Galway Races ir ikgadējas zirgu skriešanas sacensības nedēļas garumā, gada lielākais notikums Galvejā. Lieta tik nopietna, ka mums bija dažas saīsinātas darba dienas un kafejnīcā arī saīsināts darba laiks.

Ceturtdiena bija tematiskā "Ladies Day", dāmas sapucējas un sacenšas uz "labāk tērptās" un "elegantākās cepures" titula iegūšanu.

Būt Galvejā un neapmeklēt gada centrālo notikumu būtu tāpat, kā aizbraukt pie Kaspijas jūras un neizpeldēties -- stulbi. Tā nu ceturtdienas pēcpusdienā lecu uz riteņa un braucu skatīties zirgus un dāmas. Kā nereti gadās, karti nebiju gana kārtīgi izpētījis un maldīdamies nobraucu kādus padsmit liekus kilometrus.

Sacensību vietā ierados ap pulksten četriem, milzums cilvēku, pa gandrīz visu teritoriju tāda stīvēšanās kā krogā piektdienas vakarā, plecs pie pleca, katrs kaut kur spiežas ar diviem aliem rokās. Zirgu skrējieni notiek ik pa pusstundai, pēc katra skrējiena cilvēki no tribīnēm plūst uz likmju pieņemšanas vietām un alus ieliešanas vietām, pēc brīža atkal spiežas atpakaļ. Paši skrējieni notiek pa plakanu, ovālu trasi, ir jāpārlec pāris ne pārāk augstiem šķēršļiem, bet tā vispār sacenšanās ir uz ātrumu taisnā gabalā. Novēroju, ka es, būdams t-kreklā un ar mugursomu, galīgi neatbilstu dreskodam -- gandrīz visi vīrieši bija uzvalkos un šlipsēs. Amizanti izskatījās sīkie puikas, arī uzvalkos, atglaustiem matiem, saulesbrillēm atbīdītām uz pieres, tādi franti.

Man bija sastāstīts, ka uz sacensību dienas beigām cilvēki būs piemetušies, dāmas smukajās kleitās velsies pa dubļiem, pār sejām notecējušas skropstu tušas un neīstais iedegums, un tamlīdzīgi. Bet nekā, cilvēki turējās stabili kājās un uzvedās piedienīgi. Bet tāpat, spraucoties caur šo svešo kultūru un vidi jutos kā tādā brīnumzemē, šo to iemūžināju ar Ulda 70-300mm spiegojamo aprīkojumu.