SEB MTB 1. posms

tl;dr: Nolauzu aizmugurējo pārslēdzēju! Trases viducī, braucot pret kalnu un pārslēdzot ātrumus, pārslēdzējs droši vien aizķēra spieķus, un gatavs. Pārslēdzējam gāja 4. gads, bija jau dažu labu reizi salocīts un ar roku atlocīts atpakaļ. Ja nemaldos, bija arī iepriekš jau patrāpījies spieķos.

Kad pirms starta riņķoju pa Cēsīm, ievēroju jau, ka ķēde "turpceļā", "atpakaļceļā" un starp rullīšiem nestāv taisni, vienā plaknē. Ar gatavošanos tehniskā ziņā nekad neesmu pārpūlējies: pulsometra vai velodatoriņa uz mana riteņa nebija, rezerves kameru līdzi nevedu, pulverīti dzērienam nopirku sacensību vietā. Un kājas arī neskūtas!

Tehniskā ķibele gadījās nedaudz pirms Sietiņieža, tur vēl ir tālu līdz finišam. Pāris kilometrus varētu arī noskriet, finišētāji ar caurām riepām un pārrautām ķēdēm nav retums. Čāpoju no Sietiņieža uz lielo ceļu, tur mani drīzi paņēma mašīnā kāds labs cilvēks un aizgādāja uz Valmieru.

Šo posmu sāku no trešā koridora (622. numurs, un numerācija sākas no 500!) un veicās labi. Minu "cik ir iekšā" un galvā pa brīžam iešaudījās "kāpēc sevi šitā jāmoca" domas. Tad ir jauki paturēt prātā, ka konkurentiem līdzās, kas tāpat elš un pūš un nesaka ne vārda, --ir tikpat grūti. Paredzams, nākamā posmā būšu laimīgi atpakaļ aizmugurē.

Pirmdien izbraucu šo pašu trasi iepazīšanās braucienā. Nodevām uguņus, saelpojos tik daudz auksta gaisa, ka visu šo nedēļu šņaukājos un klepoju. Iepazīšanās bija vērtīga: palīdz tas, ka iepriekš zini, cik stāvs un cik garš kalniņš priekšā gaidāms.

Moča tiesību lieta progresē labi. Tas ir vienkāršāk un ātrāk kā "B" kategorija, un ar moci braukt ir forši, forši, forši!