Kad pēdējo reizi biju Latvijā, Mārtiņš man uzticēja vienu savu Pirmo Latvijas ģeomonētu ar norādījumu to nogādāt uz Eiropas pirmo ģeokešu, tas atrodas drusku uz dienvidiem no Dublinas, pilsētiņā Bray. Šo nedēļas nogali beidzot saņēmos to izdarīt.

Uz Dublinu un atpakaļ braucu ar vilcienu, tas tāpēc, lai varētu paņemt līdzi divriteni. Aizvest savu divriteni sanāk lētāk nekā īrēt. Vilcienu lietošana šeit pa lielam tāda pati, kā Latvijā, -- nopērc biļeti un brauc. Atšķirības -- biļeti var nopirkt internetā un pat izvēlēties sēdvietu, vilcieni ir komfortablāki, ātrāki un uzsāk braukt bez grūdieniem. Var labi saprast, ko skaļruņos saka, un līdzīgi kā lidmašīnās apkārt stumdās ratiņi ar uzkodām. Turpceļā bija šāds te oranžs vilciens:



Tas, kā apskatījos internetā, ražots no 1985. līdz 89. gadam un maksimālais ātrums ir 200km/h. Tik ātri gan viņš nebrauca. Atpakaļceļā bija šāds:



Ražots 2007. gadā, tā ka pavisam jauns, maksimālais ātrums 160 km/h un ar GPS pamērīju, ka brauca ar līdz pat 145km/h. Informācijas paneļos virs durvīm rullējās dažādi paziņojumi pēc kārtas īru un angļu valodā, un es līmēju kopā, kurš īru vārds atbilst kuram angļu vārdam. Interesanti, ka mans ritenis bija vienīgais pa visu vilcienu. Ja ir brīvdienas un labs laiks, tad katrā Rīga-Valmiera vilcienā viegli atrastos 5 līdz 15 riteņi, bet šeit neviens!

Dublinā un apkārtnē iepriecēja, ka daudz veloceliņi, krustu šķērsu. Pa tiem braucam redzēju galvenokārt cilvēkus uz foršiem šosejas riteņiem un košās velodrēbītēs.

Meklētā ģeokeša apkārtnē skats bija apmēram šāds:



(šī nav mana bilde, savējās vēl jāattīsta). Kalnains apvidus, krustu šķērsu taciņas. Braukāju un stūmos pa pakalniem augšā lejā, vējš atpūta mākoņus un sāka līņāt, tam es biju gatavs un vilku no somas ārā jaku un lietusbikses. No augstākā punkta dodoties atpakaļ lejā man sanāca izvēlēties varen stāvu taciņu. Krietni stāvāku par downhill trasēm -- uz riteņa uzstutējies tā, lai smaguma centrs cik vien var uz aizmuguri, un tomēr uz robežas, ka gandrīz krīt pāri stūrei. Priekšējo bremžu nelietotājiem te būtu dažu sekunžu šļūciens līdz krūmiem tuvākajā līkumā, jo tādā slīpumā praktiski viss svars ir uz priekšējo ratu. Pusceļā lejup plaukstas jau nogurušas no pastāvīgās bremžu spiešanas, disku bremzes būtu bijušas pašā laikā.

Jā, īru satriecošais draudzīgums un izpalīdzīgums. Pēc ģeokešošanas un tai sekojošiem vairākiem dzērieniem vienā no Bray krastmalas krogiem, braucu lūkot hosteli, kur man rezervācija. Bet sāka jau krēslot, gabaliņš līdz hostelim vēl krietns un sarežģīts, un man karte tikai telefonā, kurš gandrīz izlādējies. Par šiem apstākļiem nobažījies pamanīju ceļmalā B&B (Bed&Breakfast -- viesu māja) un nolēmu bezkaunīgi apjautāties, varbūt ir kāda brīva vieta. Nē, diemžēl neesot gan (ir brīvdienas un Bray tieši šobrīd notiek džeza festivāls), bet saimniece tūlīt zvana savai draudzenei, cita B&B saimniecei, un tai arī vietu nav, un viņa tūdaļ zvana nākamajai, un tad sameklē numuru un zvana trešajai, un vieta atrodas. Viņa man uz lapiņas uzraksta adresi un saspringti domā, kā izstāstīt ceļu. Viņa izdomā, ka aizvedīs mani un riteni mašīnā. Iekrāmējam manu riteni mašīnā, tai izrādās sauss akumulators, bet viņai ir vēl viena mašīna, pārkrāmējamies un braucam. Šādā izpalīdzībā, protams, ir arī druscīt biznesa intereses, viena sagādā klientu otrai, un tad otra atkal pirmajai, bet tik un tā ļoti patīkami. Par cilvēkiem no Latvijas viņai esot labs iespaids, kaimiņos dzīvojot latviešu pāris un esot jauki cilvēki. Kad ierodamies, ārā jau tumšs, man tiek ierādīta liela, grezna istaba ar divām divguļamām gultām -- pēdējā brīvā palikusī istaba. Un mītne izrādās tikai kvartāla attālumā no krastmalas, tā ka pēc iekārtošanās un slapjo drēbju izkarināšanas vakars turpinās ar dzīvo mūziku un dzērieniem.

Svētdien pa Dublinu, staigāju un braukāju pa tūristu vietām, parkiem, kafejnīcām. Uz ielām bieži var dzirdēt ne-angļu valodu, gadījās dzirdēt gan kādu frāzi latviski, gan vairākus bļ*. Dublinas īriskais nosaukums Baile Átha Cliath man liekas foršāks par anglisko.

Šodien ārā līņā, sēžam mājā, mazgājas drēbes. Darbā nav jābūt, jo ir banking holiday. Jā, un nākamo nedēļas nogali uz Londonu, uz Hackday!