Līdz Ciolkovska raķetei vēl neesmu ticis, bet galvā ir pazibējusi doma par meteoroloģisko balonu. Reiz planēju pāri Kurzemei un pa lodziņu manīju, cik atpazīstama ir Latvijas kontūra un domāju -- džī, būtu tik lieliski uztaisīt tādu agregātu, kas uzlido debesīs un taisa orto-, aero-, nu, bildītes. Vispār reiz pasenāk jau foto no gaisa taisījām -- uzlikām fotoaparātu uz taimeri un pacēlām garā kārtī :D

Cilvēki ar šito nodarbojas un internetā var atrast dažādus aprakstus. Piemēram, šis. Balons lido raidot GPS koodrinātes, pēc tām vēlāk atrod, kur piezemējies.Izpētīts, ka riska lidmašīnām nav, un, vismaz ASV, nelieliem baloniem nekādas speciālas atļaujas nevajag. Šobrīd šķiet, ka daudzsološa kombinācija būtu: balons no interneta, hēlijs no AGA, kravā telefons ar GPS un lētā gala digitālais fotoaparāts, hermētiski iesaiņoti un varbūt drusku nosiltināti, palaišana no lauku pagalma. Var organizēt kā spēli, pēc palaišanas dalībnieku komandas mašīnās dodas lidoni medīt, makšķerēt ārā no dīķa vai augstsprieguma vadiem :)

Fotoaparātu vajadzētu likt ar labi daudz megapikseļiem un gaisā jālaiž varen skaidrā dienā (jāskatās arī, lai vējš nepūš uz jūru vai Krieviju). Tad uzņemtajās bildēs var izlabot lēcas kropļojumus (es rakstīju bakalaura darbu par šito!), tad tālāk viņas var ģeoreferencēt, vai, kā es esmu dzirdējis sakām, iesiet koordinātēs un izmantot openstreetmap.org karšu zīmēšanā. Bet tas nu tā, galvenā motivācija šādai lietai tomēr būtu vienkārši gīkisma dziņu apmierināšana.

Citās ziņās, šodien vakariņās jauna tipa ēdiens -- auzu pārslu putra, mani pusslimie draugi top arvien dzīvīgāki, staigāju apkārt šortos, jo bikses galīgi sadilušas, un tad es nopirku jaunas, bet vajadzēja tomēr vienu izmēru lielākas, pēdējā laikā naktīs miegs vēlu atnāk, tā nu lasu par baloniem un klausos lekcijas, ir radusies ideja īsfilmiņai, Baltijas ceļa dienā klausījos un skandēju patriotiskās dziesmas, mani divdesmit seši gadi jau ap stūri rēgojas, un drīz jau arī ciemos braukšana pie Erny un Ievas!