brum brum brum

Sveiki, lasītāji, foršajā, siltajā vasarā!

Ar skriešanu veicas labi, mans standarta treniņa garums šobrīd ir 10km, nesteidzoties to noskrienu drusku zem stundas. Steidzoties--drusku zem 50 min. Pieteicos pusmaratonam septembrī, Valmierā. Nostādīju mērķi tā, lai ir ko papūlēties: noskriet zem 1:40.

Ar riteņošanu veicas labi, esmu piedalījies šādās tādās sacensībās, tuvākās nākamās jau rīt--IV Cēsu velomaratons. Šovakar izbraucu vietējo 20km aplīti, no kura trešdaļa ir normāls XC un pārējais ir grants un šoseja. Bija labi, jūtos gatavs!

Galvenais stāsts šoreiz par mašīnlietām. Pa pēdējiem mēnešiem sapelnīju tiesības! Tagad briestu pirkumam un dzīvojos pa ss.lv auto sludinājumiem, autoforumiem un padomu lapām. Pēdējās dienas dzīvoju pa laukiem, un mums te stāv ņiva ne pārāk spīdošā tehniskā stāvoklī ar aprīlī beigušos skati. Ceturtdien bija lēns rīts bez īpašiem dienas plāniem, un vienbrīd, grozoties pa pagalmu, es paraustu ņivas durvis un "tā, starp citu" vaicāju brālim, kas tad skates iziešanai pietrūkst. UN MĒS SĀKĀM LABOT!

Galvenā droši zināmā vaina bija, ka nestrādā skaņas signāls. Internetā atrodas mūsu modeļa "wiring diagram", motora vāks vaļā, un sākam postīt. Sākumā pārbaudām, vai strādā pašas taures, un, jā, viņas strādā, ka var kurls palikt. Tālāk aizdomas krīt uz slēdža mehānismu stūrē, un, raujot stūres ratu nost, es dabonu punu degunā. Ar improvizētu testeri (lampiņa, vadiņi, urbjmašīnas akumulators) pārbaudām dažādus ķēdes posmus, katrs atsevišķi strādā, bet visi kopā nestrādā!

Nesistemātiskos eksperimentos paiet lielākā daļa dienas, bet skaidrībā netiekam, un daži pretrunīgi rezultāti liek domāt, ka mūsu mašīnā kaut kur ieinstalēts īssavienojums. Iestājoties krēslai, izvēlamies pragmātisku risinājumu ar jaunu neuzkrītošas krāsas vadiņu pa taisno no akumulatora uz tauri, skaņas signāls strādā, priecīgi skrūvējam visu ciet. Tad izrādās, ka nestrādā viena priekšējā tuvā gaisma, attiecīgi es tagad māku nomainīt ņivas priekšējās gaismas spuldzīti, bet nē, spuldzīte tur iekšā bija vesela. Tiek arī konstatēts, ka bremžu gaisma nedeg. Tomēr, pēc ķimerēšanās dienas garumā, dodamies nelielā naksnīgā testa un gandarījuma braucienā, motors rūc, grants ceļš skrien pretī, mēs salonā priecīgi čalojam, un tad, pēkšņi un negaidīti, izdziest gaismas, un mēs kļūstam par spoku mašīnu. Motors rūc, priecīgi čalojam, bet neko neredz. Atpakaļ braucam ar ieslēgtām avārijas gaismām, un gatavībā briesmu situācijā taurēt ar savu lielisko skaņas signālu.

Piektdienas rītā brāļi aizbraukuši uz haltūru, bet es izpētu, ka gaismas pazuda, jo pie aizdedzes atslēgas no kontaktiem izkritis viens vadiņš, bet priekšējā tuvā gaisma nav degusi slikta drošinātāja dēļ. Par bremžu gaismām kaut kā aizmirsies, un es ar ričuku aizbraucu uz pagasta centru, trīs tēva dēliem, izdrukāt vienas dienas atļauju. Māmiņa tīra logus, es izbirstēju grīdas, mašīna tiek posta kā pirmklasnieks uz pirmo septembri. Mēs pus-pa-jokam gudrojam, ka, tīra mašīna liecinātu par rūpīgu kopšanu, un tad skatē ar mazāku cītību meklētu bojājumus.

Valmierā pirmā pietura ir Statoils. Uzpildu bāku, iegādāju skatei nepieciešamo ugunsdzēšamo aparātu, aptieciņu un avārijas trijstūri. Nākamā pietura ir autoserviss, kurā par vienu latiņu noregulē priekšējās gaismas. Iepriekšējā vakarā, laužoties pie spuldzītes, tās bija krietni izregulējušās. Braukšana ir diezgan stresaina. Mašīna tukšgaitā reizēm noslāpst, man jau pāris krustojumos tika sanācis vēl ripojot pa jaunam iedarbināt dzinēju. Tas sanāca veikli, ar starteri--strādājošs starteris ir varena ērtība.

Jau agrāk, tiesības kārtojot, novēroju, ka CSDD nodaļā viss ir vienkārši, saprotami, un cilvēki ir laipni. Šoreiz arī, dabūju numuriņu, samaksāju naudiņas, piebraucu pie apskates ēkas, un tad mašīnai bija jārāda visādi triki. "Lūdzu, ieslēdziet kreiso pagriezienu--paldies, labo pagriezienu--paldies, avārijas gaismas--paldies, nospiediet bremzes--nospiediet brezmes?" Mašīnu uzbrauca uz platformas un izkratīja. "Vai vēlēsities redzēt defektus?" Ieplaisājusi trubiņa, vaļīgs šarnīrs, vēlviens vaļīgs šarnīrs, nestrādājošs kaut kāds stabilizators, sūcas transmisijas eļļa. Happy times! Bet galvenā un visnotaļ loģiskā lieta--ja nestrādā neviena bremžu gaisma aizmugurē, tad mašīna nevar dabūt pat 30 dienu slimības lapu. Nobraucu auto stāvlaukumā, telefonā pastudēju "wiring diagram" un ķeros pie skrūvgriežiem. Ir dienas vidus, saulīte spīd, un man sviedri pamazām sāk tecēt cilpojot ap mašīnu un pildot "pamēģinām šitā--pieslēdzam akumulatoru--paraugām lampiņas--atslēdzam akumulatoru" algoritmu. Bremžu pedālis man ir atstutēts ar koka bomi, jo vienlaicīgi jau nevar spiest pedāli un skatīt lampiņas mašīnas aizmugurē. Pēc pusstundas cīkstēšanās viena no bremžu lampiņām spīd! Pieaicinu apskates vīru, viņš izskatās pārsteigts un pacilāts--"jā! tiešām spīd!" un uzlīmē priekšējā stiklā uzlīmi, kas derīga 30 dienas.

Pa CSDD apmeklējuma laiku kaut kas ir mainījies--sevī pašā. Braucu un vairs nejūtos tik stresaini. Pie krustojumiem izvelku čoku, lai mašīna neslāptu un nevajadzētu arī agresīvi gāzēt. Rullēju mājup un izbaudu foršo, dīvaino sajūtu--ņivā, uz ceļa, legāli.

Lūk, kādi jauki, mazi piedzīvojumi. Tagad raudzīsim, kā novērst atrastās vainas, un paralēli turpināšu meklējumus pēc ikdienišķākas, civilai lietošanai piemērotas mašīnas. Patlaban domāju par Subaru Forester kā kompromisu starp sūrajiem džipiem un normāliem vieglajiem auto. Ja šajā lietā lasītājam, kompetentajam autopazinējam, būtu kāds padoms vai ieteikums, es to ļoti labprāt uzklausītu!