Pēc MNK 1. posma kalnu ritenis novietojās klētī un pacietīgi gaidīja nākamās sacensības. Iztaisnoju tik saliekto aizmugurējo pārslēdzēju un pievilku sēdekļa skrūvi: There, I fixed it!

Protams, bez sportošanas starp sacensībām neiztika, braucu treniņus ar šosejas riteni, siltajā laikā izbraucu arī vienu garāku braucienu līdz jūrai un gar jūru. Tur sanāca pāri 7 stundām, tuvu 200 kilometriem, un, es saskaitīju, izdzerti 4,5 litri šķidruma. Jāradina dibens 24h sacensībām augustā! Pēdējo nedēļu līdz SEBam pedāļus neminu, jo, khm, šis.

Sacensības Cēsīs ir jaukas ar to, ka no Burtnieku rezidences varu Cēsīs nokļūt nieka pusotrā stundā. Stāvlaukums, numuru izņemšana, pulverītis pudelē, iesildīšanās pa kalniņu augšā lejā daudzas reizes, mīņāšanās un odu sišana VIII starta koridorā...

Trasē bija diezgan daudz grants un asfalta gabalu. Tie starp braucējiem nav cieņā, bet man labi derēja, lai tiktu no savas tālās aizmugures uz priekšu. Meža takas, nobraucieni, izskalojumi, iedobumi un riepu izārdītie līkumi būtu bijuši pavisam lieliski, ja būtu ātrāku braucēju kompānija bijusi apkārt. Diezgan daudzie akmeņi bija nokrāsoti sarkani, paldies paldies organizatoriem. Avārijas tomēr esot bijušas daudz. Redzēju smago pēc-avāriju 10. kilometrā--vairāki braucēji apstājušies un aprūpē puisi ar asiņainu pieri un ciet acīm. Forumā jau ir ziņas no slimnīcas, ka ar puisi būs OK, bet tajā brīdī redzētais izsita no sliedēm uz krietnu laiciņu.

Trases pirmajos kilometros man "veiksmīgi" sanāca ietīt kasetē zāles kušķi. Rezultātā aizmugurējie vidējie ātrumi pusi sacīkstes krakšķēja, līdz zāle samalās. Divas reizes ķēde nokrita no priekšējiem zobratiem un ieķīlējās tā, ka jāapstājas un ar roku to jāizrauj ārā. Bet nepatīkamākais nāca 9 kilometrus pirms finiša: atkal nošķiebās sēdeklis. Nepatīkams pārsteigums, jo vēl iepriekšējā dienā biju sēdekļa skrūvi rūpīgi pievilcis. Atšķirībā no MNK, šajā trasē bija vairāk kāpumu, un kāpumos ar nošķiebtu sēdekli ir grūti. Rezultātā dažus kilometrus braucu "tagad tik prātīgi līdz finišam" režīmā, bet pamazām saņēmos un atsāku apdzīšanas manevrus.

Finišs pienāca ātrāk kā gaidīts (uz mana velo nav GPS, velo datoriņš vai kaut pulkstenis--braucu, kamēr galā!), skatītāju atbalsta saucieni, pēdējie metri, ūdens, ūdens, ūdens, putra, ritenis mašīnā un uz mājām. Rezultāti: iefinišēju 256. vietā distancē, tātad trasē apdzīti ap 650 braucēji. Ar šādu iznākumu esmu ļoti mierā. Kopvērtējums rāda, ka 10. jūlijā Kuldīgā man ir cerība uz V starta koridoru.