādāju spēka dzērienu un ēdamos un gāju laicīgi gulēt.

Sacensību starts bija nolikts 8:30 no rīta, svētdienā! Ierados laicīgi, izdzēru tēju un skatījos, kādi tad braucēji un braucamie. Šeit nav neviena sarūsējuša lūžņriteņa, gandrīz visi ir glauni šosejnieki un paši braucēji košās drēbītēs. Mana vecuma braucēju nav daudz, vairums ir 30-līdz-50-gadīgi. Ir atbraucis arī kritiskajā masā redzētais frīkbaiks, kurā sēž kā atpūtas krēslā un mīšanās notiek tur, kur būtu jābūt stūrei. Vaicāju, vai brauks īso vai garo distanci, braukšot garo.

Nu un tad pats brauciens. Mans jaunākais asinsspiediena mērījums rāda, ka diktu sacenšanos un trakošanu taisīt būtu bīstami, bet vieglas-vidējas slodzes brauciens būtu veselīgi. Tā nu braucu, turot pulsu 160-165 robežās. Īsa atkāpe par manu pulsu -- miera pulss (tūlīt pēc pamošanās) man ir 45. Maksimālais, kādu sev esmu redzējis -- 205 (Cēsis-Valmiera finiša spurtā augšā pa kalniņu pie pirts mājas). Tātad 160 ir gana tālu no maksimuma un ir normāls braucamais pulss.

Es vēl tikai apradu ar ātras braukšanas barā dinamiku, kad jau bija klāt 8km attālais Moycullen ciematiņš. Startā es biju braucēju straumes apmēram vidū un pamazām virzījos uz priekšu, jo visu laiku izskatījās, ka nākamā grupiņa priekšā ir blīvāka un dod labāku aizvēju. Vēl pēc 15km Oughterard ciematiņš, tad jau pabraucu garām Derroura trasei -- sāku braukt pa vēl neiepazītiem ceļiem. Stiprs pretvējš un cītīgi gaidīju brīdi, kad ceļš sāks liekties ap ezeru un man sāks pūst mugurā. Tad nāca fantastiski ātrs un līkumains lejup noripojiens līdz Maam Valley -- 47km distances beigām. Kad betmens savā mobīlī brauc ar lielāko ātrumu, viņš ir tajā tā kā iegūlies iekšā, un šeit līdzīgi -- pieplacis ritenim ņemu pa līkumiem ideālās trajektorijas. No Maam Valley līdz Cong 22 kilometri, daži visai stāvi kāpumi. Braucēji izretojušies, tagad pietuvoties un apdzīt sanāk vairs ik pa 15-20 minūtēm. Visu laiku redzi priekšā braucēju, attālums gauži gausi sarūk, līdz beidzot brauc jau viņa aizvējā, un pie kārtējā kāpuma apdzen un sāc sekot nākamajam.

Kongā (Cong) ir nobraukti 70km kopš starta, ir palielāka nojume ar ēdieniem un dzērieniem, ceļa malā atstutēti padsmit riteņi, braucēji sēd, ēd, dzer, runājas. Es nodomāju, fun cycle ne fun cycle, bet šitā jau nu arī nevar, paņemu divus banānus un tūdaļ dodos tālāk. Pulss ir pacēlies līdz vidēji 171, ar zemāku vienkārši būtu dikti lēni. Neaizmirsu ik pa laikam iedzert spēka dziru un ieņammāt enerģijas batoniņus, tāpēc spēka netrūkst. Hedfordā palikuši 30km līdz Finišam, dabūju pastāvēt krustojumā pie sarkanās gaismas. Kādu gabaliņu aiz Hedfordas man garām aizgāž "Galway Bay Cycling Club" grupiņa. Tā ir pavisam cita līga, ir pretvējš un es cīnos ar kādiem 25km/h. Viņi pagāza garām ar 32-35km/h. Aiz tiem nāk nedaudz lēnāki braucēji, kam es uzsēdos astē, aizvējā vieglāk. Bet viņi tomēr brauca ātrāk par mani, un noturēties līdzi pēdējos 20km bija diezgan smagi. Nebija ko domāt palīdzēt un nomainīt priekšā braucošo, es knapi vispār tiku līdzi. Bija krietns pretvējš un vienam palikt arī negribējās. Pulss turējās uz 180, un tā ilgi nevarētu izturēt, bet daudz jau nebija palicis -- pilsētas plakāti, lejup kalniņi, luksofori, viens aplis un finišs.



Finišā Toms bildē finišētājus un Emīlija applaudē! Man tiek izsniegts papīrs par brauciena pabeigšanu (jākarina pie sienas) un tiek norādīts, kur var mieloties ar ēdamajiem. Paliekam finišā un applaudējam atbraucējiem vēl kādu stundu, redzam iebraucam arī pāris kolēģus no DERI. Un tad laižam uz mājām. Pulksten divos dienā viss dižais brauciens jau cauri :) Jā, es braucienu pieveicu četrās stundās (3:58, ja precīzi), un tas, man šķiet, ir satriecoši labi. GPS gan saka, ka veiktais attālums ir 110 nevis 120, vidējais ātrums sanāk 27,4km/h, un vidējais pulss 169.



Tādas manas pirmās šosejas sacensības, patika ļoti, braucēji bija forši un kulturāli. Nākamreiz jābrauc lēnāk!

Šiem var klikšķināt virsū lai dabūtu lielākus: