Veloprofs Ziemas MTB Maratons
Dec 16, 2012
Sezona ir beigusies, bet sezona nav beigusies!
Pa ceļam uz Zilokalnu karjeriem esmu ar auto apstājies pie sarkanā, un skatos ārā--vējš nes sniega vērpetes, krūmi dūšīgi līgojas. Daudzsološi...
Sacensību vietā ir klajums un līdzīgs skats, no auto ārā kāpt nemaz īsti negribas. Ieskatam bildīte ar kādu, kas neesmu es:Piereģistrējos, "iesildīšanās" cilpu izbraucu pavisam simbolisku, un stājamies uz startu.Un aiziet--Jābrauc trīs 5km apļi. Pirmais aplis ir smagākais, jo trase vēl nav piebraukāta. Spēles noteikumi šoreiz ir tādi, ka jācenšas noturēties iebrauktajā šaurajā "špūrē". Pa to ripo salīdzinoši viegli. Ja gadās iestūrēt dziļākā sniegā, tad ātrums nokrīt, riteni sanēsā, mīties smagi, rati maļ sniegu, un sanāk braukt zigzagā cenšoties noturēt līdzsvaru--tā ir grūti konkurēt ar sāncenšiem. Ielāgoju, ka atmaksājas braukt drusku lēnāk, bet precīzāk. Pedāļus jātin ātri, jo lēni "maļot" ritenis vairāk svaidās un precīzi pa pēdām nobraukt ir grūtāk.
Mežā vēja nav, un, cītīgi braucot, auksti arī nav, haha.Dažā līkumā jāpiemet kāju pie zemes, jo ej nu zini, cik tālu paslīdēs. Dažu gabaliņu ātrāk ir noskriet. Pamanījos izpildīties arī mīkstā sniedziņā, pašam un ritenim nekas, tik numurs pušu:Otrajā aplī ir jau vieglāk pa iebraukto taku, un trešajā aplī iet jau itin ātri. Šādā īsā sacensībā spēks nepaspēj iztērēties, finišs ir drīz klāt. Ugunskurs, silts dzēriens, omlete, sarunas, un apbalvošana. Ta-dā, vecuma grupā esmu iefinišējis trešais!... un pa mājām. Tad karsta vanna, pusdienas, jūra, pilnpiedziņa svaigā sniedziņā, kakao ar māršmello. Ah, izdevusies svētdiena.