Vai vai vai, pirmo reizi uz velotranažiera

Kolēģis, kas regulāri trenējas un brauc daudz-dienu, daudz-simtu sacensībās, pastāstīja, ka pēdējā laika mīnusos pa āru svētdienas simtiņu tomēr nebrauc. Brašo minēju kompānija ejot uz trenažieru zāli, pildot intensīvu treniņprogrammu, un beigās vēl iepeld baseinā, un lai es arī atnākot. Uz šādu aicinājumu labprāt atsaucos! Mīšanās uz ruļļiem virtuvē pamazām sāk palikt vienmuļa un šī būtu kāda pārmaiņa.

Es--vienkāršs cilvēks, un uz moderniem fitnesa centriem un trenažieru zālēm neesmu bijis, un ij nezinu, kā tur viss ir. Iesākumā jāsagādā piemērots apģērbs. Internetā izlasīju, ka pidžamas izmēra izbalējuši t-krekli, peldšorti, īsi džinsu šorti un ielas botas ir no-no. Devos uz populāro zīmolu / zemo cenu veikalu TK Maxx un nopirku sev jaunu kārtu. Ar jaunajām drēbēm varēšu gan sportot, gan organiski iekļauties vietējo jauniešu sabiedrībā. Viņi sporta drēbēs nereti staigā arī ikdienā.

Pienāk ceturtdiena un apjukumi. Īsumā, Galvejā ir divi King Fisher klubi katrs savā pilsētas galā, un nevienā no abiem es savus biedrus nespēju atrast. Bez košiem šosejas riteņiem viņi kļūst grūti pamanāmi un atpazīstami. Lai visa darīšana nebūtu galīgi veltīga, nokļuvis tālākajā klubā, apmeklēju velotrenažieru seansu. Ne pārāk lielā telpā 5x3 formācijā salikti 15 trenažieri un vēl viens priekšā. Nodarbībai sākoties tikai viens trenažieris bija palicis brīvs. Apmēram vienādā skaitā sievietes un vīrieši. Nodarbība ilga 45 minūtes, un bija visnotaļ intensīva--ātrāk, lēnāk, ar lielāku slodzi, mazāku slodzi, sēdus, ceļoties kājās, sprints, šie visi jauktā secībā, tuc-tuc klubmūzikas un "neslinkojiet, ātrāk!" pavadījumā. Pulsometru nebiju uzvilcis, bet vērtēju, ka lielāko nodarbības laiku pulss noteikti bija pāri 160. Visiem minējiem uz trenažiera roku balstiem bija dvielis, man arīdzan, un to lietot lai apslaucītos sanāca itin bieži. Nodarbības beigās vēl izstaipām kājas un čau čau, tiekamies nākamnedēļ!

Es nākamnedēļ drošvien vēlreiz mēģināšu atrast savu kolēģi ar biedriem...

Šādu treniņu bija interesanti pamēģināt un tas gan jau drošvien bija varen efektīvs, bet nedomāju, ka gribētu ko tādu darīt regulāri. Ja esi sportists un vēlies sasniegt mērķi, tad protams, kas jādara, jādara. Bet veselību un formu uzturēt tomēr foršāk būtu darot patīkamas lietas bez piespiešanās. Piemēram, nevis vienu vai pāris reizes nedēļā 45 minūtes nodzīties, bet doties garos, nesteidzīgos izpētes un ģeokešošanas velobraucienos. Citi ir ar mani: