Trenažieri, otrais piegājiens

Ceturtdiena, KingFisher sporta centrs, studija "B". Tā ir mācību klases izmēra telpa, viena siena ir ar spoguļiem, izskatās plašāk kā ir. Gar abām sienām ir kosmiska paskata trenažieri. Dažam nevaru saprast, kā tur iesēsties, ko jāspiež vai jāvelk. Esam piecpadsmit vīri un treneris. Treneris mudīgi rosās--trenažieriem uzkarina svaru ripas, uz grīdas izklāj paklājiņus, un pie katras "darbavietas" pieliek lapu ar aprakstiņu, ko tur paredzēts darīt. Tālāk viņš nodemonstrē, kā katrs vingrinājums pareizi darāms. Tad izstāsta procesu: dažādie vingrinājumi ir izkārtoti loģiskā virknē, pa kuru mēs secīgi virzīsimies: divdesmit piegājieni pie viena, tad divdesmit pie nākamā, un tā uz priekšu bez apstāšanās. Kad pirmais "aplis" būs pabeigts, būs atpūšanās.

Šī treniņprogramma kopumā ir ķermeņa viduča--presītes, muguras lejasdaļas, gurnu--trenēšanai. Te neveikli apraksti dažiem no vingrinājumiem:

Mana fiziskā forma kopumā ir nekāda--jēdzīgā stāvoklī ir tikai kājas, cik vajadzīgs riteņbraukšanai. Viss pārējais ir, nuja, netrenēts. Pārējie toties ir trenējušies un slodze ir visiem vienāda. Tā nu var viegli nojaust, kas notika: pēc pirmā apļa biju jau visai slābans un jau jutu, ka nākamo dienu pa trepēm nokāpt būs grūti. Veiksmīgi, ka gan mājās, gan darbā esmu pirmajā stāvā :D. Drīzi pēc otrā apļa iesākšanās jutu, ka kopējā tempā turpinot drīzi vien apvemšos. "Izstājos" un atlikušo nodarbības laiku pūtos, no otrā stāva līmeņa vērodams procesus baseinā.

Treneris saka, pāris nodarbības un es jau varēšu tikt līdzi, tā nu nepadošos un iešu atkal!