‹ paviānu štelles

Kliņģeris un mašīna

Sep 16, 2009
Beyoncé Knowles, Kārlis Ulmanis, Pēteris Caune. Kas kopīgs šiem dižajiem prātiem, spilgtajām personībām? Tieši tā, kopīgs ir dzimšanas dienas datums -- 4. septembris. Mana kompānija gan nobāl Toma priekšā, jo viņam dzimšanas diena vienā datumā ar ... Hariju Poteru.

4. septembris iekrita piektdienā. Piektdienas vakarā gājām krogu rāpošanā. Sestdien viesos nāca Uldis un Līga. Es sagriezu rasolu, Toms un Emīlija cepa kliņģeri. Kliņģera mīklas sanāca krietni par daudz, pārpalikušo mīklu cepām kanēļmaizītēs līdz vēlam vakaram un viņas arvien tika aizmirstas un drusku par daudz izceptas.



Šeit es pūšu 26 kliņģera svecītes, ar vienu elpas vilcienu man tas knapi, knapi izdevās.



Svētdiena bija pavisam varena. Sasmērējām maizītes, iepakojām pārpalikušo rosolu, nopirkām četrādu veidu gumijkončas un īres mašīnā braucām skatīt Īrijas dabu un aitas. Īrijā mašīnas, kā zināms, brauc pa nepareizo pusi. Stūre arī sanāk labajā pusē, un ātrumus jāslēdz ar kreiso roku. Mūsu šoferis Toms iesākumā atbildīgākos mirkļos ātrumkloķa vietā tvēra vadītāja durvju rokturi :) Bagāžniekā mans kalnu divritenis un pirmais ceļamērķis Derroura trase. Uz šo trasi jau esmu braucis viens pats ar riteni vairākas reizes, bet katru reizi 35 kilometru turpceļš un tikpat garais atpakaļceļš liedz tā pa īstam iztrakoties pa 16 kilometrus garajām takām. Bet šoreiz glauni, pieved un aizved ar mašīnu. Ritenim uz stūres bija GPS un pie ķiveres ar skoču piemunsturēts fotoaparāts, ātrākos posmus nofilmēju, un vēlāk datorā datus no GPS uzliku filmiņai pa virsu. Rau, kas sanāca:



Sēdeklis jau šajā braucienā aizdomīgi druscīt ļurkājās. Domāju, ka sēdekļa-stutes skrūve vaļīga. Šorīt atkal ievēroju ļurkāšanos un izrādījās, trakas lietas, riteņa rāmis zem stutes ir ielūzis. Nu nezin, ko darīt un kā būt. Bet nu atpakaļ pie aizpagājušās svētdienas! Pēc trases nobraukšanas, riteņa iepakošanas un slapjo velodrēbju pārvilkšanas braucām tālāk prom no Galvejas uz Klifdenu. Tā ir mazāka pilsētiņa jau pie paša okeāna. Klifdenā izstaigājām cilpu pa pilsētas centru un iedzērām kafiju mīlīgā kafejnīcā, tad braucām meklēt okeānu.



Okeānu redzējām pa gabalu, sabridām slapjas kājas. Tad bija garš omulīgs ceļš mājās un nogurums pēc garās dienas un tad jau pirmdiena-darbadiena.