Malta #2
Jan 30, 2011
Ikdienīgie sīkumi:
- Satiksme ir pa ceļa kreiso pusi, un mašīnām stūres ir labajā pusē. Apļi ("braukšana pa loku", "roundabout") ir populāri.
- Elektrības rozetes ir tādas pat, kā Lielbritānijā un Īrijā.
Brokastīs un vakariņās viesnīcā dod eiropiešiem pierastu pārtiku. Dauzoties apkārt, priecājos par izdevībām nogaršot vietējos ēdienus:
- Populārākais tradicionālais ēdiens ir pastizzi. Ceļojums uz Maltu neskaitoties kārtīgs ceļojums, ja nav nogaršots pastizzi. Nopērkami daudzās vietās, kafejnīcās, veikaliņos, un fāst-fūda ieskrietuvēs--"pastizzeria".
- Tradicionālā maize ftira
- Sinizzi, kūka ar biezpienīgu pildījumu, un vēl marmelādi vidū
- Vietējā limonāde "Kinnie". Jokojām, ka garšo apmēram kā mūsu "Buratīno", bet tomēr tik sintētiska garša nav. Rūgtena, un virsū rakstīts, ka sastāvā ir rūgtie/skābie apelsīni. Ak jā, no dārziem sperot apelsīnus, dažreiz gadās saldi un gardi, bet citreiz pavisam skābi.
Treniņi turpinās, kilometri krājas. Vienu dienu pat pamanījāmies savākt 100+ kilometrus vienā izbraucienā. Izbraucieni ir jauki, jo ir silts, saulains, un var braukt, kur acis rāda--pa klinšainu taku mīt kalnā, vai pa rullēt pa platiem asfaltētiem ceļiem. Garākam braucienam pa vidu var iekombinēt kādu uzkodu, kafejnīcās arī neatsaka uzpildīt ar ūdeni manu dzeramo pudeli.
No rītiem pirms celšanās no gultas izmēru savu "miera pulsu". Paaugstināts pulss no rīta ir pazīme, ka iepriekšējā dienā ir satrenēts par daudz, un šajā dienā jābrauc mierīgāk. Pirmajās dienās mans miera pulss turējās ap 50 sitieniem minūtē, bet nu jau ir krities, šorīt bija tikai 40.
Sestdien izīrējām mašīnu un braucām skatīt tūrisma objektus. Svētdien bija vietējā XC gonka, kurā mēs arī, protams, piedalījāmies. Eduards jau ir uzrakstījis par to rakstiņu. Paša iespaidi: veicās labi, ķibeles negadījās, un bez spēka nepaliku. Brauciena pirmajā pusē parastās domas "ah, cik grūti, un vēl necik nav nobraukts!", bet vēlāk jau ir ritms un apziņa, ka viss būs labi, spēks nebeidzas, un finišs neizbēgami tuvojas. Pēc sacensībām braukājot pa laukiem daudzās vietās redzēju svētdienas piknikā devušos cilvēkus--lauka vidū uzklāts galds, cilvēki ēd un dzer, bērni skraida apkārt. Pāris vietās pat cepa gaļu un kairināja manu nāsi.
Reku nāk dažas bildes:
Sestdienas auto izbraucienā bijām pie vairākās stikla pūtēju vietās, un tika ievērots šāds jauks izstrādājums: