Pūcei uzziedējis, elle aizsalusi un Īrijā jau ceturto dienu skaidrs, karsts laiks
Jun 02, 2009
Svētdien biju uz kluba treniņa braucienu -- 112km apkārt Corrib ezeram. Bijām 14 braucēji un pavadošā mašīna galā. Iesākumā visu laiku laiku saspringums, kamēr pierod braukt ciešā grupējumā visnotaļ lielā ātrumā. MTB braucienos pierasts, ka barā braucot jābūt pastāvīgā gatavībā bremzēt un manevrēt, ja priekšā kāds gāžas. Braucām divās kolonnās, un braucēju izkārtojums ik pēc pāris km pamainās -- viena kolonna paslīd uz priekšu, otra uz aizmuguri, nomainās priekšējie un aizmugurējie braucēji. Sanāk kā 5 minūšu randiņos ar katru parunāties. Onkas bija laipni un draudzīgi un brauciena sākuma galā es padsmit reizes izstāstīju, ka šis man pirmais šāds brauciens, ka esmu no Latvijas, un cik ilgi esmu Īrijā un tamlīdzīgi. Tālākajos braucēju mainīšanās riņķos notika apvaicāšanās, kā es jūtos, un atzīmēšana, ka es labi turos. Pusceļā apstājāmies pie veikala, uzpildīt pudeles un viegli ieturēties un viens braucējs man jokojot saka -- "nu un tagad mēs sāksim pa īstam braukt, uz 60km/h". Reāli vidēji braucām uz 30km/h, un man nebija īpašu grūtību līdzi turēt, jo grupā tiešām tā vēja nav un tas taisa lielu starpību. Bet tad, Moycullen ciemā, 8km no galapunkta, džeki satrakojās un sāka mīt ar 45km/h. Es pie sevis atcerējos par mūsu balto ķēvi Heronu, kas darbadienu vakaros pagalmā vienmēr finišēja aulekšos, un tad drusku loģiskāk nodomāju, ka viņi drošvien pēdējos kilometros izgāž atlikušos spēkus. Ar jau 100 kilometriem aiz muguras man vairs nekādu dižu rezervju nebija, kādu gabalu turēju līdzi, un tad viņi aizmuka. Sākuma/beigu punktā -- Dunnes stāvlaukumā -- atkal satiekamies, savācu savas mantiņas no mašīnas, un tiekamies atkal nākamsvētdien!
Tas sākās deviņos no rīta un bija cauri vienos dienā. Vēlāk tajā pašā dienā tika atklāta peldsezona un pirmo reizi turēju rokās dzīvu krabi!