Tā, nu es aizgāju uz trenažieru/svaru zāli. Tur ir trokšņains, silts, uzkačāti džeki savā nodabā grozās gar svaru bumbām, pie sienas ekrānos iet futbols, skan kaut kāda mūzika, kaut kas rīb un šķind visu laiku. Tādā vidē var sajukt prātā, es nodomāju.

Mans velo trenažieris ir samaitājies, jauna trenažiera piegāde no vācu iveikala iet lēnām un pamatīgi, bet jākustas ir! Bija par tumšu un aukstu, lai brauktu vai skrietu pa āru, un uz peldēšanu nav noskaņojuma, varbūt kaut kur var pamīt bodībaiku, es domāju. Man tuvākajā sporta klubā Iļģuciemā bodībaiku nemaz nebija. No kardio trenažieriem tur bija skrienamie celiņi un steperi, vai kā nu viņus sauc. Ķīpsalas baseina zālē gan var pedāļus griezt.

Mans līdzi bija velodrēbes, botas un velo kurpes (a ja nu kādam trenažierim ir SPD pedāļi, es taču nezinu), garmins un pulsa josta, telefons ar offline spotify dziesmām un austiņas, pudele ar ūdeni un High5 Zero tableti un dvielis. Trenažieriem SPD pedāļu nebija gan, nu nekas. Uzsēdi necik daudz saregulēt nevar, tikai sēdekļa augstumu un sēdekli uz priekšu-atpakaļ. Stūre par augstu, sēdeklis par platu, un pedāļi arī, tāda sajūta, ka par daudz uz āru. Bet nu, kā ir tā ir. Uzlieku garminā treniņu, telefonā enerģijas mūziku uz max, un aiziet. Pretestību regulēju spaidot podziņas, pulsu rāda garmins, kadenci rāda trenažieris, kaut kādus aprēķinātus vatus arī rāda--braucu sweet spot un lielākoties rādīja ap 280W, par precizitāti un akurātumu vellzviņzin'.

Nobraucu stundu, satīrīju slapjību, duša, uztankoties Olimpijā un pa mājām. Secinājumi: ja nav variantu, tad šis ir variants, bet mājās tomēr foršāk.