Mūs apciemoja vectēva brālis. Viņš bagāžniekā bija mums atvedis kaut ko pavisam īpašu. Metināmo aparātu. YEEAAAH!

Vectēva brālis ir elektriķis, un viņš vēl nebija paguvis daudz kafiju un kliņģeri baudīt, kad es ķēros pie lietas--kāpēc krāns sit pa pirkstiem, kad veļasmašīna strādā? Pēc pavingrošanas ar vadiņiem un testeri, ir noskaidrots, kas un kā jāsavieno, lai veļasmašīnai būtu pienācīgs zemējums.

Krišs taisa priekšnamā plauktiņus. Es krāmējos pa šķūni, vācu ārā krāmus, un aizkrāmējos līdz vecajiem riteņiem. Diezgan bēdīgs skats, no daža tikai rāmis vien palicis. Bet, rau, vienu sakombinēju līdz braucamam stāvoklim. Būtu vēl jāpiespieķo rati, vienam pedālim gultņi ir pagalam, sēdeklis pusizjucis un ar smieklīgi īsu stuti, un pavisam smalki būtu apstrādāt rūsu un uzpūst jaunu krāsu. Bet--ripo!