Pagājušo nedēļas nogali biju Londonā, uz Yahoo organizēto Open Hackday pasākumu. Nekāds dižais ceļotājs neesmu, Londonā iepriekš nebiju bijis, tāpēc jauni iespaidi plūda aumaļām.

Šo to no redzētajām lietām vēlāk smalkāk izpētīju vikipēdijā. Piemēram, kā tur sastāv ar metro un vilcienu līnijām un drošību -- elektrība tiek pievadīta nevis pa gaisā iekārtiem vadiem, bet pa papildus sliedēm un tad tur ir visādi apsvērumi lai cilvēki nekristu virsū un ko darīt vietās, kur sliedes šķērso autoceļi, un sliktā laikā uz elektriskās sliedes sabirst slapjas lapas un tamlīdzīgi. Un tad par Tauera tiltu, cik vecs, kā strādā, un, izrādās, divstāvīgais autobuss reiz ir tiltam pārlidojis pāri, kad tas jau bija sācis pacelties. Vispār arvien biežāk ielecu vēsturiskā ziņkārībā. Ja lietas, vietas, kultūras un fenomenus apskata tikai to pašreizējā stāvoklī, tad dabū tikai mazu stāsta daļiņu, tikai vienu kadru no filmas.



Pats Hackday pasākums bija forši noorganizēts, interesants un jautrs, un, kas mani vēl aizvien patīkami izbrīna, par brīvu. Sestdienā paralēlas uzstāšanās par dažādām jaunām Yahoo tehnoloģijām, pa nakti hacking, svētdienā komandas prezentē veikumu un žūrija uzvēlas labākos. Tam pa vidu ēdienreizes, uzkodas, alus, picas. Vēl pa starpām izklaides -- mūzikas grupu uzstāšanās, milzu jenga, Wii. Jā, vienu jengas torni sanāca sakrāmēt tik augstu, ka tas gāžoties sagāza alus pudeles, aplejot somas un laptopus. Kopā bija tuvu pie 300 dalībniekiem un pēc nakts hakošanas bija dažādi visnotaļ interesanti rezultāti. Es sameistaroju vizualizāciju, kur flickr bildītes ekrānā lido pretī kā zvaigznes vecos windows ekrānsaudzētājos. Hā, un te glauna bilde no uzstāšanās:



Vēlais atpakaļceļš bija bez aizķeršanās, laikam patīkamākais RyanAir lidojums līdz šim -- pustukša lidmašīna, nav stumdīšanās un tusnīšanās, stjuartes smaida un spurdz rādot drošības vestes, novēl "sit back and relax", nosēšanās bez milzu 'bams'. Šenonas lidostā gaidot autobusu uz Galveju man uzradās sarunu biedrs, pieklājīgi izrādīja interesi par Latvijas un latviešu valodas vēsturi. Un tad jau mājas.

Vakardien savukārt aizbraucu atkal uz Derroura trasi, lejupejošās virāžas braucu arvien ātrāk un izbaudu arvien vairāk. Iešāvās prātā, ka varētu mēģināt kādu fragmentu nofilmēt, lai gan filmā tāpat tās izjūtas nevar iemūžināt. Piemēram, šie giboni brauc diezgan ātri, bet izskatās pēc mierīgas ripināšanas. Vienā akmeņainā posmā nodevu īpaši braši un pārsitu pakaļējo riepu divās vietās :) Nuja, salīmēju un braucu tālāk. Neapdomīgi biju uzvilcis nevis ūdensnecaurlaidīgos pārgājienu apavus, bet ikdienas vans-gans kedas un trase bija visai slapja, peļķes un strautiņi, pusceļā jau kājas žļurkstēja. Kā mājās, tā karstā vannā iekšā. Jā, un šodien ārā omulīgi līņā un patīkams nogurumiņš un viss ir forši.