***

Gads un divdesmit dienas Latvijā nolauztas!

Vakardien darbojos ar trimmeri pa izcirtumu. Trimmerim galā zāģa ripa un sanāk krūmgriezis. Rīgā, servisā meistars teica, ka jāuzmanās no triecieniem, šitam mūsu trimmerim esot zināma kaite, ka kloķvārpstu (laikam, ja pareizi atceros) viegli apraut. Zāli kapājot triecieni negadās, bet ar to zāģa ripu visādi var sanākt. Avenāju mudžeklim pa vidu var kāds resnāks koks nepamanīties, ar ripas inerci nenošņikāties, un tad tas trieciens notiek. Izrūcināju trīs bākas un jutos jau tīri labi iemanījies. Nopostīto krūmu vietās brīvdienās stādīsim priedītes.

Pagrabā ir ūdens, to pa laikam sūknējam ārā. Jā, bērzu sulas šogad štruntīgi tek, bet nu vismaz pagrabā ūdens labi tek.

Šosejas ir sausas un es velotreniņos veicu arvien lielākas cilpas. Braucienos pamanās dažādi sīkumi, amizanti vietu nosaukumi, vietējie cilvēki. Izdomājas līdz galam vai padomājas uz priekšu ikdienā piemirstas domas. Kad garākā braucienā pēc trešās vai ceturtās stundas telefonam beidzas baterija un austiņās apklust mūzika, tad es sadzirdu vēja šalkoņu, putnu balsis, tas arvien ir foršs mirklis.

Esmu sācis mācīties moča tiesībām. Pieteicos uz NRM pusmaratona distanci, par mērķi nostādu iekļauties zem 1:40. Pēc pusotras nedēļas pirmais SEB posms. Pēc divām nedēļām fizmatu laivu brauciens!!!

Dažas ikdienas bildītes var paskatīt iekš picplz