Jaunais ričuks un SEB Smiltene

Sveiki, lasītāji! Šajā ierakstā par jauno riteni, uzsēdes regulēšanu un piedzīvojumiem Smiltenē.

Sāksim ar dažiem svarīgiem materiāliem no velominati.com:

Šādās noskaņās es pa ziemu gudroju, ka būtu lieliski tikt pie viegla, smuka, moderna 29" braucamā. Pa pavasari veikals Eži cītīgi vāca detaļas, lai piepildītu manas vēlmes, un uz sezonas sākumu ričuks ir gatavs:

Acīs krītošākā detaļa droši vien ir X01 grupa: priekšā viens zobrats, aizmugurē milzu kasete ar 11 zobratiem. Ha, te labi iederēsies rule #90:

Vai augsto pārnesumu nepietrūks? Un vai stāvos kalnos varēs uzbraukt? Tas ir tāds liels jautājums, kuru vislabāk noskaidrot vienkārši braucot un mēģinot. Par lielajiem pārnesumiem–50kmh var uztīt ar lielu kadenci, bet ilgāku laiku tā braukt nebūtu patīkami. Un, ja temps ātrā nobraucienā iet ievērojami virs 50, tad ar pašreizējiem zobratiem man atliek tikai ļauties gravitācijai. Zemie pārnesumi toties tiešām ir zemi. Lai pietrūktu zemajā galā, jābūt tādam stāvumam, kurā vienlīdz ātri var arī uzskriet. Vai, precīzāk, uzkāpt. Bet, tātad, brauksim un vērtēsim!

Lai ričuks būtu paties' gatavs, vēl dažādi sīkumi jāizdara: dakšas štoks jānozāģē, stūri nedaudz jāapīsina, uz rāmja noteiktās vietās jāsalīmē uzlīmes, kas aizsargās pret trosīšu rīvēšanos un lidojošiem akmeņiem, vajadzētu pārējai komplektācijai piedienīgus pedāļus, un pēc uzsēdes regulēšanas zinu, ka vajag platāku sēdekli un nedaudz īsāku iznesumu.

Stāsts turpinās ar... uzsēdes regulēšanu. Man ieteica, ka ričuka dažādu parametru pieregulēšanu vislabāk uzticēt profesionāļiem. Devos uz ZZK, kur uztaisījām Specialized Body Geometry fit uzsēdes regulēšanu. Es ko tādu darīju pirmo reizi, un tā man bija interesanti, kā šī procedūra notiek. Līdzīgi, kā slodzes tests pirmo reizi. Vai Sufferfest treniņš pirmo reizi.

Tā kā man slinkums visu sīki aprakstīt, šeit es pievedīšu video.


Specialized Body Geometry Fit ir tehnoloģiju kopums un metodoloģija. Kā video beigās saka, īpašā lieta ir, ka vietējie izplatītāji (Latvijā–ZZK) lieto to pašu procesu, ierīces un gudrības, ko Specialized saviem profesionālajiem sportistiem. Sausais atlikums manā gadījumā ir: saregulēts ritenis un ieteikumi detaļām (iznesums, sēdeklis), mērījumu lapa ar visiem samērītajiem un noteiktajiem parametriem, un kaudze ar padomiem. Un interesanti pavadīta priekšpusdiena!

Gatavi esam, braucam uz Smilteni. Šoreiz transportējos turp un atpakaļ kopā ar savu komandu, Ceļotāja busā. Smiltenē uzceļam telti, noskatāmies sportistu startu, satiekam paziņas, ģērbjamies, iesildāmies... viss kā normāli.

Starta koridorī uztraukums un adrenalīns sasniedz augstu pakāpi, bet tā pierasta lieta. Trasē ir grūti, un brīžiem ļoti grūti, bet tā arī pierasta lieta. Par to ir interesanti padomāt: senāk es maksimālās vietās mēdzu domāt "jāmet ritenis krūmos" domas. Šoreiz drīzāk "oh well, atkal esam ieradušies šeit". Es pamēģināju vizualizēt to tuneļvīziju, kas slodzē pamazām pārņem. Kad fonam nav laika pievērst uzmanību ("uz akmeņiem esot bijuši sazīmēti smaidiņi? Ko? Es neredzēju nekādus akmeņus, es redzēju tikai trases šķēršļus!"), kad viss fokuss ir uz noturēšanos grupā un noturēšanos uz trases braucamās daļas. Nesmejieties, bet apmēram tāda man tā bilde ir:

Šoreiz brauciena pirmā puse man bija laba, uz asfalta bija dažas ļoti ciešas situācijas (50kmh, un mani priekšējie spieķi sprīža attālumā no kāda pārslēdzēja, un no otras puses kāds nekautrīgi spiežas virsū), pa pļavu pārripoju ātri, pirmie uzkalni pilnā slodzē, bet sākumā jau vēl tā var. Apmēram trases pusē sāku pamazām krist no grupas ārā, līdz izkritu arī. Tad mani panāk krietni ātrāks Veloprofs braucējs un pievelk pie grupas atpakaļ. Tad slavenais dubļu posms–

Tas izreto braucējus un es atkal palieku bez grupas. Noķeru vēl vienu atkritēju un abpusēji izdevīgā sadarbībā braucam līdz finišam.

Ar atpalikšanu no grupas man ir tā, ka pietiek kaut vai 10 sekundes atelpoties, lai varētu turēties labi. Kad tādas 10 sekundes kādu laiku negadās, tad ir gatavs. Pēc pulsa izskatās, ka esmu cītīgi braucis pa slieksni. Līdzīgi, kā pēc Cēsis-Valmiera, sev atzīmēju, ka jāvingrina tehniska braukšana. Jāspēj braukt ātri, droši un ekonomiski–lieki neizšķiežot spēku. Ritenis, starp citu, kalpoja teicami, vieglie rati ripo ļoti patīkami, ātrumi slēdzas, riepas neslīd, nav kam piesieties.

Rezultāts sanāca "normāls", manā līmenī. Ja no rezultātiem atrēķinātu ārā jaunos no sporta pienākušos braucējus, tad būtu pavisam labs :-) Būs labi!

Noslēgumā dažas internetos samedītas bildes: