Naukšēnu velo un SEB Vietalvā

Iesākumā mums būs neliels atskats vēsturē. Šajā bildē mēs ar brāli Jāni 2009. gadā kādā tūrisma braucienā.

Man tagad ir ļoti interesanti skatīt tā laika bildes, šī izskatās vēl salīdzinoši sakarīgi... Ar riteni man ir paticis braukt visu laiku, SEBus braucu un izbaudīju kopš 2006. gada, bet jaudas/svara attiecība un rezultāti toreiz bija krietni atšķirīgi.

Vēlāk ierīkoju sev šosejas ričuku, piebiedrojos dažos svētdienas braucienos ar Galway Bay Cycling Club onkuļiem, spontānas idejas rezultātā nopirku svarus (pirmā uzkāpšana: OMGWTF), pamazām sāku trenēties mērķtiecīgāk, un nodzīvoju līdz šai dienai. Tadā.

Pēdējā laika galvenais jaunums ir, ka mani ieaicināja komandā. Lūk, Pēteris jaunā izskatā (papildināts: pēc abu brāļu kritikas uzliku bildei kvadrātiņus):

Man ir sanācis trāpīt spēcīgā kompānijā, tautas komandu vērtējumā MMT-Santeko ir ļoti zolīds rezultāts. Bet galvenais jaukums ir organizēšanās uz treniņiem, kopīga braukšana uz-no sacensībām, cītīgāka sadarbība trasē un tusiņš pēc trases. Vakardien, vai.., vakardien pēc Vietalvas mājās biju melnā naktī, jo pēc sacensībām vēl bijām ciemos un ekskursijā pa smukām Vidzemes vietām, piestājām arī daudzos veikalos un krietni daudzās zaļajās pieturās ;-) Jauki, ir ko atcerēties!

Pirms nedēļas bija Vidzemes MTB Kausa 2. posms Naukšēnos. Gluda, "atsēžama" trase, divi apļi, apmēram 48km. Kā parasti, nocīnījos līdz limitiem, jo atsēdēt reizēm arī nav nemaz tik viegli, un pa brīdim jāpastrādā arī priekšā. Vērtēju, ka pašreizējos ātrumos braukt ir ļoti aizraujoši, bet tehnisko meistarību jācenšas uzlabot. Naukšēnos notizlojos cietās dubļu risēs, aizlaidu priekšējo un pakaļējo ratu katru pa savu risi, riteni sameta sāņus--nenokritu, bet ciešākais sekotājs bija pa zemi. Par laimi, ātri tika atpakaļ kājās, grupa neizjuka, finišējām reizē.

Naukšēnu trasē bija viens stāvumiņš, par kuru runāja, ka tajā nevarēšot uzbraukt. Iepazīšanās braucienā ar salīdzinoši svaigiem spēkiem tur uzbraucu, 29er FTW. Sacensībās jaudas mazāk, iesākuma ātrums zemāks, citi braucēji drusku ierobežo trajektorijas izvēli un nekā.


***
Vakardien bija mēneša notikums, --ceturtais SEB posms Vietalvā. Mana diena sākas ar modinātāja zvanu 6AM, velosipēds un mugursoma savākti jau iepriekšējā dienā, un drīz esmu mierīgā gaitā uz Valmieru. Septiņos no rīta ir gaišs, saule jau pakāpusies, mežmalās un pļavās migla un mākoņi kā gleznās. No Valmieras ceļu turpinām ar auto, ierodamies Vietalvā laicīgi un lēnā garā pošamies. Viss izskatās cerīgi: ritenis strādā, pašsajūta sakarīga, ir ēsts kā nākas, nekas svarīgs nav aizmirsts mājā, braukšanai ideāls laikapstāklis. Iesildos, pāris reizes izriņķojot pa starta-finiša kāpumiņiem, un startējam.

Ļoti amizanti, trases pirmo daļu tūdaliņu priekšgals brauc mierīgi, brīžiem pavisam mierīgi. Katrā mazā kalniņā nedaudz uzkurina, bet kopumā ir liela, blīva grupa, neviens nealkst skriet prom stiprā vējā un plakanā ceļā. Cigoriņa kalnā grupa pašķīda, tālāk krietnu trases daļu braucām divatā ar komandas biedru maiņās. Pa laikam panācām kādu priekšējo, bet kāpumos atkal palaidām. Šķita, ka kaut kā drusku pietrūka spridzinošās jaudas kāpumos. Vēlāk mūs panāca 5-7 cilvēku grupiņa, kurā noturējāmies līdz finišam.

Par sajūtām: ir grūti kā parasti, pārslodze pēc pārslodzes, bet, kam gan viegli, un, kam būtu jābūt viegli? Ātruma sajūtas bija lieliskas--tiešām var teikt, ka gonka, nevis braukšana barā ar riteņiem. Šajā braucienā man sanāca divas kļūmes. Viena bija dubļainā, izskalotā ceļā-gravā. Lejupceļš, ātrums labs, redzu priekšā kritienu, speros mainīt trajektoriju, pats pazaudēju līdzsvaru un nošķūrēju ar sānu gar gravas malu. Rezultātā pāris braucēji mani apdzen, un nācās papildus pasvīst, lai tos atkal panāktu. Otru reizi diezgan muļķīgi, braucam virtenītē pa taku, padzeros no pudeles, un, kamēr lieku pudeli atpakaļ, ričuks jau ir grambās drusku nost no takas. Nu man pampakos stūri jātur abām rokām, garām paiet pāris nesajūsmināti braucēji, līdz ielecu atpakaļ plūsmā. Dumji.

Pirms starta dalījāmies prognozēs par gaidāmajiem rezultātiem. Saku, 50-nieks ir mans mērķis, un, ja tieku 30-niekā, tad mēs dzeram šampanieti. Ar prieku ziņoju, ka dzērām šampanieti--esmu 29. vietā distancē. Gandarījums, ka treniņiem un mocībām trasē ir rezultāts!

Tā, tā, nu jau ir gari sarakstīts. Tiekamies Tukumā!