Vienības brauciens 2010

Vienības braucienā izvelējos braukt 102km šoseju, jo MTB jau tāda pierasta lieta, bet 37km šoseja būtu īss prieciņš. Vienības braucienā vispār piedalījās 4,5 tūkstoši braucēju, bet garo gabalu brauca mazāk kā divi simti. Bija neliels nemiers, vai neesmu trāpījis nepareizajā kompānijā :-)

Šīs bija pirmās sacensības, uz kurām un no kurām braucu viens pats, ar vieglo auto (auto gan bija no māmiņas aizlienēts, ne paša). Pacilātās izjūtas atgādina pirmo laiku strādājot pilnas slodzes darbā. Iesākumā bija tik nepierasti un inčīgi, kad nav vairs mācības vai gurķošanās, bet kā pieaudzis cilvēks no rīta ceļas un iet uz darbu. Ilgi jau, protams, tā uz darbu iešanas pacilātības sajūta nenoturējās.

Sacensību norise pēc parastā scenārija--atrast stāvvietu, salikt riteni, izņemt numuru, saģērbties, iesildīties, nobraukt, atsildīties, paēst putru, iekrāmēt riteni, uz mājām. Bet pats brauciens! Šeit bilde (autors: J. Bērziņš-Soms) no starta--vai vari sazīmēt mani?

Sacensību maršruts bija no Siguldas pa Pleskavas šoseju uz Cēsīm, tad uz Stalbi, Raganu, un atpakaļ uz Siguldu. Starta koridorā blisinos uz skūtajiem stilbiem sev visapkārt. Pēc starta pirmie kilometri, kā parasti, paiet aprodot ar braukšanu ātrā, ciešā, dinamiskā grupā. Atšķirībā no Rīgas Velomaratona, šeit nebija nekādu kritienu vai pēkšņu bremzēšanu. Rāda zīmes, brīdina pirms manevriem. Īpaši nerunā, visi klusējot min. Kaut arī sēžu aizvejā, slodze kārtīga un pulss augsts, bet par to vēl neuztraucos, jo lietām vēl ir laiks ieiet sliedēs. Braucot kāpumā dažus kilometrus pirms Cēsīm gandrīz izkrītu no pamatgrupas, cīnos ar pilnu jaudu un knapi, knapi tomēr panāku aizvēja glābiņu. Bet, tad nāk Cēsu centrs ar kalniem un lejām, un mans motoriņš vairs līdzi nevelk. Izbraucot no Cēsīm, esam apmēram desmit braucēju grupiņa, kas grupai līdzi nav izturējuši. Man nav bijis laika lūrēt uz aizmuguri, tāpēc nav ne jausmas, cik braucēju vēl ir aiz mums. Arī, lai noturētos šajā grupiņā, man bieži sanāk braukt uz savu spēju robežas. Savu ieguldījumu, lai arī cik mazu, kopējā lietā ir jādod, un tā vairākas reizes braucu arī pa grupiņas priekšu, vairāk tomēr turos aiz platām mugurām. Raganas pagrieziens, Turaida, 70km/h pa turaidnieku, un pēdējais kāpums siguldniekā. Nav jau nekāda izprieca, bet neesmu arī bezspēkā, ritmiski un vienmērīgi stampāju pedāļus līdz tas kalns ar neizbēgami ir pievārēts, finiša līnija, piemiņas medaļa kaklā, atsildīšanās.

Mans rezultāts ir 2:38:37, ar vidējo ātrumu 38,5km/h. No līdera atpalieku par 15 minūtēm. Distancē 87. vietā no 159 finišējušiem, vecuma grupā 25. vieta no 51 kopā. Reku saite uz brauciena datiem iekš endomondo. Ak, un garo distanci bija vērts braukt kaut vai foršā vecuma grupas nosaukuma dēļ: M Elite. Pozitīvas emocijas un nākamgad varētu atkal!

Vēl pavisam noslēgumā, tēlaini un diezgan trāpīgi par izjūtām, braucot grupā: The Swarm.